Karls Gotlībs Georgs Krons

Karls Gotlībs Georgs Krons (Croon, 1806 - 1894) ir dzimis mācītāja, konsistorijas padomnieka Dionīsija Gotharda Krona un viņa sievas Juliānas Dorotejas, dzimušas Bergenas (Bergen) ģimenē.
Krons ir devies pirmajā laulībā 1836. gada 1. decembrī ar Šarloti Augusti Šēnbergu (Schönberg, 1807-1853) no Lielvārdes mācītājmuižas; otrajā laulībā 1854. gada 12. oktobrī ar Annu Bērensu fon Rautenfeldi (Berens v. Rautenfeld, 1811-1888).
Laulībās dzimuši 5 bērni, divas meitas un trīs dēli, Krona darba turpinātājs Lielvārdē ir dēls no pirmās laulības mācītājs Karls Gotfrīds Georgs Krons (Croon, 1841-1896).
Ziņas no: https://www.geni.com/people/Carl-Gottlieb-Georg-Cr... [4.11.21.] un https://bbld.de/GND1193726972 [4.11.21.]

Reliģisko rakstu tulkojumi un interpretācijas, baznīcas vēstures stāsti u.c. garīgi teksti 1884: Skaties Jēzu! Tā svēta Markus enaņģēliums izstāstīts. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1878: Divpadsmit garīgas dziesmas un pielikums [sastādītājs]. Rīga: E.Plates.
1878: Ceļš uz debesīm: sprediķu grāmata par evaņģelijumiem [F.Ālfelda sprediķu grāmatas tulkojums]. Rīga: E.Plates.
1877: Bērniņu nespēcība un kāpēc Dievs tos daudzreiz tik agri pie sevim ņem [kristīga cilvēka pārdomas]. Rīga: Plates.
1877: Patēvs, pamāte un pabērni [tulkojums, kristīga cilvēka pārdomas]. Rīga: Plates.
1877: Libanus kalni un Damaskus un kā turki še kristītu ļaužu asinis izlējuši [fragments no kristietības vēstures]. Rīga: Plates.
1877: Kalpi un kalpones, jeb: Kas kalpo, tie kalpo iekš tā Kunga. Rīga: Plates.
1877: Kristus draudzes karš ar pagāniem [G.Ūlhorna (Gerhard Uhlhorn, 1826-1901) "Kampf des Christenthums gegen das Heidenthum" tulkojums]. Rīga: Plates.
1876: Vīra māte un vedekle [tulkojums]. Rīga: Plates.
1876: Kristīta cilvēka vecas dienas: grāmatiņa priekš visiem, kam vecumā jauniem gribās būt. [F.Ālfelda (Friedrich Ahlfeld, 1810-1884) grāmatas tulkojums]. Rīga: Hekers.
1876: Kanaānas zemes aprakstīšana [tulkojums]. Rīga: E.Plates.
1867: Bibeltextemendationsprobe [Bībeles fragmentu tulkojums: Pirmās Mozus gr. 1.nod.; Pirmās Zamuela gr. 11.nod.; Jesajas gr. 52., 53. nod.; Malahijas gr.]. Bez izdevēja un vietas norādes.

Daiļliteratūras un ceļojumu aprakstu tulkojumi, dziesmu krājums1887: Berliķiņa Gezs ar to dzelzs roku: skatu spēle piecos cēlienos [Gētes darba tulkojums] Rīga: Plates.
1878: Reiniķis lapsa, veca pasaka divpadsmit dziesmās [tulkojums]. Rīga: E.Plates.
1877: Vientulis Landanē [H.Stretones (Hesba Stretton, īst.v. Sara Smith, 1832-1911) darba tulkojums]. Rīga: J.Debners.
1876/1877: Ķīnā [E. Hildebranta (Eduard Hildebrandt, (1818-1868) ceļojumu apraksta tulkojums I., II.d.]. Rīga: Hekers.
1875: Indijā [E. Hildebranta (Eduard Hildebrandt, (1818-1868) ceļojumu apraksta tulkojums]. Rīga: Hekers.
1875: Sešdesmit astoņas pasakas jeb fabulas. Rīga: V.F. Hekers.
1867: Dažādu dziesmu krājums. Dziesmu mīļotājiem par prieku sagādāts no viņu drauga. Rīga: E. Plates.

