Kārlis Pauls Pētersons
13.10.1917 – 13.06.1992
Kārlis Pauls Pētersons (1917–1992) – rakstnieks, diakons. Beidzis Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju, studējis tautsaimniecību Latvijas Universitātē. Otrā pasaules kara laikā iesaukts Latviešu leģionā, nonācis Vācijā, pēc Vācijas kapitulācijas – gūstekņu nometnē Putlosā (pie Lībekas). 1950. gadā izceļojis uz Ameriku, studējis Ņujorkas Pilsētas koledžā, pēc tās Juniona (Union) koledžā teoloģiju. 1978. gadā pārcēlies uz Eiropu, dzīvojis Memingenē Bavārijā, studējis Minhenes Ludviga Maksimiliana universitātē. 1980. gadā iesvētīts par diakonu. Rakstījis ceļojumu aprakstus, kas publicēti vairākās grāmatās, atspuguļojot 70 valstīs redzēto. Sarakstījis vairākas reliģiska satura grāmatas, 30. gados sastādījis vairākas dabas zinību mācību grāmatas. Mūža nogalē izdota dzejoļu izlase vācu valodā "Lächelnde Freude" (Smejošais prieks, 1990), kurā apkopoti 50 Kārļa Pētersona dzejoļi. Latviešu presē rakstījis par reliģiskiem jautājumiem. Manuskriptā palicis pētījums par pasaules galvenajām reliģijām "Svētceļnieka piezīmes".