Kārlis Grigulis

Dzimis rentnieka Mārtiņa un Lotes Griguļu ģimenē kā piektais bērns.

Sieva Aleksandra, divas meitas.

1897–1924: ar ģimeni dzīvojis Krievijā, Omskas apgabala Saltikovas ciema latviešu kolonijā.
Izglītību ieguvis galvenokārt pašmācības ceļā. Sibīrijā strādājis par latviešu valodas un dziedāšanas skolotāju.
1924: atgriezies Latvijā ar plašu Sibīrijas putnu kolekciju. Eksponātus paņēma Skolu un Latvijas dabaszinātņu biedrības dabas muzeji.

Pratis atdarināt daudzu putnu dziesmas.

Griguļa zinātniskās un literārās intereses saistītas ar putnu dzīvi.

No 1905. gada Latvijas laikrakstiem "Apskats", "Balss" u.c iesūtījis dzejoļus un rakstus par latviešu izceļotāju dzīvi.

Piedalījies M. Siliņa ģeogrāfiskās un etnogrāfiskās kartes sastādīšanā, sniedzot ziņas par latviešu kolonijām Krievijā. Veikdams topogrāfa pienākumus, arvien vairāk iedziļinājies putnu dzīvē un veicis nopietnus zinātniskus novērojumus.

DARBĪBA LITERATŪRĀ

Brošūru sērijas

1934–1938: "Dzimtenes putnu valstībā" 
1936: "Kādi putni dzīvo Latvijā"

Grāmatas

Daiļliteratūrā debitēja septiņdesmit gadu vecumā pēc Elīnas Zālītes iedrošinājuma.

1952: "Putnu novērošana dabā"
1954: "Vāverīte, baltastīte" (kopā ar E. Zālīti)
1955: "Spārnotie meistari"
1957: "Zīlītes pirmā dziesma"
1958: "Čivulītes īstās mājas" (kopā ar M. Bendrupi)
1959: "Lielais Tlitlis un mazie snibīši"
1961: "Medņa sieva Raibīte" (kopā ar M. Bendrupi)
1964: "Putnu grāmata"
1967: "Āķīgais putns"
1967: "Libellula un Kvadrimakulata"
1969: "Liepkalna mežā"
1974: "Zīlītes dziesma"
1984: "Kā es mācījos putnu valodu" (1984).

Sastādījis tautasdziesmu izlasi bērniem "Zīlīte, žubīte, kur tavi bērni?" (1959).

Griguļa darbi veltīti galvenokārt bērniem, tiem raksturīgs raits stāstījums, izteiksmīgi dabas tēlojumi, gaišs un labestīgs skatījums uz pasauli. Grāmatās un daudzos rakstos saistoši stāsti par dzimtenes dabu un tās iemītniekiem.

DARBĪBA ORNITOLOĢIJĀ

Publicējis ziņas par retāk sastopamajām putnu sugām, par putnu atlidošanas un aizlidošanas fenoloģiju, gredzenotajiem putniem, detalizēti aprakstot ekskursijas uz vairākām putniem bagātajām vietām. Strādājot skolu muzejā, apbraukājis Latvijas novadus, lai savāktu eksemplārus no katras Latvijā ligzdojošā putna sugas. Rīgas muzejos atrodas apmēram 200 Kārļa Griguļa izbāzto putnu.

Uzrakstījis putnu melodiju notis; šī partitūra profesora Ādolfa Skultes ieskatā ir viena no unikālākajām, ar kādu jebkad viņš iepazinies.

1971. gadā kopā ar Lielvārdes vidusskolas jaunajiem naturālistiem un skolotāju Regīnu Gribusti ierīkoja putnu novērošanas staciju. 

RECEPCIJA UN PIEMIŅAS SAGLABĀŠANA

70. gados uzņemta filma par Kārli Griguli "Mūža aicinājums”. 

1997: ar viņa meitas Valentīnas Jakaites un Latvijas Ornitoloģijas biedrības atbalstu 1997. gadā skolas saņēma audiokasetes "Skaisti dziedi lakstīgala" ar K. Griguļa tekstu un viņa atdarinātām 25 putnu balsīm.

1994: Poguļankas upes krasta malā, netālu no Griguļa dzimto "Stumpuru" mājām uzstādīts piemiņas akmens, tajā iekalts gudrības simbols – pūce.

2019: 27. jūlijā Rembates parkā tika atklāts vides objekts "Goda krēsls Kārlim Grigulim".

