Johans Heinrihs Baumanis

Johans Heinrihs BAUMANIS (Baumann, 1753-1832) ir dzimis Kurzemes baznīcas galvas, mācītāja Joahima Baumaņa (1712-1759) un Durbes mācītāja Dītriha Stafenhāgena (Stavenhagen) meitas Šarlotes Baumanes ģimenē, viens no sešiem bērniem, no trim dēliem. Pēc tēva nāves, iespējams, kopā ar māti, brāļiem un māsām dzīvojis Kabiles mācītājmuižā pie radiem, mācītāja H.F.Dullo ģimenē. Baumanis 1801. gada 20. augustā Koknesē ir precējies ar Annu Brigenu (Brüggen, 1776), viņa bijušo saimniecības vadītāju. ģimenē piedzimst dēls Oto Joahims Hermans Baumanis (1803), meitas Luīze (1792), Karolīne (1798), Anna Šarlote (1799).Ziņas arī no: E.Šmite, P. Daija. Johans Heinrihs Baumanis. Rīga: Neputns, 2017.

Publikācijas latviešu valodā1797: Bēru valoda, sarakstīta par piemiņu Kārkļa Jāņam, Kokneses valsts saimniekam. Jelgava: Stefenhāgens. 2. izd. 1820.
1804: Runa no viena, vāciešu ķeizera kara pulku mācītāja tanī brīdī turēta, kad Vāczemes ķeizers Jāzeps ar prūšu ķēniņu Pridriku pēdīgā reizē karoja, pārtulkota no Jāņa Indriķa Baumann medījumu mālderi./ Rede eines kroatischen Geistlichen... [Baumaņa tulkojums no vācu valodas]. Nordisches Archiv, Bd.3 (Juli), S. 1-16.
1807: Runa. Pavasara apdomāšana ziedu laikā. Labi kaimiņi. Vidzemes un Kurzemes kalendārs uz to 1808. gadu [hipotētiski, eks. nav zināmi].
1807: Divi runas tiem mīļiem latviešiem par piemiņu no J.H. Baumann, medījuma māldera. Rīga.
1808: Tu Dievs un Kungs no mūžības. Atmini manu mīklu. Dažādas mācības priekš zemnieka mājas būšanas. Dziesma, draugiem kopā dziedama. Vidzemes un Kurzemes kalenders uz to 1809. gadu. Rīga: Millers.
1823: Pēdīga sarunāšana ar Kārkļa Jāņa pašā miršanas stundā starp radiem un draugiem [luga]. Jelgava: Stefenhāgens.
1833: Kā zirgi cilvēkiem par dzimtiem tikuši. Latviešu Avīzes, nr. 35, 31.aug. 
1863: [A.F.F.von Kotzebue]. Lustīgais nerris uz tirgusplača: joku spēle iekš diviem cēlieniem, pārcēlis Johann Heinrich Baumann, Pēterburgas mālderu akadēmijas biedris. Rīga: Platess. 2. izd. 1874. 
1867: A.Iflands. Zemnieks un liģers. Viesošanās Rīgā: lustes spēle piecos gabalos [lokalizējis J.H.Baumanis], pārstrādājis un publicējis E. Dinsbergs. Rīga: Platess. 
Publikācijas vācu valodā1813: Trauerrede nach erfolgtem Absterben des weiland Rigischen Oberjägermeisters C.G.Hackmann in einer Rigischen Oberjagdtrauerversammlung gehalten am 3.Februar 1803. Riga.
1817: Jagdanekdoten, die zwar mehrenteils ans Lügenhafte gränzen, aber sich doch wirklich zugetragen: auf Verlangen meiner hochgeschäzten Rigischen Jagdfreunde erzählt von J.H.Baumann, nebst einem Anhange von Reden. Riga, Dorpat: J.F.Meinshausen, 1817. Atk. izd. 1979.
1820: Jagd-Anekdote. Rigische Stadtblätter, Nr.44, Nov.11, S.284-285.
1823: Über Wolfsjagden. Ostseeprovinzenblatt, Nr.32, 7.Aug., S. 287-288.
1823: Gemeinnütziger Rath. Pernausches Wochenblatt, Nr.6, S.47.
1823: Zur Naturgeschichte des Bären. Ostseeprovinzenblatt, Nr. 36, 4.Sept. S.320.
1831: Lexikalische Beiträge [latviešu leksikas vākums, t.sk. ar zvejniecību, mežniecību un botāniku saistītā leksika]. Magazin hrsg. von der Lettisch-literärischen Gesellschaft, Bd.3, St.1, S. 123-136.Johana Heinriha Baumaņa latviešu un vācu rokrakstu kolekcija atrodas Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā LAB R LDB 5293, inv.nr. 3614; LDB 5294, inv.nr. 3615; LDB 5489, inv.nr. 3825; LAB R, Ms.220, inv.R 2751; LDB 5292, inv.nr.3513.

