Johans Kristofs Baumbahs
31.05.1742 – 19.08.1801
Johans Kristofs BAUMBAHS (Baumbach,1742 - 1801) ir Baltijas vācietis, latviešu garīgās literatūras autors, tulkotājs un valodnieks. Viņš ir dzimis Jelgavas pilsētas galvas Ferdinanda Mihaela Baumbaha ģimenē, mācījies Jelgavā, studējis teoloģiju un filozofiju Rostokas (1759-61) un Helmštetes (1761-62) universitātēs. No 1762. gada Baumbahs ir mājskolotājs Jelgavā. Šeit uzturoties, viņš ir apguvis latviešu valodu pie mācītāja J. F. K. Rozenbergera. No 1764 Baumbahs ir strādājis par palīgmācītāju latviešu draudzē Jelgavā, pēc tam - no 1770. gada bijis mācītājs vācu draudzē Durbē, bet no 1771. gada arī Grobiņas apriņķa prāvests. Baumbahs bijis labs sprediķotājs un ražīgs garīgo dziesmu tulkotājs un sacerētājs. Viņa krājumā "Jauna un maza latviešu dziesmu grāmata" (1779) ievietotas 365 dziesmas, bet krājumā "Svētas dziesmas.." (1796) - 257 dziesmas. Dziesmu krājumiem pievienotas lūgšanas. Dažas no Baumbaha dziesmām iekļautas arī Kurzemes un Vidzemes baznīcas dziesmu grāmatās. Sarakstījis Bībeles stāstus "Maza Bībele.." (1800), tulkojis K. Šturma darbu "Kristīga cilvēka laika kavēšana iekš tām svētām Gavēņu dienām" (1780), kā arī publicējis apsveikuma dzejoli Lieģes muižas īpašniekam G.K.Kleistam "Veca Lejes vīra Jāņa dziesma.." (1795). Baumbaha krātie latviešu valodas vārdi ir iekļauti G. F. Stendera vārdnīcā "Lettisches Lexikon" (1789). Baumbahs ir darbojies žurnālā "Latviska Gada Grāmata" (1797-98).
Zigrīda Frīde
Birth time/place
31.05.1742
Jelgava
Place/time of death
19.08.1801
Grobiņa
Mūža garumā cietis no dažādām veselības problēmām, dzīves pēdējā gadā - no sāpīgas urinācijas, hemoroīdiem un čūlām; miris 19. augusta vakarā.
Personal information
Johans Kristofs BAUMBAHS (Baumbach, 1742-1801) ir dzimis ienācēja no Gotas (Gotha) Ferdinanda Mihaēla Baumbaha (1708-1785) un viņa sievas atraitnes Metas Helēnas Ekertes (Eckert, gb. Boisselieur, mir. 1780) no Brēmenes ģimenē. Tēvs - Jelgavas pilsētas vecākais (Stadtältermann). Šajā laulībā Johans Kristofs ir vienīgais bērns, tomēr viņam vēl ir pusbrālis un pusmāsa no mātes pirmās laulības, abi gan miruši krietnu laiku pirms Johana Kristofa.
1764. gadā Johans Kristofs Baumbahs apprecas ar Kristīni Elizabeti Heitmani (Heitmann, 1742-1771) no Jelgavas, visi trīs laulībā dzimušie bērni mirst nesasnieguši pilngadību; sieva mirst ceturtā bērna meitas Agneses Šarlotes (prec. Katerfelde, Adolfi un Bernhardi atraitne, 1771-1804) dzemdībās. 1772. gada janvārī Baumbahs apprecas ar Kristīnes Elizabetes māsu Helēnu Ģertrūdi Heitmani (starp 1747/50-1829), šajā laulībā piedzimst trīs bērni Ferdinands Mihaēls (1773-1840), Frīdrihs Karls Emerihs (1783-1850) un Eleonora Juliāna Luīze Katarīna Natanaēla (1787-1835), precējusies ar Liepājas tirgotāju Melvilu (Melville).
Lai rūpētos par savu bērnu labu izglītību, Baumbahs mācītājmuižā uztur pansiju (1779-1788), kurā vienlaikus vēl bez mācītāja bērniem pajumti un apmācību iegūst deviņi citi bērni, viņu vidū arī K.F. Launics (Launitz). Apmācību nodrošina kā mācītājs pats, tā arī Johans Heinrihs Gotlobs Ebels (Ebel), vēlākais Rucavas mācītājs.
No: C.F.Launitz. Johann Christoph Baumbach, Ein biographisches Denkmal. Mitau: Steffenhagen und Sohn, S. 41; https://www.geni.com/people/Johann-Christoph-Baumb... [29.5.22.]
