Jura Pabērza recenzijas rokraksts (sākums)
Teātra un literatūras kritiķa Jura Pabērza (1918–2003) recenzija par aktrises un teātra zinātnieces Austras Skudras (1926–2020) un dramaturga un pedagoga
Balfura Ferbera (1925–2015) grāmatu “Teātris ar divsimt skatuvēm” (par Valmieras teātri) 1972. gadā.
Recenzijas rokraksts Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, RTMM 287483
Recenzija publicēta 1973. gada 1. marta žurnāla
“Karogs” 3. numurā.
Teksta atšifrējums:[
1. lapa]
Pamatā – sakņojuma spēks
A. Skudra, B. Ferbers. Teātris ardivsimt skatuvēm. R., “Liesma”, 1972. 187. lpp.
Pērnā gada nogalē teātra mākslasdraugi saņēmuši jauku papildinājumu savām personiskajām bibliotēkām –grāmatu par Valmieras teātri. Nav jātērē lieki vārdi, lai pierādītu, cik ļotišāda grāmata gaidīta un vajadzīga. Ikvienam, kam latviešu teātra māksla kautcik tuva un dārga, tuvs un dārgs ir arī Valmieras teātris. Un ikvienam noviņiem ir interesanti un lietderīgi pamatīgāk iepazīties ar iemīļotā teātratapšanas vēsturi, ar cilvēkiem, kas šo vēsturi veidojuši.
Tūlīt jāpiebilst, ka lielai daļaiinteresentu grāmata palikusi nepieejama. Izdevuma metiens [(8000) –ievietots] ir acīm redzami nepietiekams. To varēja un vajadzēja paredzēt, kautvai papūloties atšifrēt jēgu, kas paslēpta grāmatas nosaukumā – “Teātrisar divsimt skatuvēm”.
Ko nozīmē Valmieras teātra 200skatuves? Vispirmā kārtā to, ka Latvijā ir 200 vietas, kur ikvienā no tāmValmieras teātri gaidīt gaida daudzi simti, pat tūkstoši skatītāju. Katramšādam “kontongantam” varam piedāvāt augstākais 40 grāmatas eksemplāru(8000:200). Var droši apgalvot, ka tāds mazums neapmierina pat vismazāko noValmieras teātra 200 skatuvēm resp. šai skatuvei “piederīgos” teātra draugus.
Labi zinām, ka [pārmetums parnepietiekamiem metieniem – ievietots] ir pierasts, gandrīz vai trafarets[pārmetums – izsvītrots], ko mierīgi var nolikt savā – patīkamo pārmetumuplauktā. Arī atbilde vienmēr ir gatava. Lūk, vēl necik tālā pagātnē tādsmetiens mākslas grāmatai bija pilnīgi [pietiekams – izsvītrots, aizvietotsar “apmierinošs”]. Ja šodien ir citādi, tad tādēļ, ka strauji pieaugusi tautasgarīgā aktivitāte, par ko var tikai priecāties un kas, starp citu, ir arīgrāmatu izdevēju nopelns. Un tomēr – arī kultūras slāpes ir slāpes, kas,ilgstoši neremdinātas, var kļūt postīgas. Kaut kādas neizmantotas iekšējasrezerves jāatrod arī papīra fondos, kā to dara un izdara visās citās nozarēs.
Visai pieticīgs ir arī grāmatasapjoms – 10, 21 izdevniecības loksne. Valmieras teātrī strādā vai irstrādājusi agrāk vesela virkne aktieru un režisoru, par kuriem individuālivarētu rakstīt šāda apjoma un vēl plašākas monogrāfijas. Bet Austras Skudras unBalfura Ferbera grāmatā taču apcerēta vesela kolektīva tapšanas gaita gadsimtuilgā laika posmā. Tomēr apjoma ierobežotību autori pārvarējuši itin sekmīgi undroši vien paši pārliecinājušies, cik daudz patiesības ir senajā atziņa, karakstīt īsi un koncentrēti ir daudz grūtāk nekā gari un plaši izpļāpāties.
Kā norādīts ievadā, apcerējumaautori darbu dalījuši divās [..]
Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece.