Kārlis Bilzens
07.04.1912 – 29.11.1993
Kārlis Bilzens (arī Kārlis Bilzēns; 1912–1993) mācītājs, reliģisku darbu autors. Studējis teoloģiju LU, kandidāta gadu kalpojis Cēsu lauku draudzē, ordinēts 1934.24.VI par Jelgavas Sv. Annas draudzes mācītāja adjunktu. 1934-1936, turpinot gatavoties pasniedzēja darbam augstskolā, studējis Bāzeles universitātē pie ievērojama teologa Karla Barta. 1940 grāmatā tika izdots Bilzena doktora darbs "Jēzus Kristus augšāmcelšanās un tā nozīme kristīgajā ticībā un cerībā", kuru 1943. gadā aizstāvot, viņš ieguvis teoloģijas doktora grādu. Bijis mācītājs Akadēmiskajā (no 1937), Kristus, Jāņa (no 1941) draudzēs. Līdztekus strād. par ticības mācības skolotāju Rīgas skolotāju inst. un Franču licejā. 1943-44 Rīgas Teoloģijas augstsk. privātdocents. Grāmatās izdoti B. sprediķi "Kristīgā baznīca Kristus gaismā" (1935), "Kas ir Kristus baznīcas cerība.." (1938). 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, kur no 1948. gada vadījis Pasaules luterāņu federācijas bēgļu jaunatnes darbu amerikāņu un franču zonās. 1949. gadā izceļojis uz ASV, kur bijis mācītājs Minesotā, teoloģijas un vācu valodas pasniedzējs Augsburgas koledžā un Konkordijas koledžā Minesotā. 1957. gadā pārcēlies uz Vašingtonu darbam amerikāņu luterāņu draudzē, 1963. gadā atgriezies latviešu draudzē. Trimdā grāmatā publicējis svētrunu kopojumu "Sprediķu izlase" (1960) un grāmatu "Jaunās Derības komentāri" (1977).