Kārlis Gothards Elferfelds

3 pictures

25.09.1756 – 19.09.1819

Kārlis Gothards ELFERFELDS (Elverfeld, 1756 - 1819) ir vācu tautības latviešu literāts. Viņš ir pirmo izglītību ieguvis mājās, pēc tam studējis teoloģiju Getingenes universitātē (1774-76), studiju laikā pievērsies arī filozofijai, dabaszinātnēm un matemātikai. Atgriezies Kurzemē, Elferfelds ir strādājis par mājskolotāju Lielaucē (1776-78) un Bojās (1778-80). No 1780. gada līdz mūža galam Elferfelds ir kalpojis Apriķu, kopš 1783. gada - Apriķu un Salienas draudzē kā luterāņu mācītājs; no 1818. līdz 1819. gadam bijis arī Grobiņas diacēzes jeb apriņķa prāvests.
Par reliģiskiem, filozofiskiem, dabaszinātniskiem jautājumiem Elferfelds ir publicējies vācu valodā, Baltijas vācu izdevumos nākusi klajā arī viņa dzeja un atdzejojumi. Galvenie laicīga satura literārie darbi publicēti antoloģijā "Līksmības grāmata" (1804) - palīglīdzeklī kulturālai brīvā laika pavadīšanai, galvenokārt spēlējot spēles - no mīklu minēšanas un dzejoļu sacerēšanas līdz "mēmajam šovam" un lugu iestudējumiem. Elferfelds grāmatas ievadā pamāca latviešus, kā spēlēt teātri - iekārtot telpu, sagādāt piemērotu apģērbu un rekvizītus utml., grāmata ietver arī trīs lugas - divus vācu rakstnieka Kocebū tulkojumus un pirmo oriģināllugu "Tā dzimšanas diena", kas propagandē baku poti. Grāmata ietver arī dzeju - Šillera "Odas priekam" atdzejojumu un oriģinālidilli heksametros "Bērtulis un Maija". "Līksmības grāmata" atspoguļo Elferfelda pārliecību par cilvēka un tautas garīgu izaugsmi, kurā izšķiroša loma ir mākslai, resp. spēlei.
Baltijas vācu izdevumos, t. sk. "Wöchentliche Unterhaltungen", Elferfelds ir rakstījis arī par latviešu tautu, novērtējis tās pozitīvās īpašības, mudinājis uzlabot skolu lietas un vērsies pret vācu valodas mācīšanu kā vienīgo latviešu izglītošanas iespēju un pret latviešu asimilēšanu. Elferfelds ir atklājis sabiedrībai Neredzīgo Indriķi, pierakstījis viņa dziesmas, sastādījis un izdevis pirmo latviešu dzejnieka krājumu "Tā neredzīgā Indriķa dziesmas" (1806), kā arī popularizējis viņa daiļradi rakstā Baltijas vācu sabiedrībā, veicinājis viņa dzejas tulkošanu un publicēšanu Baltijas vācu presē. Elferfelda uzskatos atspoguļojas I. Kanta, Fr.Šillera un F. V. Šellinga ideju ietekme.
Zigrīda Frīde

Birth time/place

25.09.1756
Apriķi
Dzimis Apriķu mācītājmuižā pēc v.st. 13. septembrī.

Place/time of death

19.09.1819
Apriķi

Personal information

Kārlis Gothards ELFERFELDS (Elverfeld(t), 1756-1819) ir dzimis mācītāja Johana Kristofera Elferfelda (1712-1780) un viņa sievas Dorotejas Eleonoras, dzimušas Martini (Martini, mir. 1758), no Lielauces ģimenē.

Kārlis Gothards Elferfelds ir precējies pirmajā laulībā Jelgavā 1780. gada 9. augustā ar Šarloti Blūmentāli (Blumenthal, mir. 1801), Aizputes ārsta Johana Heinriha Blūmentāla māsu; otrajā laulībā Apriķos 1802. gada 21. februārī / 5. martā ar Regīnu Elizabeti Hilneri (Hillner, mir. 1815), Popes mācītāja Hilnera māsu; trešajā laulībā Apriķos 1816. gada 30. augustā ar Eleonoru (Lauru) Heselbergu (Hesselberg, 1792-1820) no Ventspils, kura mira meitas Marijas (1820-1836) dzemdībās 27. martā, neilgi pēc sava vīra nāves.

