Kārlis Stalte
09.08.1870 – 12.01.1947
Kārlis Stalte (1870–1947) – lībiešu dzejnieks un tulkotājs, kultūras darbinieks, skolotājs, ērģelnieks. Dzimis Mazirbē, izglītību ieguvis Rīgā, Guberņas skolā (1888–1893), strādājis par ierēdni Rīgā un Liepājā, par skolotāju Dundagā un Mazirbē, bijis ķesteris un ērģelnieks Mazirbes draudzē (1905–1940). Lībiešu garīgās atmodas veicinātājs 20. un 30. gados: viens no lībiešu savienības “Līvod Īt” (1923) dibinātājiem un tās priekšsēdētājs, iniciējis lībiešu valodas mācīšanu jūrmalas skolās, noorganizējis lībiešu kori, bijis mēnešraksta “Līvli” redaktors (1933–1939), tulkojis lībiešu valodā Jauno Derību (“Ūž Testament”, 1937–1942), izveidojis ābeci un lasāmgrāmatu lībiešu valodā (30. gadu vidū). Ir lībiešu himnas “Min izamā” (“Mana tēvzeme”) autors.
Astoņpadsmit gadu vecumā sācis rakstīt dzejoļus, publicēti krājumā “Līvo lolod” (“Lībiešu dziesmas”, 1924), sastādījis krājumu “Līvokīel lolod” (“Dziesmas lībiešu valodā”, 1929) un lībiešu garīgo dziesmu krājumu “Līvlist vaimli loulrāntõz” (1944).
Tā kā Staltes dzīvesbiedre bija vāciete, 1940 emigrējis uz Vāciju, kur arī 1947. gadā miris.