Johans Frīdrihs fon Reke

Dzimis Jelgavas tirgotāja un birģermeistara Johana Rekes (mirusi ap 1772. gadu) un viņa sievas Sofijas Elizabetes, dzimušas Šmitas (Schmid(t)) ģimenē.
Johana Frīdriha fon Rekes māsa Ģertrūde Elizabete Reke (mirusi 1830. gadā) 1790. gada 18. jūlijā apprecas ar Kristiānu Vilhelmu Švenkneru (Schwenkner, 1741-1809), muzikāli apdāvinātu plaša redzesloka cilvēku, kopš 1779. gada Kurzemes hercoga privātsekretāru un mājskolotāju, vēlāk Jelgavas Pētera akadēmijas filozofijas (1784-1806) un latīņu valodas un literatūras (1806-1809) profesoru un prorektoru (1790-1791; 1799-1800; 1805-1806) un bibliotēkas vadītāju (1790-1809).

1789. gada 23. oktobrī Jelgavā apprecējies ar Elizabeti Konkordiju Kupferi (Kupffer), laulībā piedzimst viena meita Elizabete Šarlote Elfrīde fon Reke (von Recke, 1790–1815).

Kultūrvēstures avotu aktualizācija1794: Thomas Hiärns Ehst-, Liv- und Lettländische Geschichte [kopā ar J.K.Broci sagatavo izdošanai Jērnes hroniku, kas vēsta par 17. gadsimta notikumiem Baltijā. Publicēta ar Jelgavas notāra un Dobeles tiesas rakstveža J.M.Vērta (Wehrdt, 1751-1794) atbalstu Berlīnē Ungera tipogrāfijā].
1803: Christian Bornmann. Mitau. Ein historisches Gedicht aus dem 17ten Jahrhundert [Jelgavas pedagoga un dzejnieka Kristiāna Bornmana slavas dziesma Jelgavai].
Enciklopēdista darbība1817–1825: šķirkļi par Baltijas vācu rakstniekiem enciklopēdijas Das gelehrte Teutschland oder Lexikon der jetzt lebenden teutschen Schriftsteller. Das gelehrte Teutschland im 19. Jahrhundert nebst Supplementen 5. izdevumā, 17.–20. sējumā.
1827–1932: kopā ar K. E. Napjerski sastādījis Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes biobibliogrāfisko vārdnīcu Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrtenlexikon der Provinzen Livland, Estland und Kurland četros sējumos. Jau pēc Rekes nāves nāk klajā divi papildsējumi (1859-1861).
Sabiedriskie pienākumi 1809: Zemnieku kārtējo nodevu izmeklēšanas komisijas loceklis
1810: kroņa muižu pārdošanas loceklis
Piedalījies Kurzemes dzimtbūšanas atcelšanas procesa noteikumu izstrādē
1815: Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības dibinātājs, tās muzeja izveidotājs un ilggadīgs direktors
1816–1819: Kurzemes zemnieku likumu līdzredaktors, šī pienākuma dēļ 1817. gada 13. augustā iecelts par valsts padomnieku
1818: līdzdalība Piltenes apgabala oficiālās iekļaušanas procesā Krievijas Impērijas Kurzemes guberņā
kopš 1836: Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrības biedrs
kopš 1845: Rīgas Dabas pētītāju biedrības loceklis
Dalība citzemju akadēmiskajās un zinātniskajās organizācijāskopš 1809: Maskavas ķeizariskās universitātes goda loceklis
kopš 1809: Kēnigsbergas karaliskās vācu biedrības loceklis
1820: Maskavas Dabas pētītāju biedrības loceklis
1821: Pēterburgas Krievu literatūras draugu biedrības loceklis
kopš 1827: Kopenhāgenas Karaliskās senatnes pētītāju biedrības īstenais loceklis
kopš 1830: Reikjavīkas Literatūras biedrības loceklis
kopš 1833: Karaliskās Dāņu Ziemeļu senatnes pētītāju biedrības loceklis
1834: Leipcigas tēvzemes valodas un senatnes pētītāju vācu biedrības loceklis
1835: Drēzdenes Karaliskās sakšu apvienības tēvzemes senatnes pētīšanai un saglabāšanai loceklis
kopš 1818: Pēterburgas Filantropu biedrības attālinātais korespondētājloceklis
kopš 1823: Getingenes Karaliskās zinātņu biedrības loceklis
kopš 1829: Pēterburgas Ķeizariskās zinātņu akadēmijas loceklis
kopš 1837: Antverpenes Karaliskās zinātņu biedrības loceklis
kopš 1842: Parīzes Vēstures institūta loceklis
kopš 1842: Igauņu Literārās biedrības loceklis
Apbalvojumi un pagodinājumi1824: IV šķiras Vladimira ordenis par 35 gadu civildienestu.
1844: Jelgavas goda pilsonis