Kārļa Gotharda Elferfelda dēls Karls Johans Frīdrihs Elferfelds (1781-1851) ir Tukuma mācītājs (1819-1851) un Kandavas diacēzes prāvests (1848-1851), Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības biedrs, uzstājies pret latviešu pārvācošanu, rakstījis Kurzemes baznīcas vēsturi (vāciski, manuskripts), kā arī publicējis grāmatu par lopu slimībām - brīvu tulkojumu latviski "No govju lopiem, kā tos būs audzināt un slimībās dziedināt" (Jelgava, 1810; oriģināls: J.W.J.Weissenbusch Das Ganze der Rindviehzucht, 1803); Elferfelda uzstāšanās Kurzemes provinces sinodē pārstāstīta laikrakstā "Das Inland" (Vorträge aus der kurländischen Provinzialsynode, 1839, nr. 29, 47, 736, 748). Ziņas no: https://bbld.de/GND1055662723 [sk.25.09.21.]

Kārļa Gotharda Elferfelda meita Juliāne Marija Šarlote (1782-1816), apprecējās ar Ugāles mācītāju; meita no otrās laulības Karolīne Eleonora Katrīna Johanna (1763-1816) apprecējās ar mācītāju Heselbergu.

Kārļa Gotharda Elferfelda dēls Johanness Heinrihs Hilārijs Elferfelds (1817-1859) mājskolotājs, vēlāk - Kurzemes mācītājs, sarakstījis atmiņas par mājskolotāja darba gadiem Pēterburgā Krievijas finanšu ministra Kankrina (Cancrin) ģimenē (1842-1844) "St.Petersburger Briefe eines kurländischen Kandidaten" (Baltische Monatsschrift, nr. 33(1886)), kā arī ceļojuma aprakstu uz Parīzi un Pēterburgu (1839-1842), kas palicis manuskriptā. Ziņas no: https://bbld.de/GND1195362560 [25.09.21.]

Professional activity

PublikācijasReliģiski un filozofiski raksti1786: Einige Worte des Trostes aus der Alles umfassenden Vorsehung Gottes, gesprochen am Neujahrstage 1786 in der Landeskirche zu Appricken. Mitau: J.Steffenhagen.
1786: Erklärung über ein Paar Stellen in dieser Peedigt; nebst einem kleinen Anhange über die göttlichen Strafgerichte. Mitau: J.Steffenhagen.
1788: Sechs Predigten. Berlin, Liebau: bey Lagarde und Friedrich.
1792: Am Grabe der Frau Doktorin Blumenthal, gebornen Hübner, Mitau.
1793: Philosophische Abhandlungen, Reflexionen und Remarken, jedem denkenden Kopfe lesbar. Libau: bey J.D.Friedrich.
1793: Sendschreiben an den Herrn Freyherrn von Lundinghausen-Wolff, Landbotenmarschall etc., eine Stelle in Hochdesselben Appell an Kurlands Edle und Rechtschaffene betreffend. Mitau.
1796: Anzeige.. [recenzija par J.K.Baumbaha grāmatu "Svētas dziesmas" (1796)]. Mitau: J.F.Steffenhagen.
1801: Predigt zur Feyer des eintretenden neunzehnten Jahrhunderts. Mitau: J. Steffenhagen.
1806: Ueber die Benennung einer Nichtsphilosophie, mit welcher das neueste System der Philosophie von einigen belegt wird. In: Wöchentliche Unterhaltungen 4, S.381.
1808: Bemerkungen zu dem, mit Genehmigung der Kaiserl.Gesetzkommission von dem Herrn Kollegienrath und Ritter von Sahlfeldt herausgegebenen Entwurf einer Kirchenordnung für die Protestanten im Russichen Reiche. In: Neue Wöchentliche Unterhaltungen 2, S. 145, 177, 254, 265, 322, 355, 365, 409.
1810: Apologie der Bibel in Beantwortung der Frage: ist der Gegensatz zwischen geoffenbarter und wahrer Vernunft-Religion gegründet? Riga, Leipzig.
1811: Predigt am ersten Adventssonntage 1810. Mitau: J.F.Steffenhagen und Sohn.
1811: Vorbilder in der Natur und Ahnungen unseres Geistes für ein neues Leben nach dem Tode (..) zur Erbauung vorgetragen am ersten Osterfeyertage. Mitau: J.F.Steffenhagen und Sohn.
1814: Altargesänge und Predigt zur Feyer des Friedens.. gedruckt zum Besten der Vaterlandsvertheidiger, die durch und sich selbst zu nähren. Mitau: J.F.Steffenhagen und Sohn.
1819: Wie weit erstreckt sich das Feld die Philosophie? Und wo findet sie die Schranken, welche sie ehren muß? In: Jahresverhandlungen der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst 1, S. 76-79.