Professional activity
Izdevumi latviešu valodā
1779: Jauna un maza latviešu dziesmu grāmata [luterāņu dziesmu un lūgšanu krājums]. Jelgava: Stefenhāgens.1780: Kristīga cilvēka laika kavēšana iekš tām svētām gavēņu dienām [citāti no Bībeles ar skaidrojumiem un dziesmām, K.K.Šturma darba tulkojums]. Jelgava: Stefenhāgens.
1795: Veca Liejes Vīra Jāņu dziesma in lūgšana par to cienīgu Liejes Kungu, visu liejnieku vārdā. Nach dem Liede von Funck, im preuß. Archiv. Febr,1795 [apsveikuma dzejolis Lieģes muižas īpašniekam G.K.Kleistam]. Jelgava: Stefenhāgens.
1796: Svētas dziesmas tiem mīļiem latviešiem par labu sarakstītas. Jelgava: Stefenhāgens.
1798: Veca diedelnieka Indriķa bēdu dziesmiņa. Latviska Gada grāmata, Nr.1, S.147.-150.lpp.
1800: Maza Bībele jeb stāsti no tiem svētiem rakstiem, tās vecas in jaunas Derības. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1803: F.V.R. Bergezons. Svētas dziesmas tiem latviešiem par labu pārtulkotas [ievietotas arī J.K.Baumbaha bēru dziesmas]. Jelgava: Stefenhāgens.
Runas kāzās un bērēs vācu valodā
1789: Rede am hochzeitlichen Jubeltage des Hochwohlgebohrnen Herrn Friedrich Gotthard v. Mirbach, Hochbestallten Hochfürstlichen Hauptmanns zu Grobin (..) und der Hochwohlgebohrnen, Gnädigen Frau Agnesa Charlotta v. Mirbach, gebohrne von der Osten, genannt Sacken... [apsveikuma runa kāzās] Mitau: J.F.Steffenhagen.1789:Ehrendenkmal des Weyland Hochedelgebohrnen und Hochgelahrten Herrn, Herrn Jacob Makeprang, der Heilkunde Doctors, in einer Rede, gehalten vor dem Sarge desselben [sēru runa Jākoba Makepranga (1744-1789) bērēs]. Mitau: J.F.Steffenhagen
1795: Trauer-Rede gehalten am Sarge der Weyland Hochwohlgebornen Frau Charlotta Juliana Emerentia von Seefeldt, geborne von Keyserlingk, Erbfrau der paplackschen und johgelschen Güter. [sēru runa bērēs]. Mitau: J.F.Steffenhagen.
1796: Rede gehalten vor dem Sarge der Weyland Hochwohlgebohrnen Frau Agnesa Charlotta verwittweten Hauptmannin von Mirbach, gebohren von Sacken, Erbfrau der strockschen und scharlottenhöffchen Güther. [sēru runa]. Mitau: J.F.Steffenhagen.
1798: Standrede gehalten vor dem Sarge der Weyland Hochwohlgebornen Frau Hauptmannin Maria Elisabeth von Wettberg, geborne von Buchholz Erbfrau auf Klein Lahnen [līķa sprediķis sakarā ar Marijas Elizabetes fon Vetbergas (1723-1798) nāvi]. Mitau: J.F.Steffenhagen.
Vācu - latviešu valodas vārdnīcas manuskripts glabājas LU Akadēmiskās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā LUAB R Ms.697, nr. 4453.
Quotes
Mehr als je beschäftigte sich der thätige Mann in seinem immer einsamer werdenden Hause nun mit der lettischen Sprache. Er behandelte sie mit einem kritischen Geiste, suhte sie zu einer immer höhern Reinheit zu erheben, ihre Regeln genauer zu bestimmen und zu vereinfachen, und durch Aufmerksamkeit auf die feinsten Nuancen des Sprachgebrauchs, durch fleisiges Sammeln und durch dankbare Annahme eines jeden Beytrages, sie zu bereichen und zu vervollkommen. Schon vor Erscheinung des Stenderschen Lexicons hatte er nicht nur die Idee ein Wörterbuch zu sammeln, sondern auch in der Zusammentragung desselben beträchtliche Fortschritte gemacht, (..) bey welchem sich jedoch nur ein deutsch-lettischer Theil als Supplementband oder dritter Theil des Stenderschen Lexicons zum Druck ausgearbeitet und ins Reine geschrieben vorfand.
C.F.Launitz. Johann Christoph Baumbach, Ein biographisches Denkmal. Mitau: Steffenhagen und Sohn, S.43.
