Jūlijs Krūmiņš
21.09.1890 – 1968
Bibliotekārs un literāts Jūlijs Krūmiņš (1890–1968) mācījies Mūrmaņa komercskolā. Bijis žurnāla "Jaunais Cīrulītis" redaktors (1926). Strādājis par bibliotekāru Rīgas pilsētas 9. bibliotēkā, kur iekārtojis plašu rakstniecības muzeju. 1946-1950. gadā Latvijas Valsts bibliotēkas (šobrīd – Latvijas Nacionālā bibliotēka) Latviešu nodaļas (no 1949. gada – Novadpētniecības nodaļas) vadītājs.
Sarakstījis saistošu stāstu grāmatu bērniem "Uciņa brīnumu dienas" (1925, atkārtots izdevums 1992). Humora un satīras antoloģijā "Sālīti pipari" (1936) ievietoti četri Krūmiņa dzejoļi ar pseidonīmu Klamburs. Stāsti, tēlojumi, tulkojumi, satīriska dzeja, atsevišķas recenzijas, raksti par bibliotēku jautājumiem iespiesti žurnālā "Jaunības Tekas", "Mazās Jaunības Tekas", "Lapsene", "Nedēļa", "Aizsargs" u.c.
Birth time/place
21.09.1890
Vecumnieki
Tolaik – Vecmuižas "Krūmiņu" mājās.
Place/time of death
1968
Rīga
Personal information
Dzimis lauksaimnieka ģimenē.
Professional activity
1917: Pirmā publikācija – divi satīriski dzejoļi "Kāds tas laiciņš ausīs..." un "Šodien nē, bet katrā ziņā..." žurnāls "Lietuvēns" (46. nr.), ar pseidonīmu J.Marts.
Quotes
"Latvju rakstnieku muzeju šogad atklāj Rīgā, Vidzemes šosejā 5. Tā organizētājs un vadītājs ir Jūlijs Krūmiņš. Muzejā sakrātas grāmatas, rokraksti, foto uzņēmumi, laikraksti, kā no pagājušiem, tā tagadējiem laikiem. ledalītas nodaļas: Aizsaulē (Rainis, Blaumanis, Brigadere, Poruks u. c), Spēka briedumā (Plūdonis, Švalbe, Akurāters, Arnis u. c), Pusdienas tveicē (Aida Niedra, Edvīns Mednis, E. Zālīte u. c), Rīta agrumā (Francis, Raisters u. c), Vēstures stūrītis, Sēnalu literātūra, Karš latviešu rakstniecībā, īpatņi (O. Krēgers, Lapsingeru Juris u. c). Vēstures stūrītī starp citu atrodam J. Goldmaņa runu bij. Krievijas valsts domes sēdē 1914. g. 24. jūlijā un Nikolaja 11. atteikšanās rakstu no troņa. legūti rokraksti un ģīmetnes: Kr. Valdemārs, Kr. Barona, Er. Brīvzemnieka, J. Čakstes, Māteru Jura, J. Neikena, J. Janševska un daudziem citiem. Muzejs ir vērtīgs pasākums un tam var vēlēt labākās sekmes. To jau apmeklējušas daudzas skolas un atsevišķas personas."
J. Ķelpe. Rakstnieks un grāmata. Rūjienas Vēstnesis, Nr.200 (18.10.1935)
"Mūsu dzejnieces un rakstnieces Literāriskā Mūzejā, kuru iekārtojis un nodibinājis IX. Rīgas Pilsētas Bibliotēkas pārzinis rakstnieks Jūlijs Krūmiņš bibliotēkas telpās, Vidzemes šoseja Nr. 5, pierāda, ka mūsu literatūra, sevišķi pēdēja laika, krāšņi zel un plaukst. Piemērotas bibliotēkas telpas izstādīts liels vairums rakstnieču un rakstnieku fotogrāfiju, grā matu, rokrakstu. Literariskais Muzejs var interesēt ikvienu nopietnu literatūras cienītāju , musu literatūras un latvju valodas skolotāju pienākums iepazīstināt savus audzēkņus ar Literarisko Muzeju. Blakus grāmatām te rokraksta izstādīti musu autoru labākie vēlējumi pantos un prozā. Pirmā nodala „Saulei lecot" bez citiem ievietotas jaunas dzejnieces: Rūta Skujiņa. Marta Grimma, Zinaida Lazda, Hilda Vika u. d. c. "Sirds mani nes ka pavasara pali. Uz kurieni Vai nav vienalga viss Ap pleciem vijas bērza zari zaļi Un rīta vēji skūpsta debesis," jūsmo jaunā dzejniece Rūta Skujiņa. kas mīlē dzīvi kā zieds sauli. „Es savu dienu ilgi sveru, Par kalniem klusu laižas nakts. Kas jāizdzer, to ari dzeru,- Es savu dienu ilgi sveru Ne soli tālāk nepasperu Un vieglāk netiek pulsiem takts Es savu dienu ilgi sveru, Pār kalniem klusu laižas nakts —" skumst sērā dzejniece Zinaida Lazda. "
Marta Grimma.. Mūsu dzejnieces un rakstnieces Literāriskā Mūzejā, Sievietes Pasaule, Nr.1 (01.01.1935)
Pseudonym
Rumburats, J.Marts, Klamburs
Education
Working place
1926–1941
Rīgas pilsētas 9. bibliotēka
Brīvības gatve 206, Rīga
Pārzinis.
1926
Žurnāls "Jaunais Cīrulītis" (1926–1934)
Redaktors.
1946–1950
Latvijas Valsts bibliotēka
Rīga