Populārzinātniski raksti, t.sk. par baku potēšanu vāciski1806: Physikalische Erklärung der sogenannten Luftspiegelung. In: Wöchentliche Unterhaltungen 4, S. 33, 65, 97.
1819: Etwas über die Schutzblättern. Jahresverhandlungen der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst 1, S. 61-62.

Dzeja1805: Menschengefühl. Empfindungen bey einem schönen Harfenspiel. Sonett. In: Wöchentliche Unterhaltungen 2, S. 313.
1806: Pindars zweyter olympischer Hymnus. In: Wöchentliche Unterhaltungen 3, S.105.
1807: Zum Geburtstage einer edlen Dame. Glaube an die Menschheit. Lettisches Te Deum auf den Frieden. In: Neue Wöchentliche Unterhaltungen 5, S. 79, 93, 292.
1808: Theokrits neuntes Idyll. In: Neue Wöchentliche Unterhaltungen 2, S. 443.

Atbalsts Elkulejas jeb neredzīgajam Indriķim1806: Nachricht an das Publikum über einen blinden lettischer Dichter. In: Wöchentliche Unterhaltungen 3, S. 133.
1806: Neredzīgs dziesmu darītājs [ziņas par Indriķi un viņa "Rīta dziesma"]. Veca un jauna laika grāmata uz to 1807. gadu.
1807: Lettisches Te Deum auf den Frieden [Indriķa dzejoļa "Oda uz Tilzītes mieru" atdzejojums]. In: Wöchentliche Unterhaltungen nr. 44.
1808: Wieder etwas vom blinden Dichter Indrick. In: Neue Wöchentliche Unterhaltungen 2, S. 480.
"Neredzīgs dziesmu darītājs" ("Veca un jauna laika grāmata uz to 1807. gadu")
1817: Tai cienīgai Kurzemes Bībeles sadraudzēšanas biedrībai goda dziesma. Veca un Jauna Laika grāmata uz to 1817. gadu.
Elferfelda rosinātais Indriķa atbalsta "projekts" - līdzekļu vākšana, darbu tulkošana, publicēšana vietējā un ārzemju (ar G.Merķeļa starpniecību) vācu presē, portreta organizēšana utml. sīki izklāstīta K. Dziļlejas rakstā "Neredzīgā Indriķa draugi" žurnālā "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts (1938, nr. 4).

Izdevumi latviski un to reklāmas1804: Anzeige einer neuen lettischen Schrift, Līgsmības grāmata genannt, die auf Subscription herausgegeben werden soll. [Reklāma - aicinājums iepriekš parakstīties izdevumam "Līgsmības grāmata", ar tekstu paraugiem]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1804: [aicinājums parakstīties izdevumam "Līgsmības grāmata"]. In: Rigasche Anzeigen, nr. 45
1804: Līgsmības grāmata. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1805: Sprediķis, kurā vecāki top skubināti, bērniem, kam pakas nav bijušas, sargāšanas pakas likt stādīt. Jelgava
1813: Vēstu grāmatu ziņas no Emburgas un Lībeķes, Vāczemes pilsātiem [avīžu ziņas par krievu karaspēku Hamburgā un Lībekā].
Jelgava.
1818: Visa svēta evaņģeliuma mācība iekš maz vārdiem. Jelgava.

