Kārlis Abens
23.09.1896 – 22.10.1976
Kārlis Abens (Karl Aben, 1896–1976) – igauņu valodnieks un tulkotājs. Dzimis igauņu zemnieku ģimenē Bejas pagastā pie Alūksnes. Latviešu valodu iemācījies jau bērnībā. Beidzis Valmieras skolotāju semināru (1918), Tartu Universitātes Filozofijas un pedagoģijas fakultāti (1936) un Igauņu valodas un literatūras nodaļu (1940). Tartu Valsts universitātē docējis igauņu un somu valodas un literatūras, igauņu un latviešu valodas kursus (1944–1961).
Tulkojis un popularizējis latviešu literatūru igauņu valodā. Izdotas Kārļa Abena tulkotās latviešu folkloras un rakstnieku darbu grāmatas: Rūdolfa Blaumaņa "Nāves ēnā" (izlase, 1928), Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltā grāmata" (1929), "Latviešu pasakas" (1939), Viļa Lāča "Zvejnieka dēls" (1940), "Vētra" (2–4, 1951), "Uz jauno krastu" (1953), "Putni bez spārniem" (1957), Andreja Upīša "Zaļā zeme" (1949), brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki" (1959), Raiņa "Darbu izlase" (1–2, 1965, 2. sējumu tulkojuši arī citi), Zigmunda Skujiņa "Vīrietis labākajos gados" (1976). Igaunijas periodikā publicēti daudzi Kārļa Abena tulkotie latviešu daiļliteratūras darbi, raksti par latviešu literatūru, literāro dzīvi, valodu.
Birth time/place
23.09.1896
Vecpurene, Jaunalūksnes pagasts
Dzimis Bejas (mūsdienās – Jaunalūksnes) pagasta Vecpurenēs.
Place/time of death
22.10.1976
Tartu
Personal information
Dzimis 1896. gada 23. septembrī Bejas pagastā igauņu zemnieku ģimenē, kas ieradušies no Sangastes pagasta Igaunijā. 19. gadsimta otrajā pusē ziemeļaustrumu Latvijā ieceļoja daudz igauņu zemnieku, izveidojot tur igauņu koloniju, bet pēc 1905. gada revolūcijas nodibināja arī igauņu skolas un organizācijas. Igauņu valodu iemācījies bērnībā.
Professional activity
1920: pirmais tulkojums no igauņu valodas latviešu valodā – Oskara Lutsa "Atstātā māja" (izdota Valkā).
1920: laikrakstā "Postimees" publicēts Kārļa Abena pirmais tulkojums igauņu valodā – Linarda Laicena stāsts "Meža meita".
1925: publicēts Kārļa Abena dzejoļu krājums "Helisev vaikus" ("Skanīgais klusums", izdots Tartu).
1947: aizstāvējis filoloģijas zinātņu каndidāta disertāciju, kas veltīta igauņu un lībiešu valodas aizguvumiem latviešu valodā.
1976: piešķirts Igaunijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums.
Latviešu literatūras tulkojumi igauņu valodā
1927: Brigadere, Anna. Pöialpoiss ("Sprīdītis")
1928: Blaumanis, Rūdolfs. Surma varjus ("Nāves ēnā")
1928: Gre-Gri. Latvia kuningas, ehk, Inimene, kellele kõik võlgu ("Latvijas karalis jeb Cilvēks, kam visi parādā")
1928: Rainis. Joosep ja tema vennad ("Jāzeps un viņa brāļi")
1929: Akuraters, Jānis. Sulaspoisi suvi ("Kalpa zēna vasara")
1929: Poruks, Jānis. Pärlipüüdja ("Pērļu zvejnieks")
1931: "Latviešu jaunākā rakstniecība" (Jāņa Jaunsudrabiņa "Aija". Jāņa Akuratera "Jāņa Kraukļa ceļojums", Pāvila Rozīša "Ceturtā grācija")
1933: Lukss, Roberts. Õpetatud salane ("Apmācītais kalps")
1938: Blaumanis, Rūdolfs. Rätsepad Sillamatsil ("Skroderdienas Silmačos")
1939: Ģirupnieks, Jānis. Reis maakera sisemusse ("Ekspedīcija zemes dziļumos")
1940: Lācis, Vilis. Kaluri poeg ("Zvejnieka dēls", atkārtoti izdevumi 1952, 1969, 1987)
1949: Vanags, Jūlijs. Justusi Daugavast ("Daugavas stāsti")
1949: Upīts, Andrejs. Haljendav maa ("Zaļā zeme")
1951: Lācis, Vilis. Torm ("Vētra")
1953: Lācis, Vilis. Ukele rannale ("Uz jauno krastu")
1957: Lācis, Vilis. Tiivutud linnud ("Putni bez spārniem")
1959: Brāļi Kaudzītes. Maamõõtjate ajad ("Mērnieku laiki")
1961: Grants, Jānis. Mühiseb sinine väli ("Šalc zilais lauks")
1962: Lācis, Vilis. Pärast äikest ("Pēc negaisa")
1965: Indrāne, Ilze. Sarapiku purre ("Lazdu laipa")
1965: Rainis. Valitud teosed, 1.–2. sējums ("Rakstu izlase", ap 40 dzejoļu, "1905. gada eps", "Ave sol", "Uguns un nakts", "Zelta zirgs", "Pūt, vējiņi!", "Jāzeps un viņa brāļi"; kopā ar A. Kalepu, V. Bēkmani, A. Sangu, M. Pukitsu un citiem)
1973: Pumpurs, Andrejs. Lāčplēsis (kopā ar Vladimiru Bēkmani)
1975: Ezera, Regīna. Kuupaisteta öö ("Nakts bez mēnesnīcas")
1976: Lāms, Visvaldis. Peiar ja nuuk ("Jokdaris un lelle")
1977: Lācis, Vilis. Haukapoeg ("Vanadziņš")
Atdzejojis Raiņa, Aspazijas, Kārļa Skalbes, Jāņa Akuratera, Jāņa Poruka. Eižena Vēvera un citu autoru dzejoļus.
