Par dzejas krājumu "Vienkāršība" (1974)"Vienkāršībā sakopotie dzejoļi ir dzīves stāsts, kas, vienam stāstot, par visiem pateikts. Tā katram lasītājam liekas, tāpēc arī atbalss tautā tik liela. Tuvāk palūkojoties, redz, ka tā ir idealizēta un ar autora fantāziju pārvērsta dzīves īstenība. Viņam izdevies to pacelt mākslas īstenībā. Tas grāmatai dod literāro vērtību. Kādu dzīves īstenību dzejnieka fantāzija atbalsojusi? Tā ir valoda, sapņotāju cilts, dzīve, mūža dengums, dzimtene, svešie ceļi, daba, mīlestība, aizgājušie draugi... Kā jau vārda māksliniekam, Kārlim Kārēm vārdi dod iedvesmi, ierosmi, dod dzīvību. Viņa dziesmas rakstītas ar sirdi un ar asinīm. Kādreiz viņš saka, ka sapņu ziedus plūks sapņotāju cilts. Dzīve K. Kārēm ir kā jūras ūdeņi. Te tie bango un šķeļas, te dziļā mierā dus. Dzīves derīgums ir darbīguma rezultāts — kā vīns no augļiem. Dažreiz tas ir sapņu vīns. Ne dzīves augli paši, bet to dzirkstfgais, norūgušais pārkau sējums. Dzimtene ir Kārļa Kāres lielā mīlestība, tā ir izejas punkts vina pasaules skatījumā. Satura rādītajā katram dzejolim pierakstīts uzrakstīšanas gads. Var viegli atrast dzimtenē uzrakstītos dzejoļus. Ka tie ir iejūtīģi un dzied slavas dziesmudzimteeni un turienes dabai, ir viegli saprotams. Vēl vairāk dzejnieks to dara, dzimteni sapņos apciemojot. Arī vēl nesen Austrālijā rakstot, viņš šo zemi sauc par tālo Austrāliju — tā tad virziens no dzimtenes. Latvieša dvēsele ar savām tīrības un baltuma ilgām raksta himnas jaunai dienai, priecājas par to, kas īsts, atzīst vienkāršību par savu labāko izteiksmes līdzekli — tāpat kā senais latvietis to darīja tautas gara mantās."
Tamuža, Austra. Ar sirdi un asinīm. Austrālijas Latvietis, 1975, 11. jūl.