"Viņš galvenokārt pievērsās tēmām, kas saistītas ar vēstures izpēti. Fon Reke tādējādi nebija ne transcendentāls domātājs vai dzejnieks, kaut arī pret dzeju labvēlīgi noskaņots. No universitātes viņš pārnesa bagātīgu zināšanu krājumu un to nepārtraukti ar uzcītību papildināja arheoloģijā, numismātikā, dabas vēsturē (..). Viņa dzīves filozofija pieslējās Horācija “Tver mirkli” (Carpe diem) idejai; viņa ticības mācība ietvēra tā laikmeta krāsas, kura ietvaros ietilpa viņa izglītības gaitas – pēdējās divas 18. gadsimta desmitgades (..) Tīri cilvēciskais fon Rekē izpaudās kā sava personīgā labuma noliegums tik nepretenciozā formā, ka viņš burtiski pievilka cilvēkus. Izpratne par godu uzturēja viņā lepnumu, tas viņam lika cienījami pildīt uzticēto amatu un būt apzinīgam it visās lietās."
Ilglaicīgs draugs un domubiedrs Karls fon Napjerskis
(Er richtete sich vornehmlich auf Gegenstände historischen Erkennens. So war er weit entfernt, ein transcendentaler Denker oder Dichter zu sein, aber doch Dichtung gegenüber aufgeschlossen. Er brachte von der Universität einen reichen Vorrat an Kenntnissen mit und ergänzte sie dauernd mit Fleiß auf den Gebieten der Archäologie, Münzkunde, Naturgeschichte (..). Seine Lebensphilosophie schloß sich an das Horazische Carpe diem; seine Glaubensansichten trugen die Farbe der Zeit, in welche seine Bildung fiel, die beiden letzten Dezennien des XVIII Jahrhunderts (..). Das rein Menschliche sprach sich bei Recke mit so viel Verleugnung des eigenen Vorteils so anspruchlos aus, daß sich der Mensch zum Menschen gezogen fühlte. Seine Begriffe der Ehre unterhielten in ihm den Stolz, daher die ehrenwerte Haltung im Amte, die Gewissenhaftigkeit in allem, was ihm anvertraut war... No: C.E.v.Napiersky. Gedächtnissfeier.. Mitau, 1847).

" [..] kas vien fon Reki tika redzējis rosāmies muzeja telpās, tas guva pārliecību, ka viņš burtiski dzīvoja muzejā un ar muzeju (..) viņš nekad nenāca uz muzeja telpām tukšām rokām. Kā mīlestības pilns tēvs savam bērnam viņš vienmēr kaut ko atnesa, ja ne gluži noderīgu un vajadzīgu, tomēr kādu glītu spēlīti, kādu jauku greznumlietu."
Jelgavas izdevējs Frīdrihs Stefenhāgens
(... in und mit seinem Museum lebte (..) fast nie mit leeren Händen das Lokal des Museums besuchte; wie ein zärtlicher Vater brachte er seinem Kinde stets etwas mit, wenn auch nicht immer gerade Notwendiges und Nützliches, so doch ein zierliches Spielwerk, ein hübschen Putz. No: W.Steffenhagen. Johann Friedrich von Recke. Mitauische Zeitung, 1846, nr. 80.)

"Tāpat Jelgavā tanī pašā gadā 1818. kļuva ietaisīts Stefenhāgena namā: savāda salasīšana no visādām vērā liekamām lietām, kas Kurzemē atrastas, no veciem pagānu un bruņinieku laikiem; kā: dievekļi, naudas gabali, kara ieroči, bildes, veci raksti, akmini, visādi koka un vara trauki, un daudz skunstīgas lietas; tāpat arī visi zvēri un putni šās zemes u.t.j.pr., ko ikviens bez naudas var dabūt redzēt. Šo sauc: "Kurzemes Muzeum, jeb dīvaiņu lietu krāšanas vieta"
Lindes un Birzgales mācītājs Kundrāts Šulcs
("Kurzemes stāstu grāmata", 1861, 125.–126. lpp.)