"Latvijā daudzi pazīst sirmu vīru, pagariem, pakupliem matiem, atklātu, labsirdīgu seju. Viņu sauc par meža burvi. Stabulīte, pielikta pie viņa lūpām, pārvēršanas brīnišķīgā mūzikas instrumentā, kas spēj atdarināt visdažādākās putnu balsis.
[..] No viņa nebīstas putniņi, pat vāverīte pēc uzcienāšanas ar riekstiem nebaidās viņa tuvuma. Sirmais vectēvs pazīst meža šalkas un zina to nozīmi. Tāpat viņš mīl meža tramīgos iemītniekus, un tie mīl viņu. Visā mežā neatradīsies zvēriņš vai putniņš, ko labais meža burvis nenosauktu vārdā. Viņš ne tikai pazīst savus meža draugus, bet zina arī to, kādu dziesmu dzied sarkankrūtītis, saulei austot, zina, kurš putns “peldas” skudru pūznī, kurš arī ziemā dzied savas kāzu dziesmas, vij ligzdas un dēj olas.
Savā laikā viņš strādājis gan par ganu, gan mērnieku, grāmatvedi, pulka muzikantu. Un pirmo reizi uz skolu gājis, kad viņam bijuši 20 gadu.
Šis cilvēks reizē ir mākslinieks, dzejnieks un zinātnieks. Viņa enciklopēdisko zināšanu pietiktu vairākām bioloģiskām disertācijām. Putnu novērošanas nolūkos viņš devies saistošās ekspedīcijās uz Hibīnu tundrām Kolas pussalā, uz svelmaino Vidusāziju, Krimu, Kaukāzu.
Sirmā dabas pētnieka istabu Rīgas nomales savrupmājā piepilda grāmatas un dažādu putnu izbāzteņi. Viņam vairāk kā 200 pašam savu publikāciju, un vesela sērija grāmatu par putnu un dzīvnieku valstību. Neaizmirsīsim interesantās pārrunas Rīgas Dabas muzejā, kad sirmais dabas un bērnu draugs dalījies savās bagātajās zināšanās.
[..] Kas tad ir šis labais meža burvis? Viņa vārdu un brīnumaino stabulīti pazīst ne tikai Latvijā vien. Tas ir Kārlis Grigulis."

B. Lielmeža. Putnu un zvēru karalis. Darba Balss (Rīgas rajons), Nr. 22, 1971.

author
ornithologist

Omska
Izglītību ieguvis galvenokārt pašmācības ceļā. Omskā beidzis dažādus kursus.

University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Teorētiskās zināšanas papildinājis Latvijas Universitātē, kā brīvklausītājs apmeklējot docenta Nikolaja Tranzē lekcijas ornitoloģijā.

Omska
Omskā strādājis par grāmatvedi un mērnieku.

1909
Omska
Pēc atgriešanās no dienesta Kārlis Grigulis Saltikovā strādājis par latviešu valodas un dziedāšanas skolotāju. Tur vadījis jauniešu un Omskas Dziedāšanas biedrības latviešu kori.

1925–1941
Rīgas Skolu muzejs
Krišjāņa Barona iela 4, Rīga
Strādājis Skolu muzejā, pievēršoties dabas, īpaši putnu dzīves pētīšanai.

1941–1950
Latvijas Dabas muzejs
Zinātniskais līdzstrādnieks

1951
Lektors vecāko pionieru vadītāju skolā.

1897–1924
Omska
Ar ģimeni dzīvojis Krievijā, Omskas apgabala Saltikovas ciema latviešu kolonijā.

1924
Rīga
Latvijā atgriezies 1924. gadā.

1929
Lielvārde
Kopš 1929. gada dzīvojis Lielvārdē.

1906–1909
Harbina
No 1906. līdz 1909. gadam dienējis obligātajā cara karadienestā Harbinas pilsētā Mandžūrijā, tur spēlējis orķestrī un apguvis arī diriģēšanas prasmi.

1994
Rakstnieka un ornitologa Kārļa Griguļa piemiņas akmens
Piemiņas akmens uzstādīts 1994. gadā, tajā iekalts gudrības simbols – pūce. Akmens atrodas Poguļankas upes krasta malā, netālu no Griguļa dzimto "Stumpuru" mājām.

27.07.2019
Rembate
2019. gada 27. jūlijā Rembates parkā tika atklāts vides objekts "Goda krēsls Kārlim Grigulim".

07.1972
Rīgas Pirmie Meža kapi
Apbedīts Meža kapos, iepretim Jāņa Poruka atdusas vietai.

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1969