Kārlis Stalte

2 pictures

09.08.1870 – 12.01.1947

Kārlis Stalte (1870–1947) – lībiešu dzejnieks un tulkotājs, kultūras darbinieks, skolotājs, ērģelnieks. Dzimis Mazirbē, izglītību ieguvis Rīgā, Guberņas skolā (1888–1893), strādājis par ierēdni Rīgā un Liepājā, par skolotāju Dundagā un Mazirbē, bijis ķesteris un ērģelnieks Mazirbes draudzē (1905–1940). Lībiešu garīgās atmodas veicinātājs 20. un 30. gados: viens no lībiešu savienības “Līvod Īt” (1923) dibinātājiem un tās priekšsēdētājs, iniciējis lībiešu valodas mācīšanu jūrmalas skolās, noorganizējis lībiešu kori, bijis mēnešraksta “Līvli” redaktors (1933–1939), tulkojis lībiešu valodā Jauno Derību (“Ūž Testament”, 1937–1942), izveidojis ābeci un lasāmgrāmatu lībiešu valodā (30. gadu vidū). Ir lībiešu himnas “Min izamā” (“Mana tēvzeme”) autors.
Astoņpadsmit gadu vecumā sācis rakstīt dzejoļus, publicēti krājumā “Līvo lolod” (“Lībiešu dziesmas”, 1924), sastādījis krājumu “Līvokīel lolod” (“Dziesmas lībiešu valodā”, 1929) un lībiešu garīgo dziesmu krājumu “Līvlist vaimli loulrāntõz” (1944).
Tā kā Staltes dzīvesbiedre bija vāciete, 1940 emigrējis uz Vāciju, kur arī 1947. gadā miris.

Birth time/place

09.08.1870
Mazirbe

Place/time of death

12.01.1947
Fērbellīne

Personal information

1870: 9. augustā: dzimis ķestera Anša un Ildžes Staltu ģimenē kā jaunākais bērns.
1902: piedzimst meita Margarete (mirusi 1978), viņa bija pirmā lībiešu diriģente un komponiste, muzikālo izglītību ieguvusi Igaunijā, palīdzējusi tēvam izdot mēnešrakstu "Līvli", sastādījusi krājumu "Līvokīel lõlõd" 2. daļu (ar notīm; Helsinki, 1933).

Professional activity

1888: sācis rakstīt dzejoļu lībiešu valodā.
1909: nodibinājis lībiešu zvejnieku savienību "Nord".
No 20. gadsimta 20. gadiem: palīdzējis lībiešu valodas, folkloras un kultūras pētniekiem, to vidū Lauri Ketunenem – kapitālās lībiešu-vācu valodas vārdnīcas tapšanā ("Livisches Worterbuch", Helsinki, 1938).
1923: izveidojis lībiešu savienību "Līvod Īt", bijis tās pirmais priekšsēdētājs.
1923: uzrakstījis "Plaga loul" ("Karoga dziesma"), kas izpildīta, pirmoreiz paceļot lībiešu zaļbaltzilo karogu.
1922: noorganizējis lībiešu kori.
1923: iniciējis lībiešu valodas mācīšanu jūrmalas skolās.
30. gadi: iestājies par lībiešu valodas ieviešanu baznīcā.
30. gadu vidū: Igaunijas Akadēmiskās valodas biedrības uzdevumā izveidojis pirmo lībiešu ābeci "Jelzi sõbā. Abēd ja īrgandõks lugdõbrāntõz" ("Dzīvais vārds. Ābece un sākuma grāmata lasāmgrāmata).Tajā ievietoti arī Staltes dzejoļi un proza.
1937: izdots Kārļa Staltes tulkotās Jaunās Derības ("Ūž Testament") daļējs izdevums.
1942: Helsinkos izdots pilns Kārļa Staltes tulkotās Jaunās Derības ("Ūž Testament") izdevums.
1944: izdota Kārļa Staltes sastādītā garīgo dziesmu grāmata "Līvlist vaimli loulrāntõz" ("Lībiešu garīgo dziesmu grāmata"), kurā ievietotas arī vairākas paša sacerētas dziesmas.

