VIDIŅŠ Juris Janis (arī Vidiņu Juris, Vidiņu Jānis; 1862.28.VIII Turlavas pag. Ķoniņciema Jaunajos Kruķiņos - 1921.26.IV Ķoniņciemā, turpat apbed.) - žurnālists, publicists, tulkotājs.
Dz. lauksaimnieka ģim. Māc. Kuldīgas vācu ģimn., abitūrijas eksāmenus nokārtojis Rīgas gub. ģimn., vienu semestri stud. tieslietas Tērbatas univ., pēc tam - filoloģiju Pēterburgas univ., no kurienes 1887 izslēgts polit. iemeslu dēļ. Neilgu laiku bijis mājskolotājs, tad laikr. "Dienas Lapa" korektors, vēlāk vairāku laikr. red. loceklis: "Dienas Lapa" (1887-1901), "Mājas Viesis" (1901, 1908), "Latvija" (1908-09), "Liepājas Atbalss" (1909-13). 1904 iestājies Lauksaimn. inst. Leipcigā, kur ieguvis agronoma diplomu. Periodikā rakstījis par tautsaimn., dabas zinātnēm, etnogr., valodniecību, vēsturi u.c. tēmām. Sast. vācu un kr. val. mācību grām., vācu-latv. vārdnīcu (1908), svešvārdu vārdnīcu (1908, 1933 pārstrādāts izd., ko sagatavojis V. dēls Juris Vidiņš), vairākus dažādu prakt. padomu krājumus, to skaitā "Jaunā zelta mājas grāmata" (1-2, 1913; 2.d. ar nos. "Zelta mājas grāmata zemkopjiem"). Tulk. Č. Dikensa rom. "Pikvika kluba piezīmes" (per. 1891 ar nos. "Pikvikieši"), Č. Rīda "Bīstams noslēpums" (1892), O. fon Rūtenberga "Baltijas vēsture" (1908), A. Čehova, M. Gorkija, Ļ. Tolstoja, S. Lāgerlēvas, E. Zolā u.c. aut. darbus. No 1913 dzīv. Nīcā, 1916 atgriezies Ķoniņciemā. - Ps.: Ķoniņš, Džons, Kolonists u.c.
Žurnālistikā un lit. darbojušies arī V. dēli Aleksandrs Vidiņš (1900-1947) un Juris Vidiņš (1905-1962).
L. Pijols I. Alkaini sapņi, gaistošas cerības // Karogs, 1987, 9.
J. Zālītis