"Tas notika 1788. gada 22. decembrī, Jelgavas pilī izcēlās ugunsgrēks, no kura tika glābti arhīva dokumenti un papīri, izsviežot tos pa logiem laukā pils pagalmā, kur Reke neiedomājamā aukstumā, kāds tobrīd bija iestājies, dedzīgi pielika visas pūles tos pēc iespējas nogādāt drošībā. Tā [ugunsgrēka] dēļ ne tikai pats arhīvs tika savandīts un zaudēja vienu otru vērtīgu lietu, kas atradās tikai pilnus 50 gadus vēlāk, bet arī pats Reke pārsala un, savās neatlaidīgajās pūlēs glābdams rakstus, apsaldēja kājas, kādēļ turpmākos četrus mēnešus viņam pastāvīgās sāpēs vajadzēja pavadīt slimības gultā. Turklāt šī savainojuma sāpīgās sekas par sevi atgādināja vēl arī turpmāk daudzus gadus."
Karls fon Napjerskis
(es war am 22. Dez. 1788 eine Feuersbrunst im mitauischen Schlosse entstanden, vor der man die Urkunden und Papiere des Archivs zu retten bemüht war, indem man sie aus dem Fenster auf den Schlossplatz hinauswarf, wo Recke bei einer ungeheuern Kälte, die damals herrschte, sich eifrig Mühe gab, solche nach Möglichkeit in Sicherheit zu bringen. Dennoch kam das Archiv nicht nur in eine bedeutende Unordnung und verlor selbst manches wichtige Stück des Alterthums, wovon Einges volle 50 Jahre später wieder zum Vorschein kam; sondern Recke selbst erfror sich, bei seiner unablässigen Sorge um die Fortschaffung der Schriften, die Füsse und zog sich dadurch ein viermonatliches schmerzhaftes Krankenlager zu, trug auch die Folgen seiner Verletzung noch oft schmerzhaft in späteren Jahren. No: Dr. von Napiersky. Dr. Johann Friedrich von Recke. Darstellung seines Lebens und Wirkens. Gedächtnissfeier Johann Friedrich's von Recke.. Mitau 1847, S.7.)

historian
journalist

Johann Friedrich von Recke

1774–1779
Jelgavas reālskola
Lielā iela, Jelgava
Mācījies Jelgavas lielajā pilsētas skolā.

1779–1781
lat. Academia Petrina
Akadēmijas iela 10, Jelgava

1781–1784
Georga Augusta Getingenes Universitāte
Wilhelmsplatz 1, Göttingen
Tieslietu un vēstures studijas pie Augusta Ludviga Šlecera (Schlözer, 1735-1809) un Gotloba Heines (Heyne, 1729-1812), īpaša interese par statistiku, mākslu un sentantes pētniecību, brīvdienās apceļo Eiropu.

1834–1834
Georga Augusta Getingenes Universitāte
Wilhelmsplatz 1, Göttingen
Doktora grāds (Dr.phil(os). h.c.)

1784
Parīze
Pēc studijām vairākus mēnešus pavada Parīzē.

1837
Georga Augusta Getingenes Universitāte
Wilhelmsplatz 1, Göttingen
Kā Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības oficiālais pārstāvis piedalās Getingenes Universitātes simtgades svinībās.

1787–1825
Jelgava / Mitau Palace
Lielā iela 2, Jelgava
Arhīva un lēņsekretāra adjunkts (1787–1788); pirmais arhīva un lēņsekretārs (1788–1796); Kurzemes guberņas pārvaldes sekretārs (kopš 1796) un titulārpadomnieks (1796), kolēģijas asesors (1799), Kurzemes galma kamerālpadomnieks (1801–1826), galma padomnieks (1806), kolēģijas padomnieks (1816), vicegubernatora p.i. (1824–1825).

1818–1846
vāc. Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst
Akadēmijas iela 10, Jelgava
1827–1846 biedrības sekretārs, 1818–1846 Kurzemes provinces muzeja direktors.