Kārlis Stalte ir lībiešu himnas “Min izamā" ("Mana tēvzeme") autors. Himnas melodija ir vienāda ar somu un igauņu himnu melodijām.

Quotes

"K. Stalte bija viens no ražīgākajiem lībiešu dzejniekiem un literātiem, kura daiļrade ieguva lielu popularitāti jau viņa dzīves laikā. Staltes dzeja pēc formas ir ļoti daudzveidīga. Radošos meklējumus viņš sāka ar vienkāršiem pantiem, taču starp vēlākā perioda dzejoļiem ir atrodami pat soneti. Staltes sacerēto dzejoļu klāsts ir ļoti plašs, un, lai gan visi tekstuālie eksperimenti nav veiksmīgi, kopumā viņu var uzskatīt par visai augsta līmeņa un sava laika garam atbilstošu dzejnieku."

Ernštreits, Valts. Kārlis Stalte un "Līvo lõlõd. Sast. Renāte Blumberga, Tapio Mekeleinens, Karls Pajusalu. Lībieši: vēsture, valoda un kultūra. Rīga: Līvõ Kultūr sidām, 2013, 421.–422. lpp.

Par lībiešu himnu "Min izamā""Dziesma "Mana tēvzeme, mana dzimtene" pirmo reizi skanējusi diezgan poētiskos apstākļos. Par to atmiņās stāsta Lauri Ketunens. 1925. gada decembra beigās ziemas brīvdienās viņš atbraucis uz Mazirbi un apmeties Kārļa Staltes mājas augšistabā. No rīta Stalte tā noslēpumaini profesoru modinājis un aicinājis lejā. Kad Ketunens nokāpis, viņš ieraudzījis lībiešu kori, kas Kārļa Staltes vadībā, profesoru, sveikdams, nodziedājis lībiešu valodā dziesmu "Mana tēvzeme, mana dzimtene" somu un igauņu himnas melodijā. Dziesmas vārdus Stalte bija sacerējīs jau agrāk, tie publicēti 1924. gada dzejoļu grāmatiņā."

Šuvcāne, Valda. (Citēts pēc: Latvijas Vēstnesis, 1998, 11. septembris.)

Occupations

Education

Mazirbe
Izglītību ieguvis mājās

Mācījies privātskolā

1888–1893
Rīgas guberņas ģimnāzija
Rīga

Working place

Braucis jūrā, bijis ierēdnis Rīgā un Liepājā, skolotājs Dundagā un Mazirbē.

1905–1914
Mazirbe
Ķesteris un ērģelnieks Mazirbes evaņģēliski luteriskajā draudzē.

1918–1940
Mazirbe
Ķesteris un ērģelnieks Mazirbes evaņģēliski luteriskajā draudzē.

1931–1933
Mēnešraksts "Līvli" ("Lībietis")
Jelgava
Redaktors

1933–08.1939
Mēnešraksts "Līvli" ("Lībietis")
Mazirbe
Redaktors"Katrā avīzes numurā bija svētruna, reizēm arī garīgā dziesma, kuru autors bija avīzes redaktors. Arī informatīvos rakstus bieži bija rakstījis K. Stalte. Avīzes izdošana nebija viegls uzdevums cilvēkiem, kam šai nozarē trūka zināšanu un pieredzes. Tomēr laikraksts no "Ķesteriem" nonāca lībiešu mājās līdz 1939. gada augustam, kad beidzās tā izdošana." (Šuvcāne, Valda. Kārlis Stalte – lībiešu dzejnieks un kultūras darbinieks. Latvijas Vēstnesis, 1995, 9. augusts.)

Emigrated

1940–1947
Vācija

Memorials

06.08.1994
Mazirbe
Pie "Ķesteru" mājām Kārli Staltem atklāta piemiņas plāksne.