Kārlis Oļģerts Kraujiņš

Dzimis saimnieka ģimenē.
1901–1908: dzīvo Sanktpēterburgā, Krievijā. Šajā laikā Kārlis Oļģerts Kraujiņš aktīvi piedalās sabiedriskajā un kultūras dzīvē, iepazīstas ar ievērojamiem rakstniekiem un mākslas darbiniekiem. Top pirmie dzejoļi, stāsti, apraksti, publicistiski raksti, recenzijas par teātri un mūziku. Kādu laiku klausījies arī lekcijas Pēterpils Tautas universitātē.
1908–1919: dzīvo Rostovā pie Donas, Krievijā.
1920, 1921: dzīvo Novorosijskā un Tuapsē Krievijā. Kārlis Oļģerts Kraujiņš kopā ar rakstniekiem Fjodoru Gladkovu un A. Roslavļevu darbojas kultūras iestādēs, piedalās padomju rakstnieku un mākslas darbinieku arodbiedrības nodaļas izveidošanā. Tuapses izglītības komisariātā Kraujiņu ieceļ par mākslas nodaļas vadītāju. Šajā laikā viņš saraksta aģitācijas lugu "Sarkanais arājs" (krievu valodā). Luga pārtulkota arī ukraiņu valodā.
1922–1924: dzīvo Suhumi, Krievijā un strādā Abhāzijas autonomās republikas laikraksta redakcijā par literārās nodaļas vadītāju.
1924: atgriežas Latvijā.
1930–1940: nodevies tikai rakstniecībai, saņēmis kultūras darbinieka pensiju.
No 1949: aizgājis pensijā un nodevies tikai rakstniecībai.

LITERĀRĀ DARBĪBA
1900: pirmā publikācija – dzejolis "Bez ceļa" žurnāla "Austrums" 11. numurā.

LITERĀRIE DARBI

Fabulas
1926: "Zīļu josta".

1960: "Saules bērns".

1936: "Kā Pārsliņa ceļoja uz sauli.

Memuāri
1973: "No atmiņu skrīņa".

1937: "Gijs de Mopasāns dzīve un darbi"

Stāsti un tēlojumi
1931: "Miksis, Peksis un Ruksis".
1932: "Meteņi".
1934: "Lāča smēde".
1938: "Spoku dzirnas".
1942: "Zaļais pagalms".
1970: "Dzīves lokā".

No krievu valodas

PAR KĀRLI KRAUJIŅU

".. Līdzīgi daudziem vecākas paaudzes vēl esošiem un jau aizgājušiem rakstniekiem, arī jubilārs Kārlis Kraujiņš ir vēl Rūdolfa Blaumaņa literārais audžu dēls. Kraujņa pirmais dzejolis iespiests gan "Austrumā" jau 1900. gadā. Bet tad no pirmās revolūcijas gadiem viņš pāriet pie sava drauga Blaumaņa Pēterburgas Avīžu paspārnē un uzkar arī sev kaklā grāvrača kulīti, ar kuru līdzīgi savam audžu krusttēvam dodas iekarot pasauli. Un kur tik šis jūsmīgais rožu mīlētājs nav pabijis, meklēdams rozes starp literāra darba ērkšķiem. Gan Pēterpils tautas augstskolā, gan arī kā darbinieks Inženieru valdē, gan lielajās krievu izdevniecībās "Prosvežčoņije", vēlāk "Kultūra", bijis draugs ar daudziem to laiku prominentiem krievu rakstniekiem un māksliniekiem. [..] kad jūs pārlaidīsit vērīgu skatu viņa darbu sarakstam, tad tur bezgalīgā sīkā mistra paklājā atradīsit daudzus graudus veselus. Sīkais mistrs liekams uz viņa kā laikrakstu recenzenta, korespondenta un feļetonista birkas, arī redaktora darba žurnālistikā un periodikā, bet tad nāk smagākie graudi dzejā, fabulā, stāstā, drāmā un esejās: "Zīļu josta" – fabulas, "Lāču smēde", "Spoku dzirnavas", "Daugavas vārava", "Zaļais pagalms" – stāstu krājumi. lespiešanā – Kaukāza stāsti "Kalnos" un krājums "Dzīves lokā". Dailes teātrī 1933. g. izrādīta 5 ainu komēdija "Mīlas talka", citur izrādīta, starp citu radiofonā, – 3 cēl. komēdija "Katrs savā vietā", bez tam savs desmits mazāku dramatisku darbu skatuvei un radiofonam. Kapitālākie darbi literatūrvēsturē ir rakstnieku: Apsīšu Jēkaba, Gija de Mopasana un dzejnieka Fr. Bārdas monogrāfijas".

Gruzna, Pāvils. Rakstnieka Kārļa Kraujiņa 65 gadi. Līdums, 1944, 8. jūn.

Kaļvu Oļģerts, Rožmīlis, Roberts Ķilders

–1894
Velēnas draudzes skola
Draudzesskola

Jāņa Rozes apgāds
Krišjāņa Barona iela 3, Rīga
Vadījis Jāņa Rozes grāmatnīcu.

1905–1908
Sanktpēterburga
Strādājis grāmatizdevniecībās "Просвещение" un "Культура".

1908–1917
Rostova pie Donas
Strādājis grāmatizdevniecības "Культура" filiālē Rostovā pie Donas.

1920
Novorosijska
Pēc padomju varas nodibināšanās Novorosijskā viņš bija apgabala Tautas saimniecības padomes sekretārs un juriskonsults. Kopā ar V. Meierholdu, F. Gladkovu u. c. nodibinājis Rakstnieku un mākslas darbinieku arodbiedrību, kurā ieņēmis atbildīgus amatus.

1921
Tuapse
Tuapses izglītības komisariāta mākslas nodaļas vadītājs

1922–1924
Suhumi
Strādājis laikraksta "Голос трудовой Абхазии" redakcijā par literārās nodaļas vadītāju.

1925
Laikraksts "Ziemeļlatvija" (1925–1940)
Valka
Redaktors

1926–1929
Laikraksts "Daugavas Vārds" (1926–1928)
Daugavpils
Redaktors

1940–1941
VAPP Grāmatu apgāds
Rīga
Tulkotājs un ārštata redaktors

1944–1945
VAPP Grāmatu apgāds
Rīga
Tulkotājs un ārštata redaktors

1945–1949
Latvijas PSR AP Prezidija izdevums "Ziņotājs"
Rīga
Atbildīgā redaktora vietnieks

1901–1908
Sanktpēterburga

1908–1919
Rostova pie Donas

1920
Novorosijska

1921
Tuapse

1922–1924
Suhumi

1924–1925
Valka

1926–1930
Daugavpils

1930–1975
Rīga

1901–1905
Sanktpēterburga
Karadienesta laikā Pēterburgā bijis štāba rakstvedis inženieru valdē.

1920
Novorosijska
Rakstnieku un mākslas darbinieku arodbiedrība.

31.01.1975
Rīgas Svētā Miķeļa kapi