Juris BIRZVALKS (1926 - 1995) ir fiziķis un atdzejotājs. Birzvalks ir dzimis skolotāju ģimenē un beidzis Hercoga Pētera ģimnāziju Jelgavā (1944), pēc tam studējis LVU Mehānikas fakultātē (1951) un ieguvis tehnisko zinātņu kandāta grādu (1962). Birzvalks strādāja rūpnīcā „Radiotehnika” (1948-51), „Latvenergo” pārvaldē (1951-57), kā arī kopš 1957. gada publicējās LZA Fizikas institūta periodiskajos izdevumos „Magņitnaja gidroģinamika”, „Zvaigžņotā debess” , „Tehnika”
Pirmā publikācija – epigramma „Gudriniekiem” laikrakstā „Padomju Jaunatne” 1955. 17.XII. Autors, tulkotājs un redaktors vairākām mācību un cita tipa grāmatām, kas saistītas ar radiotehniku, fiziku, matemātiku. Atdzejojis Ā.Mickeviča („Izlase”, 1957, kopā ar citiem), H.Heines, M.Aligeres darbus. 1967 sācis atdzejot V.Šekspīra sonetus („Literatūra un Māksla” , 1992, 25.IX, „Karogs”, 1994, 3, 1995, 10), veicis jaunu „Hamleta” tulkojumu (fragments žurn. „Karogs”, 1993, 6). Interese par Šekspīra autorības problēmu sākusies pēc grāmatas Šipuļinska grāmatas (Ф.П.
Шипулинский. «Шекспир — Ретлэнд: Трехвековая конспиративная тайна истории», 1924) izlasīšanas.
Birzvalks publikācijās par V.Šekspīru apkopotas hipotēzes un pierādījumi, kas risina jautājumu, kas skar V.Šekspīra darbu autorību, par īsto sonetu un lugu radītāju uzskatot Rodžeru Mennersu, piekto grāfu Ratlendu (1576-1612). Birzvalks publicējis arī oriģināldzejoļus. Tulkojis latviešu valodā T.Zālītes grāmatu „Mans Šekspīrs” (1989), pievienojot vairākus paša atdzejotus V.Šekspīra lugu fragmentus un sonetus.
A.Rožkalne