Par dzejas krājumu "Dienvidu skaņas" (1938)
"... dzejnieks Straubergs ir klasiskās mitoloģijas profesora un Grieķija un Roma ir viņa otra garīgā tēvija. Tai viņš arī veltījis savu dzejoļu krājumu "Dienvidu skaņas". Vairākas reizes viņš šīs zemes apceļojis un šie dzejoļi ir pa da|ai ceļojumu piezīmes, no kurām reizēm paceļas augšup harmoniskas antiskas vīzijas, bukolikas Virgīlija garā. Šiem dzejoļiem ir dažādi datumi un senākie ir no 1912. gada, tā tad divdesmitseši gadi atpakaļ. Un te nu novērojama, jo interesanta parādība, kas liecina, ka Straubergs mums darīšanas ar dzejnieku, kam dziļa un oriģināla iedvesma, kas pratis just un redzēt nevien patiesi, bet arī tāli, jo viņa vairāk nekā divus gadu desmitus atpakaļ rakstītie panti atstāj liela dzejiska svaiguma iespaidu. Un kas tas galvenāki – ir laikmetīgi. Kur te meklējams atrisinājums? Nekur citur, ka latviskas iedvesmes un antiskas erudīcijas saviļņojumā, kas nenomācot īpatnību ir iemācījusi dzejnieku nepadoties dažādām dvēseles lokalitātēm, dvēseles provinciālismam, bet kā uzgriezts viņu plašāks un dziļākos reģionos. Dzejnieka patiesā mēraukla ir gara augstuma, balta sniegs un ledū ietīta virsotne, no kuras lejup krīt runājoši strauti, lai pārvērstos mierīgi stāstošās upēs. [..] Kamēr daudzu citu divdesmit sešus gadus atpakaļ dzejoti panti ir zaudējuši savu nozīmi, Strauberga tā laika dzeja izskatās tāda pat it kā tā vakar būtu dzejota. [..] Dzejnieka Strauberga "Dienvidu skaņas" ieņem pavisam savādu vietu mūsu jaunākā dzejā. Nav še nekāda dzejiska spara forsēšanas, bet ir dzirdama no sākuma līdz galam labi nostādīta balss. Dzejnieks savā krājumā ievietojis arī dažas latiņu valodā rakstītas dzejas."
Virza, Edvarts. K. Strauberga "Dienvidu skaņas".
Brīvā Zeme, 1938, 26. febr.
Par Kārļa Strauberga profesionālo darbību
"Latvijas neatkarības pirmā posma kultūras dzīvē Kārlis Straubergs nešaubīgi ir viena no centrālajām figūrām. Grūti atrast nozari, kurā viņš nebūtu bijis klāt ar savu darbu, padomu vai paraugu. Kā zinātnieks, klasiķu tulkotājs, dzejnieks un publicists, Latvijas Universitātes administrators, Folkloras krātuves vadītājs, nozīmīgu kultūras iestāžu, arī Latvijas Valsts bibliotēkas organizētājs, sabiedrisks un politisks darbinieks, viņš visu mūžu kalpojis savai tautai un valstij. [..] Profesors K. Straubergs piederēja pie nedaudzajiem latviešu 20. gs. pirmās puses enciklopēdiskās ievirzes zinātniekiem. [..] viens no daudzpusīgākajiem, vislabāk izglītotākajiem un ievērojamākajiem folkloristiem, kuru veikums ir nozīmīgs arī šodien. Profesora K. Strauberga nozīme latviešu kultūrvēsturē izceļama četros aspektos: vispirms antīkās literatūras pētniecībā un tulkošanā; otrkārt latviešu ieražu, mitoloģijas, demonoloģijas, folkloras vākšanā, glabāšanā, sistematizācijā un popularizēšanā; treškārt pedagogs, kas 25 gadus LU studentiem lasījis lekcijas, un ceturtkārt, talantīgs administrators un organizators, kurš piedalījies Valsts bibliotēkas, Valsts Vēstures arhīva, Mākslas muzeja un Etnogrāfijas muzeja, Nacionālās operas un Nacionālā teātra izveidošanā."
Sārts, Ēriks. Profesors Kārlis Straubergs.
Bibliotēku Pasaule, Nr. 27, 2004.
"Strauberga zinātniskās intereses vispirms bija pievērstas antīkai pasaulei. Viņš ir sarakstījis romiešu un grieķu literātūras vēstures un apcerējumus par šo tautu rakstniekiem, bet jo sevišķi nodarbojies ar Horatiju, kam veltīta arī viņa doktora disertācija. Straubergs devis labus grieķu un romiešu liriķu un vēlāko latīņu humānistu tulkojumus, kā arī apcerējis klasiskās kultūras ietekmi latv. literātūrā. No antīkās kultūras studijām izauga viņa interese par vispārīgo un latv. folkloru, kurai viņš pievērsās jau 1922. g., publicēdams periodikā apceres par mīlestības maģiju, buramiem vārdiem un latv. mitoloģiju vispār. Kā folkloras krātuves pārzinis Straubergs turpināja Kr. Barona nepabeigto darbu, organizēdams tautas dziesmu vākšanu un izdošanu. Arī trimdā kopš 1952. g. Straubergs rediģē un komentē jauno latviešu tautas dziesmu izdevumu, kas iznāk Kopenhāgenā Imantas apgādā. Tomēr viņu visvairāk interesē nevis aistētiskā, bet sakrālā folklora – ticējumi, zīlēšana, maģiskas izdarības un tautas paražas. Šai novadā Straubergs publicējis 2 sējumus buramo vārdu, pētījumus par raganām un vilkačiem, bet trimdāzviedru valodā vairākus apcerējumus par mūsu senču ticējumiem."
Šv. Kārlis Straubergam 65 gadi. Londonas Avīze, 1955, 17. jūn.
"Izcils folklorists, filologs un dzejnieks, kas paveica milža darbu, nenogurstoši krādams un pētīdams mūsu folkloras materiālus un Latvijas universitātē brīvības gados audzinādams jauno filologu saimi. [..] Kā katrs, kas pieķēries latviešu folklorai, Straubergs bija šai novadā līdumnieks, reizē materiālu vācējs un pētītājs, pamatspriedumu formulētājs un metožu meklētājs, un aiz viņa vēl ir palicis milzums darāma darba, kurā šobrīd pat neredzam līdzvērtīgu talcinieku."
Andrups, Jānis. Miris profesors Kārlis Straubergs.
Londonas Avīze, 1962, 17. aug.