Publikācijas periodikā1876: Bagāta vīra testamente [nenoskaidrota autora stāsta tulkojums]. Mājas Viesa pielikums, nr. 50.
1877: Kanaanas zemes aprakstīšana. Latviešu tautas biedris, nr. 12.
1877: Konstantinopole [vēsturiski ģeogrāfisks apraksts]. Latviešu tautas biedris, nr. 13, 14.
1877: Tā pēdīga zatija jeb tā pēdīga Indijā sadedzināta atraitne [reliģiskā proza]. Latviešu tautas biedris, pielikums, nr. 37.
1878: Ievērojums [pie burta O]. Mājas Viesis, nr. 17.
1880: Kā iet ar misioni? Mājas Viesis, nr.2
1880: No cilvēka cilts iesākuma līdz Cīrum [ieskats vēsturē, tulkojums]. Mājas Viesa pielikums, nr. 27.-51.

Dionīsija Gottfrieda Croona dēls ir vecais pazīstamais C.G.G. Krons, vecais Lielvārdes un Lieljumpravas muižas mācītājs, no kura arī mūsu rakstniecības laukā sēts dažs labs graudiņš. Ne vienīga grāmata sarakstīta no viņa mūsu mīļā latviešu valodā. Tēva mīlestība uz mūsu valodu un tautu pārgājusi arī uz dēlu - to dzinusi darboties "iekš tēva lietām".
Āronu Matīss. Dionīsijs Gotfrīds Krons. Austrums, nr. 2, 1888, 214.-215. sleja.

Vecais Krons trīsdesmit gadu atpakaļ krietns līdzstrādnieks bija pie svētu rakstu valodas pārkopšanas, kad mēs to darbu iesākām, un nel. A.Döbners, nel. A. Rutkovskis, K. Vilperts, T.Veirihs, E.Ports un es, mēs Krona muižiņā pie Daugavas krasta dažu jauku nedēļu pie tā svētīga darba saldā vienprātībā esam pavadījuši! Vecajam Kronam gars dzinās uz augstām un svētām lietām, bet arī mācēja ar jautru prātu citus pasmīdināt. Valodas meisteris viņš bija un mūsu tautai dažu jauku dāvanu pasniedzis.
No: Runa, ko Latviešu draugu biedrības gada sapulcē 14. decembrī Rīgā turējis priekšsēdētājs Dr.A.Bīlenšteins (Beigums). Latviešu Avīzes, nr. 52 (28.12.1894).