Quotes

Tikko mans prāts izdomāja, / Jūs` mīļā roka rakstīja,
Un sūtīja, kur pieklājās; / Caur ko man laime vairojās.
Nebūtu man tāds palīgs dots, / Tad nebūtu nei prieks, nei gods.
Un kas to visu izteikt var, / Ko tēvs pret savu bērnu dar`?
Ar vienu vārdu jāizsauc: / Kur var, tas tos aplaimot trauc.
Tā tas ar` ar jums un man`, / To atzīstu ar pateikšan.
No: Žēluma un lūgšanas dziesma savam nelaiķa mācītājam un draugam Kārļam Gotartam Elverfeldam, par godu un piemiņu uz viņa bērēm. No: Neredzīgais Indriķis. Dzīve un dziesmas. Rīga: Kaija, 1938, 165.lpp.

Tā dzimšanas diena - paša Elferfelda sacerējums un līdz ar to arī pirmā latviešu oriģinālluga. Tā ir viencēliens 6 skatos jeb "rādīšanās", kur didaktiskā un reizē sentimentālā manierē propagandēts baku potēšanas derīgums. Atskaitot šo tiešo mērķi, luga ir sveša toreizējai latviešu mentalitātei, un būtiski tajā darbojas Kocebū vācu sīkpilsoņi, ietērpti latviešu zemnieku drānās. Tomēr Elferfelds savu darbu arī iestudēja ar paša izraudzītiem latviešu draudzes locekļiem, un izrāde notikusi Apriķu muižas klētī 1804. gada 15. decembrī. Līdzīga vācisku noskaņu projicēšana latviskā vidē un personāžā vērojama oriģinālidillē Bērtulis un Maija, kur Elferfeldu spēcīgi ietekmējis vācu idillists J.H.Foss. Var būt, ka šī ietekme pa daļai radusies arī personīgā saskarē, jo Foss studēja Getingā apmēram vienā laikā ar Elferfeldu. (..) Ievērību pelnī šī darba metrika, jo tas sacerēts heksametros (..). Elferfelds tos pirmais izmantojis plašākā apjomā, pie tam ar atzīstamu veiksmi: šī pantmēra izpratnē viņu nepārspēj ne Auseklis, ne Pumpurs.
No: Andrejs Johansons. Latviešu literātūra. No viduslaikiem līdz 1940. gadam. Stokholma: Trīs zvaigznes, 1953, 49.-50.lpp.

Reizē ar mācību par intelektuālo intuīciju Elferfelds pārņēma romantisma panestētismu, kam augstākā bija estētiskā vērošana - māksla. Viņš uzskatīja, ka māksla ir pašapziņas augstākā pakāpe - apzinātas un neapzinātas darbības, resp., brīvības un nepieciešamības vienība. Mākslinieks rada brīvi, apzināti sprauž mērķi, bet iecere nāk no neapzinātā gara dziļumiem. Māksla apvieno dabu un garu. Māksla ir vienīgā un mūžīgā atklāsme un brīnums, kas augstāko principu paceļ absolūtā realitātē. Skaistums ir bezgalīgais, kas izteikts galīgā. (..) Patiesībai kā skaistā ideālam cilvēks visvairāk tuvojas mākslā. "Ja dzejiskais gars", uzsvēra Elferfelds, "nāk pār mākslinieku visā pilnībā, tad mākslinieks šķiet kā dievišķas sajūsmas pārņemts: tad viņš dievišķo attēlo darbos, kas veltīti dabai, bezgalīgo, ko viņš skata, atveido galīgajā ideju attēlā, vispārējo atsevišķajā." Cilvēka dvēseles spēku vidū Elferfelds arvien vairāk sāka izcelt jūtas un fantāziju (..). Elferfelda darbi liecina par to, ka filozofiskā doma Latvijā 18.gs. nogalē un 19. gs. sākumā nestāvēja sāņus no Rietumeiropas garīgās attīstības ceļiem. Kaut gan tie rakstīti vācu valodā, tomēr veicināja tās filozofiskās gaisotnes veidošanu, pret ko vēlāk savu attieksmi tādā vai citādā veidā pauda arī augošās latviešu inteliģences pārstāvji.
No: Alnis Svelpis. Pazīstamais un nepazīstamais Elferfelds. Karogs, 1991, nr. 11/12, 232.-238.lpp., šeit 237.-238.lpp.

