Jūlijs Daumants
1888 – 31.05.1937
Jūlijs Daumants (īstajā vārdā Jūlijs Gaiķis, 1888–1937) – dramaturgs un skatuves mākslinieks. Sarakstījis lugas "Rožu ziedi" (viencēliens, 1917), "Cīņa par nākotni" (teātrī 1918), "Dzirkstis un liesma" (1920), "Melnais ērglis" (1926) u.c. Galvenokārt lugu tematika – revolucionārās cīņas attēlojums. Publicējis rakstus par teātra jautājumiem.
Birth time/place
1888
Rīga
Place/time of death
31.05.1937
Maskava
Personal information
Dzimis strādnieka ģimenē.
Dzīvojis PSRS.
Professional activity
No 1916: Pēterburgas Latviešu labdarības biedrības Teātra komisijas loceklis, vēlāk Jaunā Pēterpils latviešu teātra dramaturgs.
1921–1925: vadījis latviešu dramatisko kolektīvu Ļeņingradā.
1932–1935: vadījis latviešu teātra trupu Smoļenskā.
Publicējis rakstus par teātra jautājumiem.
LUGAS
1917: "Rožu ziedi" (viencēliens)1918: "Cīņa par nākotni" (teātrī)
1920: "Dzirkstis un liesma"
1926: "Melnais ērglis"
Quotes
PAR LUGU "CĪŅA PAR NĀKOTNI"
Lugas darbība sākas 1911. gadā Rīgā, kādā mašīnu fabrikā. Ekspluatatoru grupu pārstāv fabrikas direktors Arnolds Blūms, viņam palīdzīgais meistars Kupfers un tikpat palīdzīgie kantoristi Grīnbergs, Klīve, Lejiņš un Milda Strausa. Darba devēju iztapoņa, spiegs un streiklauzis ir strādnieks Ansis Kalniņš, bet revolucionāri noskaņoti strādnieki — Jānis Krams, Ādams Steinbergs un jo sevišķi Pēteris Akmens un vecais atslēdznieks Kārlis Vanags. Lugas notikumos piedalās arī abu pēdējo tuvinieki: Akmeņa māte Liene un jaunākais brālis Viesturs, Vanaga meitas Zenta un Marta. Tad vēl — arestēšanas skatā — iecirkņa uzraugs. Anonīmais personāžs — policisti, strādnieki, kantoristi. Pirmajā cēlienā notēlotas fabrikas kantoristu dzīves aizkulises (uzdzīve uz apkrāpto strādnieku rēķina) un rīts, kad fabrikā pieņem jaunus strādniekus atlaisto vietā. Otrajā cēlienā – streika sākums. Trešajā – Akmeņa un Vanaga ģimenes ainas, kas beidzas ar Akmeņa un Martas arestu. Notikumi turpinās pēc sešiem gadiem Pēterpilī: ceturtais cēliens notiek tieši Oktobra revolūcijas dienā. Revolūcijas uzvaru lielos mērogos autors nerāda, tās vietā apmierinādamies ar deta|u – ziņu, ka ieņemtas kazarmas. Bet šī uzvara tiek sa maksāta ar Martas dzīvību.
Redzams, ka autoram labu nodomu bijis vairāk nekā prasmes tos īstenot. Lugas galvenā vaina – visai neizturīgās saites, kas vieno atsevišķos notikumus un personāžu. Tā pirmajā cēlienā plaši tēlota fabrikas kantora ikdiena, bet lugas darbības tālākajā norisē tas viss paliek bez nozīmes: tam, ka kantoristi apkrāpj strādniekus, nav nekādu seku, un arī paši kantoristi turpmāk uz skatuves vairs nedarbojas. Luga it kā salūst divās. Ja abi pirmie cēlieni sociālos konfliktus rāda, tad abos pēdējos par tiem vairs tikai runā, turpretim tieši vērojamā darbība nesniedzas tālāk par konfliktiem ģimenes lokā. Ilgais laika intervāls starp trešo un ceturto cēlienu radījis nepieciešamību pārstāstīt sešu gadu notikumus, kas tomēr tā arī paliek visai neskaidri. Trešajā cēlienā grūti atšifrējams ir Martas tēls. Var gan ticēt, ka Marta, kā viņas māsa Zenta atzīst, kopš bērnības "ļoti pārvērtusies, bet īsti nav saprotams, kāpēc. Šādu un līdzīgu iebildumu pret J. Daumanta lugu var būt diezgan daudz. Katrā ziņā viņa darbu grūti dēvēt par drāmu (šī vārda šaurākajā nozīmē), lai gan lugai dots tieši šāds žanra apzīmējums. Drāmai raksturīgā cīņas sasprindzinājuma J. Daumanta luga pamaz.
Ancītis, Valdemārs. Par latviešu padomju dramaturģijas sākumiem. Karogs, Nr. 12, 1971.
Occupations
Pseudonym
Diletants
Residence
1921–1925
Sanktpēterburga
1932–1935
Smoļenska
Working place
1921–1925
Sanktpēterburga
Vadījis latviešu dramatisko kolektīvu.
1932–1935
Smoļenska
Vadījis latviešu teātra trupu.