Galvenā J.H. Baumaņa darbības joma tomēr ir un paliek dabas pasaule (..). Jūtams, ka mākslinieks vispirms ir dabas draugs, bet medību prieki ir pakārtots moments. Liekas, ka jau no J.S.Beka gleznotājs pārņēmis animālistiskajam žanram raksturīgās  holandiešu tradīcijas, kas visai uzskatāmi parādās atsevišķos viņa darbos. Labākajos pārsteidz mākslinieka spējas materiāla atveidošanā (dzīvnieka akots, putnu spalvas, koku stumbri, lapotne u.tml.). Dzīvniekus un dažkārt arī klusās dabas J.H.Baumanis glezno ainaviskā vidē, kura nav tikai neitrāls fons, bet ir organiska un aktīva gleznas sastāvdaļa. Darbu kompozīcija - vienkārša un lakoniska, reizēm pat elementāra (..). Gleznieciskajā risinājumā dominē lokāli tonāli niansēti zemes krāsu laukumi. Dabas uztveres un mākslinieciskā izpildījuma skaidrība piešķir gleznotāja darbiem lielu pārliecības spēku.Romis Bēms. Apceres par Latvijas mākslu simt gados. Rīga: Zinātne, 1984, 32.lpp.Viņa [Baumaņa] darbi iekļaujas tautas apgaismības laicīgās un garīgās literatūras klāstā, kurā dominē tāda veida grāmatas un teksti, kas potenciāli spēj ne tikai praktiski pamācīt un intelektuāli izglītot zemnieku kārtas lasītājus, bet arī mainīt viņu pasaules uzskatu, ar grāmatu palīdzību civilizēt un izkopt iekšējo pasauli (..). Līdzīgi citiem tautas apgaismotājiem, Baumanis interesējies par latviešu folkloru un valodniecību - starp viņa manuskriptiem saglabājušies gan latviešu ticējumu pieraksti, gan piezīmes par latviešu valodu (..), tāpat kā daudzi citi tautas apgaismības autori, Baumanis iesaistījies latviešu kalendāru pielikumu veidošanā, tulkojot un sacerot dažāda žanra tekstus - gan izklaidējoši didaktisku īsprozu, gan padomus mājsaimniecībā (..). Taču būtiskākais, kālab Baumanim pieder īpaša vieta starp citiem "latviešu rakstniekiem" un "zemnieku draugiem", ir tas, ka viņš nebija mācītājs (..). Baumaņa gadījumā būtu iespējams izteikt minējumus par atšķirīgu motivāciju, kas nebija sakņota garīdznieka jauno uzdevumu izpratnē, bet drīzāk balstījās filantropiskos apsvērumos, ekstravagantās interesēs vai arī sekošanā laikmeta modei, pie kuras 19. gadsimta pirmajā pusē, kā šķiet, jau varēja pieskaitīt tautas apgaismību (..). Paši teksti vairāk vedina domāt par prieku un rotaļību, izmēģinot latviešu valodas iespējas dažādos žanros un tēmās, tāpat arī par jau vācu valodā ievingrinātu roku saviesīgu runu sacerēšanā (..). Iekļaujoties strauji augošajā latviešu grāmatniecībā, šie teksti veicināja latviešu lasītāju publikas veidošanos, stiprināja latviešu literārās valodas attīstību, ienesa literatūrā jaunas tēmas un paplašināja lasītāju redzesloku.Pauls Daija. No: E.Šmite, P.Daija. Johans Heinrihs Baumanis. Rīga: Neputns, 2017, 97.-98.lpp.Baumaņa darbi, šķiet, nekad nav bijuši Kurzemes hercoga vai galma augstmaņu ievērības lokā, par tiem interesējušies galvenokārt lauku muižnieki un turīgi pilsoņi. Lielie laikmeta grieži gan sabiedriskajā dzīvē, gan mākslā notika bez Baumaņa izšķirošas līdzdalības, tomēr grūti iedomāties, ka tie aizritētu, neatstājot nekādas pēdas viņa daiļradē. Un patiesi, pat nelielais zināmo darbu daudzums ļauj konstatēt gan apgaismības rosināto vēlmi izzināt dabu, gan romantisma atbalsis, gan - galvenokārt mūža nogalē - bīdermeieriskas noskaņas.Edvarda Šmite, no E.Šmite, P. Daija. Johans Heinrihs Baumanis. Rīga: Neputns, 2017, 8. lpp.