Sastādītās vārdnīcas1959: Latviešu-igauņu vārdnīca (12 000 vārdu; atkārtots izdevums 1966)
1967: Igauņu-latviešu vārdnīca (ap 23 000 vārdu, rediģējusi Džuljeta Plakidis)
1973: Mazā igauņu- latviešu sarunu vārdnīca
Igauņu valodas mācību grāmata1957: Учебник эстонского языка для высших учебных заведений ("Igauņu valodas mācību grāmata augstākajām mācību iestādēm"; atkārtoti izdevumi 1960, 1967)
Quotes
Kārlis Abens par latviešu literatūras tulkojumiem igauņu valodā"Spilgtāk atmiņā saglabājies J. Raiņa traģēdijas "Jāzeps un viņa brāļi" tulkojums 1928. gadā un Raiņa dramaturģijas un lirikas divsējumu izlases sagatavošana viņa 100. dzimšanas dienas atceres gadījumā, kas man sagādāja patiesu radošu prieku, estētisku pārdzīvojumu un gandarījumu par paveikto. Ilgāku laika posmu esmu aizvadījis, iejūtoties Vija Lāča varoņu – spēcīga rakstura cilvēku domu un jūtu pasaulē, viņu psiholoģiskajās kolīzijās, dramatiskajos konfliktos: esmu tulkojis "Vētru", "Uz jauno krastu", "Putni bez spārniem", "Pēc negaisa" un "Zvejnieka dēlu", kurš iznācis vairākos atkārtotos izdevumos un, kā pētījumi apliecina, kļuvis par visiemīļotāko igauņu tulkoto lasāmvielu. Ne mazumu iznācis tikties ar pašu autoru un iepazīt tuvāk Tautas rakstnieka Vila Lāča bagāto personību, par ko esmu rakstījis arī savās atminās par viņu. Jāmin arī A. Upīša plašais romāns ar pagājušā gadsimta beigu lauku dzīves panorāmu "Zaļā zeme". Šis darbs atsauc atmiņā dažas ainas no igauņu klasika A. H. Tammsāres epopejas (pirmās daļas), kas latviski tulkota ar nosaukumu "Zeme un mīlestībai", jo abu rakstnieku darbos atainots viens un tas pats periods mūsu tautu pagātnē. No jaunākās latviešu literatūras, ko esmu tulkojis, ar padziļinātu cilvēku psihikas izpratni un filigrānu noslīpējumu izceļas R. Ezeras mozaīku grāmata "Nakts bez mēnesnīcas" un V. Lāma romāns ar savdabīgu stilu "Jokdaris un Lelle", kurā ar atzīstamu reatlitātes izjūtu tēlots viens no drūmākajiem periodiem mūsu tautu vēsturē, kurš igauņu literatūrā nav skarts visai daudz un arī ne tādā aspektā."
Abens, Kārlis. Vai draudzība gadus skaita? Karogs, 1976, Nr. 9.
Occupations
Name at birth
Karl (Karp) Aben
Additional names
Karps
Education
1906–1911
Alūksne
Alūksnes pareizticīgo draudzes skola
1914–1918
Valmieras skolotāju seminārs
Leona Paegles iela 40, Valmiera
Beidzis Valmieras skolotāju semināru.
1918
Pleskava
Pleskavas pedagoģiskā skola
1920–1925
University of Tartu
Ülikooli 18, Tartu
Brīvklausītājs
1931–1932
Tartu
Tartu vakara vidusskola
1932–1936
University of Tartu
Tartu
Filoloģijas fakultātes Filozofijas un pedagoģijas nodaļa
1940
University of Tartu
Ülikooli 18, Tartu
Beidzis universitāti otrreiz igauņu valodas un literatūras specialitātē
Working place
12.1918–1919
Alūksne
Alūksnes igauņu pamatskola, pārzinis un skolotājs
1920–1940
Tartu
Tartu 1. pamatskolas skolotājs
09.1940–1941
University of Latvia
Rīga
Baltu valodu katedra, docēja igauņu valodas kursu
1942–1944
Tartu
Trefnera ģimnāzija, skolotājs
1944–1949
University of Tartu
Ülikooli 18, Tartu
Tartu Valsts universitāte, vecākais pasniedzējs
1951–1955
University of Tartu
Ülikooli 18, Tartu
Tartu Valsts universitāte, vecākais pasniedzējs
1955–1961
University of Tartu
Ülikooli 18, Tartu
Tartu Valsts universitāte, Igauņu valodas katedra, docents
Service
1919–1920
Igaunija
Brīvības cīņu dalībnieks, 2. kājnieku pulks, studentu bataljons
Participation in organisations
1957–1976
Igaunijas Rakstnieku savienība
Biedrs
Buried
1976
Tartu
Rādi kapsēta (Raadi kalmistu)