Jebšu viņš [Baumbahs] īpaši latviešu draudzes mācītājs nebija, tad tomēr viņš latviešu ļaudis un viņu valodu ļoti mīļodams, tiem kā vienas zemes bērniem par labu daudz jaukas grāmatas sarakstījis ir. Viņa jauna un maza dziesmu grāmatiņa, viņa gavēņu sprediķi un maza Bībele vēl ilgi no Dieva vārda cienītājiem kļūs lasīti; un viņa pieminēšana, jebšu viņš pats mūsu starpā vairs nevaid, no godīgām un pateicīgām sirdīm nekad nezudīs.
Veca un jauna Laiku grāmata uz to 1802tu gadu. Jelgava: Stefenhāgens, 1801.
Affinities
Kristiāns Frīdrihs Launics - Pupil
Occupations
Name at birth
Johann Christoph Baumbach
Pseudonym
- - ch. ; Ba.
Education
1750–1761
Jelgavas pilsētas skola
Jelgava
Beidzis pilnu kursu, izglītojies pie kantora Zīringa (Siering), konrektora Hinckes (Hinzke), vēlāk - pirmā latviešu diakona Jelgavā un Taureita (Taureit), vēlāk - Engures mācītāja, tomēr vispamatīgākās zināšanas deva maģistrs Kirhners (Kirchner) pēdējos mācību gados - viņš atraisīja mīlestību pret zinātnēm. No:C.F.Launitz. Johann Christoph Baumbach, Ein biographisches Denkmal. Mitau: Steffenhagen und Sohn, S.19.
1758–1761
Rostokas Universitāte
Rostoka
studē teoloģiju un filozofiju Rostokas universitātē, klausās lekcijas pie medicīnas doktora Detherdinga (Detherding), filozofijas un zinātņu kursu pie hofrāta profesora Epinus (Aepinus) un maģistra Bekera (Becker), teoloģijas lekcijas pie profesora Kvistorpa (Quistorp).
1761–1762
vāc. Universität Helmstedt
Helmštete
studē teoloģiju un filozofiju Helmštetes universitātē. Kaut gan sākotnēji pēc mācībām Rostokā nolēmis eksmatrikulēties Jēnā, tomēr slimības pārsteigts Helmštetē, izvēlējies pēc atveseļošanās arī mācīties Helmštetes augstskolā. Baumbahu imatrikulējis profesors Beireiss (Beireis), tomēr neizdzēšamu iespaidu uz viņu atstājis Dr. Johans Ernsts Šuberts (Schubert), kas tolaik bija arī teoloģijas semināra direktors. C.F.Launitz. Johann Christoph Baumbach, Ein biographisches Denkmal. Mitau: Steffenhagen und Sohn, S. 24.
Working place
1762–1769
Jelgava
Mājskolotājs pie atraitnes von Felkerzāmas,
dzim. fon Kaizerlingas (Voelkersahm, gb. Kayserlingk), izkopj runas prasmi,
mācās latviešu valodu pie Jelgavas rīta mācītāja maģistra Johana Frīdriha
Kazimira Rozenbergera.
1763–1769
Jelgava
Latviešu diakonāta mācītājs, lieliskas atsauksmes par Baumbaha runas dāvanām, amatā ievešanas sprediķi apmeklē Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons, pēc tam daudzkārt Baumbahu aicina sprediķot hercoga pils kapelā un piedalīties hercoga mielastos. Pirmdienās Baumbahs sprediķo arī Trūcīgo dievnamā (Armen-Kirche), viņa sprediķus kupli apmeklē Jelgavas dažādu kārtu iedzīvotāji.
1769–1801
Durbes evaņģēliski luteriskā draudze
Durbes luterāņu baznīca
Vācu draudzes mācītājs, katru otro svētdienu sprediķo arī latviešu draudzei. Lielisks runātājs; to apstiprina arī zemnieku nemieru apturēšana Līgutu muižā iesp. 1794. gadā.C.F.Launitz. Johann Christoph Baumbach, Ein biographisches Denkmal. Mitau: Steffenhagen und Sohn, S. 37.
1771–1801
Kurzemes konsistorija
Jelgava
Grobiņas diecēzes prāvests; kopš 1773. gada līdz savai nāvei ar lielu rūpību vada Grobiņas mācītāju atraitņu kasi un kopš 1796. gada līdz mūža galam vada arī Liepājas apriņķa atraitņu un bāreņu aprūpes iestādi (Wittwen- und Waysen-Versorgungs-Anstalt).