Johann Heinrich Baumann

J.H.B.

1769–1772
Jelgavas pilsētas skola
Jelgava
Mācījies, mācību laiks un ilgums nav precizēts. 

19.12.1773–1776
Erfurtes Universitāte
Erfurtes Universitāte
studējis filoloģiju; paralēli studijām apguvis glezniecību pie Jākoba Samuela Beka (Beck, 1715-1778).

13.10.1793
Ķeizariskā Mākslas akadēmija
Ķeizariskā Mākslas akadēmija
Saskare ar Pēterburgas Mākslas akadēmiju J.H. Baumanim vismaz kopš 1786. gada, kad kvalifikācijas novērtēšanai akadēmijas padomei viņš iesniedzis savu darbu "Zaķis" un izpelnījies vērtējumu "naznačennij", t.i. vienu pakāpi pirms akadēmiķa nosaukuma.  Mākslas akadēmijas loceklis, diploma nr. 83, no: E.Šmite, P.Daija. Johans Heinrihs Baumanis. Rīga: Neputns, 2017, 10., 24.lpp.

1797–1832
Rīgas Galvenā medību biedrība
Mārstaļu iela, Rīga
Loceklis, dēvēts par virsmedību gleznotāju, medību gleznotāju, Kurzemes un Lietuvas lietvedis, medību ziņotājs, medību galvenais runātājs, medību galvenais gleznotājs utml., Nozīmīga figūra biedrības garīgā klimata uzturēšanā. Caur biedrības biedriem sekmējas arī Baumaņa darbu tirdzniecība.Precīzs darbības laiks biedrībā nav noskaidrots. Par amatiem biedrībā: E. Šmite, no: E.Šmite, P.Daija. Johans Heinrihs Baumanis. Rīga: Neputns, 2017, 30.lpp.

1829
Lettisch-literärische Gesellschaft / Latvian Literary Society
Jelgava
Goda biedrs, sal. Āronu Matīss. Latviešu Literāriskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simts gadu darbā. Rīga: Gulbis, 1929, 356.lpp.

1805–1818
Bramberģes muiža
Muižas nomnieks, dzīvo pārvaldnieka mājā.Teit, kur ne tāli tie pirmie Vidzemes uzvarētāji savu pirmo mitekli taisīja, tur es 11 gadus klusā mierā dzīvoju, uz paša Daugavas klintaina krasta, kuras virss līdz vasaras svētkiem ar baltu spīdušu sniegu apklāts (..) Pie krasta pa labai rokai Salaspile ar savu baznīcu un trim krogiem, skoles namu un Kurtes muižu skaisti redzami (..). Krastas virsū sākas auglīgi lauki un dārzi, kuru vidū Bramberģes muiža guļ, kājaniekam grūti sasniedzama (..) Pret Daugavas straumi no Brambergas Jāņa kalna, ko es ar smuidrām bērzām apstādīju, uz rīta pusi meži līdz Līves muižai rādās, tanī priekšā Līves kunga mūrēta Kapa vieta. Uz Ziemeļa un rīta pusi Daugavas krasts zemāks izliekas, līdz Rīgas Uxkules [Ikšķiles] muižai, kas no sava vecuma ar jauku izskatīšanu pacēlusies.J.H.Baumanis. Bramberģu muižas izskatīšana. No: Johans Heinrihs Baumanis 250. Sast. R.Lapiņa. Rīga, 2003, 67.-69.lpp.

1818–1832
Mazjumpravmuiža
Ziņas par mītnes vietām atšķiras, minēts arī Katlakalns. Mazjumpravmuižā Baumaņa ģimene mitinās pie meitas, muižas nomnieks viņas vīrs Vilhelms Kāde (Kahde).

Katlakalns