Krons bija vīrs, apveltīts ar bagātām gara un sirds dāvanām. Audzis vecāku mājas stingrajā skolā, viņš arī pret sevi līdz vecumdienām bija ļoti stingrs un visiem pārējiem bija īsts pašdisciplīnas paraugs. Viņš bija īstens prelāts pēc izturēšanās: brašs, taisns un stingru stāju kā iekšēji, tā ārēji. Viņš prata atstāt iespaidu, iztiekot bez īpaša barguma. Neskatoties uz savu straujo raksturu, ar kuru viņš cīnījās līdz mūža galam, Kronam bija maiga, silti jūtīga sirds, izcila humora izjūta un īsteni aristokrātiska daba. Viņš bija kā īsts Damaskas zobens - ass un griezīgs cīņā pret visu zemo un riebīgo, bet devīgs un atvērts pret lūdzējiem, sirsnīgs pret zemo, mazo un slimo. Viņš bija apdāvināts filologs: šajā jomā Krons darbojās ar panākumiem un prieku: latīņu un grieķu lektīra bija viņa ikdienas atpūta; viņš runāja teicami un bez akcenta franciski. Bet jo īpaši viņš nodarbojās ar latviešu valodu. Kad 1868. gadā Lielvārdē notika viena no pirmajām latviešu Bībeles emendācijas komisijas sēdēm, tur tikās izcili valodnieki, lai nodotos varenajam darbam: Dr.Bīlenšteins no Dobeles, Debners - mācītājs un prāvests no Kalsnavas, superintendents Millers no Rīgas, konsistorijas padomnieks Berkholcs no Rīgas Jēkaba draudzes un daudzi citi, arī latviešu tautskolotāji un jaunie teologi. Bija pamācoši un interesanti ieklausīties kā Krona valodas ģēnijs deva izšķirošos slēdzienus un kā arī to, ko viņa smalkā auss bija tautas mutē atkal dzirdējusi. Kronam, bagātīgi muzikāli apdāvinātam, kopš jaunības dienām piemita skaists un tīrs tenors, tas vienmēr skanēja pāri citiem, arī lielās, ļaužu pilnās tikšanās reizēs. Šis cēlais un enerģiskais vīrs baudīja cieņu un mīlestību kā savā draudzē, tā tālu ārpus tās, un tā ar gadiem tikai vairojās. Savus pensijas gadus Krons vadīja Rembates muižā, un arī tajā viņa nelielais namiņš izstaroja viesmīlību un bija pilns prieka. [Vācu rakstnieks, humorists] Fricis Reiters bija vecajam Kronam īsts veselības avots, līdzīgi kā vecais Brēzigs, tā Hāvermans - viņa labākie draugi. Lielā un nereti grūti valdāmā latviešu draudze uzdāvināja savam vecajam mācītājam baznīcas krēslu, lai viņu bieži redzētu savā vidū un atvieglotu dievkalpojumu apmeklēšanu. Viņa piemiņa ir neaizmirstama! Dod Dievs mūsu zemei daudzus šādus stiprus un čaklus vīrus! Viņam pieder neskaitāmi tulkojumi latviešu valodā, tāpat kā oriģināldarbi. Lapsa kūmiņš, Odiseja, sprediķu krājumi, praktiskas grāmatas zemkopjiem, laulātajiem, augstiem un zemiem aizgāja tautās tieši no viņa rakstāmgalda, kas līdzīgi - kaut vecs un konservatīvs, tomēr arvien stāvēja stalts.
Brīvi tulkots pēc: E.P. Unsere Bilder. Illustrierte Beilage der Rigaschen Rundschau, 1903. nr. 3

Carl Gottlieb Georg Croon

C...n.; C. G. C. C. ; Croon, sen. (1880gados)

1821–1826
Rīgas guberņas ģimnāzija
Rīga
mācījies un absolvējis, precīzs mācību laiks nav noskaidrots.

1826–1829
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
studējis teoloģiju

1826
Fraternitas Rigensis
Tartu
Studentu korporācijas biedrs

1886
Lettisch-literärische Gesellschaft / Latvian Literary Society
Goda biedrs

17.07.1836–20.08.1878
Lielvārdes evaņģēliski luteriskā draudze
Lielvārdes luterāņu baznīca
1835. vai 1836. - 1838 palīgmācītājs; vēlāk - draudzes mācītājs. Atbilstoši laikmeta draudžu dalījumam - kalpo apvienotajā Lieljumpravmuižas un Lielvārdes draudzē.1878. gada 20. augustā Lieljumpravmuižā saka atvadu sprediķi un no mācītāja amata atstājas, pāriet uz dzīvi Rembates muižā, sievastēva īpašumā.

05.1894
Lielvārdes kapi
Apglabāts draudzes kapos.Pēc: E.P. Unsere Bilder. Illustrierte Beilage der Rigaschen Rundschau, 1903. nr. 3