Johans Kristofs Baumbahs
31.05.1742 – 19.08.1801
Johans Kristofs BAUMBAHS (Baumbach,1742 - 1801) ir Baltijas vācietis, latviešu garīgās literatūras autors, tulkotājs un valodnieks. Viņš ir dzimis Jelgavas pilsētas galvas Ferdinanda Mihaela Baumbaha ģimenē, mācījies Jelgavā, studējis teoloģiju un filozofiju Rostokas (1759-61) un Helmštetes (1761-62) universitātēs. No 1762. gada Baumbahs ir mājskolotājs Jelgavā. Šeit uzturoties, viņš ir apguvis latviešu valodu pie mācītāja J. F. K. Rozenbergera. No 1764 Baumbahs ir strādājis par palīgmācītāju latviešu draudzē Jelgavā, pēc tam - no 1770. gada bijis mācītājs vācu draudzē Durbē, bet no 1771. gada arī Grobiņas apriņķa prāvests. Baumbahs bijis labs sprediķotājs un ražīgs garīgo dziesmu tulkotājs un sacerētājs. Viņa krājumā "Jauna un maza latviešu dziesmu grāmata" (1779) ievietotas 365 dziesmas, bet krājumā "Svētas dziesmas.." (1796) - 257 dziesmas. Dziesmu krājumiem pievienotas lūgšanas. Dažas no Baumbaha dziesmām iekļautas arī Kurzemes un Vidzemes baznīcas dziesmu grāmatās. Sarakstījis Bībeles stāstus "Maza Bībele.." (1800), tulkojis K. Šturma darbu "Kristīga cilvēka laika kavēšana iekš tām svētām Gavēņu dienām" (1780), kā arī publicējis apsveikuma dzejoli Lieģes muižas īpašniekam G.K.Kleistam "Veca Lejes vīra Jāņa dziesma.." (1795). Baumbaha krātie latviešu valodas vārdi ir iekļauti G. F. Stendera vārdnīcā "Lettisches Lexikon" (1789). Baumbahs ir darbojies žurnālā "Latviska Gada Grāmata" (1797-98).
Zigrīda Frīde