PAR BERGMAŅA DARBU "RAIBS CEĻOJUMS"
"Ar veiklu humorista spalvu "Nepazīstamais" še brīvi pārveido jaukos jamba dzejas pantos slavena vācu humorista Fr. Reutera divu Meklenburgas zemnieku ceļojumu uz Beļģiju. Šie ved turp savus dēlus, lai tie tur studētu zemkopību. Bet "Nepazīstamais" lielā mērā nogriežas no oriģināla un piemērojas mūsu apstākļiem, pārnesdams darbību uz Kurzemi, t. ir, pilnīgi lokalizēdams visu ceļojumu, vietām to stipri papildinādams ar ļoti atjautīgām epizodēm, piemērodamies mūsu apstākļiem, un ar stipri paplašinātiem jokiem, vietām dažus sīkumus izlaizdams kā mūsu tautas parašām nepiemērotus un neparastus. [..] Sevišķi vēl jāpiemin, ka "Raibais ceļojums" lasās tik tekoši kā īsts latv. oriģināls, ir kauls no mūsu kauliem un miesa no mūsu miesas, bet nemaz neliekas kā tulkojums; ja, tik veikli viņu Bergmanis ir lokalizējis, uztverdams un tēlodams galvenā kārtā taisni latviešu dzīvi un tās īpatnības, ka viss tur stādās mūsu gara acīm priekšā kā īsti latvisks, ka tēlotie tipi ir īsti latviešu zemnieki savā dzīvē un runā un ne meklenburģieši."
Simsons, J. Kāds piemirsts atmodas laikmeta kultūrdarbinieks. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 01.10.1928.
PAR K. G. BERGMAŅA HUMORISTA TALANTU
"Bet ir vēl otrs: viņas [grāmatas "Raibs ceļojums"] smalkjūtīgais, atturīgais atdzejotājs Kārlis Juris (Georgs) Bergmanis. Kas no vecākās paaudzes zina viņa kā rakstnieka vārdu, par jauno nemaz nerunājot? "Nepazīstamais" tā arī palika nepazīts savā dzīves laikā, pat tad, kad deviņdesmitos gados "Austrumā" nāca viņa atdzejotie asprātīgie gabaliņi. Un "Nepazīstamajam" nenoliedzams, liels humorista talants, kas Reitera grūti atdarināmiem vācu jokiem devis savdabīgu latvisku tērpu. Kam nebūs jokdara talanta, tas velti mēģinās Reiteru atdarināt. Varbūt šī humora balva līdzējusi Bergmanim izcīnīt viņa cīņu pilno likteni."
Līgotņu Jēkabs. Grāmatu apskats. Raibs ceļojums pēc Fr. Reitera. Jaunības Tekas, 01.10.1929.