Līksmības grāmata ir nozīmīga ne vien tādēļ, ka tajā atrodama pirmā luga un pirmā idille latviešu valodā, bet arī tādēļ, ka tajā pirmo un, liekas, vienīgo reizi tautas apgaismības literatūrā lasītāji - latviešu zemnieki - aicināti sacerēt. Oriģināldarbi ir apvienoti ar lokalizēto materiālu, patstāvīgā, pārdomātā krājumā, kas no vienas puses ir vienkārša spēļu grāmata, līdzīga tām spēļu grāmatām, kuras, piedzīvojušas popularitātes vilni kopš 18. gs. 70. gadiem vācu grāmatniecībā, bet no otras puses - latviešu literatūras kontekstā var uzskatīt, ka grāmata 1) ir tolaik retas autorības paraugs (to var salīdzināt ar Augstas gudrības grāmatu); 2) latviešu literatūru nozīmīgi paplašinošs materiāls; 3) laikmetīgās literatūras paraugu tulkojumi ir piedzīvojuši šim laikam netipiski precīzu – oriģinālam tuvu – minimālu lokalizāciju. Grāmata ir daudz dziļāk izklaidējoša, nekā tai pielīdzinātie paraugi. Tā nav parasta, tā ir lieliska, vērienīga, aizraujoša, rūpīga, neticami daudzveidīga. Tā ir priekšgājēja ļoti daudzos aspektos.
No: Ieva Sarkane. K.G.Elferfelda "Līksmības grāmatas" (1804) poētika. Bakalaura darbs. Rīga: LU, 2008, 5. lpp.
Atzinība1805: Konsistorijas atzinības raksts par centību, popularizējot baku potēšanu.

Affinities

Occupations

Name at birth

Karl Gotthard Elverfeld(t)

Pseudonym

Elbervelts

Additional names

arī Elverfelds

Education

1774–1776
Georga Augusta Getingenes Universitāte
Getingene
studējis teoloģiju, nodarbojies ar valodniecības un vēstures jautājumiem, interesējies arī par matemātiku un fiziku.

Working place

1776–1778
Lielauces mācītājmuiža
Mājskolotājs mācītāja Dītriha Karla Martini (Martini, mir.1778) ģimenē

1778–1780
Bojas
Mājskolotājs barona fon Deršava (von Derschau) ģimenē Bojas muižā

1780–1819
Apriķu luterāņu draudze
Apriķu luterāņu baznīca
Mācītājs, pēc 1783. gada apkalpo arī Salienas draudzi. 1781. gadā saņem piedāvājumu pāriet uz Gramzdu, no tā atsakās, atsakās arī no Kurzemes superintendenta pienākumiem. Kopš 1818. gada Grobiņas diacēzes prāvests.

Participation in organisations

1813–1819
Kurzemes Bībeles biedrība
Dalībnieks, kopš 1817 Piltenes nodaļas direktors. Jau 1813 piedalījies pie Gotfrīda Georga Mīliha (Mylich) sagatavotā "Jaunā Testamenta" tulkojuma izskatīšanas - Britu un ārzemju Bībeles biedrības atbalstīta izdevuma (2000 dālderu) sagatavošanas.

Detention

1817–1819
vāc. Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Dalībnieks