Kārlis Šķerbergs
24.12.1891 – 23.07.1952
Kārlis Šķerbergs (1891–1952) – kapteinis, publicists. Publicējis tēlojumus un rakstus presē par jūrniecību no 1929.gada (tēlojums “Iz jūrnieku dzīves”). Sarakstījis apceres “Cilvēce un jūra” (1935), “Noziegums uz jūras. Jūras traģēdija” (1938), “Kuģa vietas noteikšana uz jūras” (1935). Kapteinis Kārlis Šķerbergs par varonību uz jūras 1. Pasaules karā apbalvots ar zelta zobenu.
Birth time/place
24.12.1891
Vecpiebalga
Place/time of death
23.07.1952
Oklenda
Noslīcis, peldoties Hudzonas upē.
Personal information
Professional activity
1929: pirmā publikācija laikrakstā „Jūrnieks” Nr. 3
Quotes
Šis stāsts iesākās 1940. g. 17. jūnijā, kad Padomju Savienība okupēja Latviju. Ar Latvijas sūtņa Vašingtonā Alfrēda Blīmaņa enerģisko rīcību jau nepilnu mēnesi vēlāk, 15. jūlijā, ASV valdība pārņēma savā aizsardzībā Baltijas valstu (tai skaitā Latvijas) īpašumus: noguldīto zemi, kapitālus, kuģus utt. Tomēr Latvijas jaunie saimnieki negribēja zaudēt ne kripatu no sava laupījuma un
27. jūlijā Augusts Kirchenšteins pieprasīja visiem Latvijas kuģiem pakļauties savas marionešu valdības rīkojumiem, kurus turpmāk izdeva lekšlietu ministrs Vilis Lācis. Tie bija: 1) visiem kuģiem zem Latvijas karoga, kas atrodas Atlantijas okeāna ūdeņos, nekavējoties jādodas uz Murmansku; 2) tiem, kas Klusajā okeānā — uz Vladivostoku; 3) iebraukšana ASV, Lielbritānijas un Īrijas ostās ir stingri aizliegta; 4) Latvijas karogs jāaizvieto ar PSRS karogu; 5) nepaklausīgo kuģu kapteiņi, komandas, to ģimenes locekļi un tuvākie piederīgie tiek uzskatīti par dzimtenes nodevējiem un pasludināti ārpus likuma. No deviņiem, tobrīd Amerikas kontinenta tuvumā eso šajiem kuģiem, šīm pavēlēm paklausīja tikai viens — Hercogs Jēkabs devās uz Vladivostoku, kur to pārdēvē ja par Sovetskaja Latvija un turpmāk izmantoja, pārva dājot ieslodzītos uz Gulaga Archipelāgu. 8 citu kuģu komandas kļuva par pirmajiem trimdinie kiem, un to likteņi kā spožas varonības apliecinājums tapa ierakstīti ne tikai Otrā pasaules kara vēstures lap pusēs, bet arī Ņujorkas latviešu draudzes archīvā. [..] "Ciltvairas" kapteinis Kārlis Šķerbergs (jau Pirmā pasaules karā apbalvots ar Zelta zobenu par varonību uz jūras) parādīja izcilu drosmi, cīnoties par sava kuģa un tā apkalpes likteņiem. Kad visi dzīvi palikušie komandas locekļi (2 jūrnieki gāja bojā eksplodējot tor pēdai) bija nogādāti drošībā uz palīgā atnākušajiem kuģiem, kapteinis ar astoņiem brīvprātīgajiem atgriezās uz ievainotās Ciltvairas. Un tikai tad, kad trešais mēģi nājums paņemt grimstošo kuģi tauvā beidzās neveiksmīgi, K. Šķerbergs ar saviem līdzgaitniekiem piekrita kāpt uz brazīliešu transporta kuģa Bury, lai dotos uz Ņujorkas ostu. Ciltvairas torpedēšana un izmisīgā cīņa par tās glāb šanu tika divas dienas pēc kārtas aprakstīta The New York Times un pēc tam pieminēta žurnālā Life, izceļot latviešu jūrnieku un īpaši kapteiņa Šķerberga varonību un prasmi.
Māc. Juris Saivars. Latviešu jūrniekus pieminot. Universitas, Nr.85 (01.01.2003)