"Domājams, bijis polis, labi zinājis Latgales latviešu valodu. Dzimšanas gads dažos avotos minēts 1768, citos – 1779. Beidzis Krāslavas Garīgo semināru, pēc tam to atbalstījis gan materiāli, gan ar darbu. Daudzus gadus strādājis par Līksnas draudzes prāvestu, bijis Lejas Daugavas dekāns, rūpējies gan par apkārtējām baznīcām, gan bērnu skološanu. 1817 sarakstījis un izdevis – Grammatyka Inflanco-lotewska un pirmo Latgales latviešiem domāto populārzinātnisko grāmatu par biškopības pamatiem "Eysa mociba ap audzieyszonu biszu wysim bitinikim un wyssuwayrok Latweyszym nu wina ju drauga Leyksnas Baznieyc–kunga strupay un skaydri saraksteyta un da drukam paduta, ar czeterigim malawotim Awilim. Wilna, pi Dworca 1832. Ilustracijas zeimējis grafs Ludvigs Platers". Šī grāmata ir 1803 izdotās Grobiņas palīgmācītāja K. F. Launica līdzīga satura grāmatas, kura savukārt ir kāda vācu biškopja pieredzes apkopojums, radošs pārstrādājums, piemērots latviešu zemnieka iespējām un vajadzībām. Ansis Leitāns, veidodams līdzīga satura izdevumu pārnovada latviešiem, par pamatu ņēmis tieši J. Akeleviča darbu un "tulkojis" to "no poļu latviešu valodas", kas "gandrīz tā kā mūsu latviešu valoda skan, bet ar daudz poļu vārdiem sajaukta un ko tik tie ļaudis runā, kas Vitepskes gubermentē augšpusē apkārt Daugavu dzīvo"."
Jānis Paukšte, Anna Rancāne, Ilona Salceviča, Irēna Vilčuka (sast.). Latgales kultūras darbinieki. Rīga: Jumava, 2008, 47. lpp.
Avoti
Aleksejs Apīnis (b. g.). Šķirklis Akelevičs Juzefs. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/860/