Johans Fišers

Dzimis Lībekas audumu tirgotāja Hansa Fišera un viņa sievas Eņģeles, dzimušas Aldahas (Aldach) ģimenē. 23.11.1668. Rēgensburgā Johans Fišers apprecējās ar Rozīnu Elizabeti Marhtāleri (Marchtaler, 1645-1696).

1673. gadā Johans Fišers no Vācijas pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur iecelts par Vidzemes superintendentu, vēlāk Vidzemes ģenerālsuperintendentu. Savas gandrīz 25 gadus ilgās darbības laikā Vidzemē Fišers aktīvi realizējis Zviedrijas valdības jauninājumus baznīcas jautājumos, centies sekmēt izglītības sistēmas uzlabošanu, dibinājis latviešu baznīcskolas, noorganizējis un pārraudzījis otro tipogrāfiju Rīgā (no 1675. gada).
Pēc sava labvēļa ķēniņa Kārļa XI nāves 1697. gadā Johans Fišers zaudēja Zviedrijas valdības atbalstu. Mainoties politiskajai situācijai Ziemeļu kara priekšvakarā, Fišers 1699. gadā atgriezies Vācijā, Lībekā.

Teoloģiskie apcerējumiKopš 1660. gada sarakstījis un tulkojis teoloģiskus sacerējumus piētisma garā.

Latviešu grāmatniecībai nozīmīgs ir Johana Fišera un J. Helviga sarakstītais darbs "Schrifftmässige Erklärung des kleinen Katechismi D. Mart. Lutheri.." (pirmizdevums 1680), pēc kura E. Gliks sagatavojis daudzreiz iespiesto un Vidzemē oficiāli lietoto katehismu "Svētu bērnu mācību tā Dieva kalpa Luterus.." (pirmizdevums 1682?. gadā). Šī katehisma otru daļu Ernsts Gliks tulkojis latviešu valodā; šis darbs Glikam bija sagatavošanās pirms Bībeles tulkojuma.
Sabiedriskā darbība1675. gadā viņš lika sadalīt bijušo Jēkaba baznīcas Svētā Krusta kapelu ar starpgriestiem divos stāvos un ierīkot Rīgas liceja mācību telpas. 1678. gadā Fišeru iecēla par ģenerālsuperintendentu un ar Zviedrijas ķēniņa Kārļa XI atbalstu viņš veica Vidzemes luterāņu baznīcas reformu, lika pārtulkot Bībeli un baznīcas dziesmugrāmatas latviešu un igauņu valodās un nodibināja valsts finansētas skolas visos Zviedru Vidzemes apriņķos un iestājās par slēgtās Tērbatas universitātes atjaunošanu Rīgā.

Par nopelniem 1686. gada zviedru baznīcu likumu ieviešanā 1687. gadā viņam piešķīra Liepas muižu (Lindenhof) mūža lietošanā. Kad Kārlis XI 1690. gadā tomēr izšķīrās par universitātes atjaunošanu Tērbatā, Fišeru iecēla par tās prokancleru un teoloģijas profesoru. 1693. gadā viņam piešķīra Upsalas universitātes goda doktora titulu un viņš atkārtoti pauda ierosinājumu izveidot universitāti Rīgā.
Rīgas Karaliskā tipogrāfijaVēsture
1675. gadā, neraugoties uz Rīgas rātes iebildumiem, ar Zviedrijas karaļa Kārļa XI privilēģiju tika atvērta otra, "karaļa" spiestuve – Rīgas Karaliskā tipogrāfija – ar burtu lietuvi un grāmatu iesiešanu. Spiestuvi dibināja Rīgas Vidzemes superintendents Johans Fišers, bet vadīja tipogrāfs Johans Georgs Vilkens. Pirmie izdevumi 1676. gadā, grāmatu tirgošanas tiesības no 1682. gada.
Sākumā tipogrāfija namu īrēja, vēlāk spiestuve tika pārcelta uz Fišera namīpašumu Monētu ielā.

Johans Fišers noteica spiestuves darba virzienu, autoru loku (E. Gliks, G. Dresels), izdevumu finansēšanu gan par saviem, gan karaļa piešķirtajiem līdzekļiem. Tipogrāfijā bez vācu grāmatām iespieda arī garīgu literatūru latviešu valodā. Fišera organizētā otrā spiestuve Rīgā nebija pakļauta pilsētas rātei.
Johana Fišera dibinātā tipogrāfija turpina pastāvēt arī pēc viņa aizceļošanas uz Vāciju, taču iespiedumu skaits saruka gan tipogrāfijas vadītāja nāves, gan Ziemeļu kara dēļ. Tipogrāfija pilnībā beidz darbu 1713. gadā. Pēc Ziemeļu kara tās iekārtu un grāmatas atrada iemūrētas kādā Doma baznīcas krustejas velvē.

Johans Fišers organizējis vecākās līdz mūsdienām saglabājušās latviešu ābeces iespiešanu (starp 1680. un 1690. gadu).
Vairāki Fišera organizēti izdevumi – ābeces, katehismi, dziesmu grāmatas – Vidzemes lauku skolām izdalīti arī bez maksas.

Bībeles pirmizdevums
Nozīmīgākais Johana Fišera veikums bija Ernsta Glika Bībeles pirmizdevuma latviešu valodā "Tā svēta grāmata.." (1689, faktiski 1694) tulkošanas, rediģēšanas un iespiešanas organizēšana, kas veikta par zviedru valdības piešķirtajiem līdzekļiem. To sāka iespiest 1685. gadā, bet pilnībā pabeidza 1694. gadā. 1689. gada 28. maijā Johans Fišers parakstīja ķēniņam Kārlim XI veltīto priekšvārdu Ernesta Glika tulkotajam latviešu Bībeles izdevumam.
Daļu no metiena (250) izdalīja skolām un baznīcām bez maksas, daļu pārdeva.

Johana Fišera izdotās Bībeles latviešu izdevums konkurēja ar Rīgas pilsētas tipogrāfijas grāmatām. Fišera izdoto katehismu pēc 1682. gada Rīgas konsistorija aizliedza lietot Rīgas latviešu skolās. Fišers pieprasīja visos latviešu izdevumos Bībeles tekstus publicēt Glika tulkojumā, kas 1696. gadā un vēlāk traucēja un aizkavēja dažus Rīgas pilsētas tipogrāfa G. M. Nellera iesāktos darbus.

Par Rīgas Karaliskās tipogrāfijas privilēģijām"Fišera privilēģijā īpaši bija uzsvērts uzdevums kalpot "vienkāršās un nabadzīgās jaunatnes audzināšanai", t. i., dzimtcilvēku apgādāšanai ar literatūru, attiecinot to arī uz dienvidigauņu dialekta izdevumiem. Privilēģija dažā ziņā atšķīrās no Rīgas pilsētas spiestuves privilēģijām – pret pārdrukājumiem tika aizsargāti tikai Fišera paša sacerējumi, valdības iejaukšanās tiesības arī bija šaurākas."

Aleksejs Apīnis

Par Bībeles izdevumu latviešu valodā"1673. vai 1674. gadā no Vācijas Vidzemē ieradās Johans Fišers (Johan Fischer), kurš ieņēma šejienes luteriskās baznīcas augstāko garīgo amatu – viņš kļuva par Vidzemes ģenerālsuperintendentu, tādējādi nonākdams uz ļoti augsta pakāpiena varas hierarhijas piramīdā. Jaunatnācējs esot izrādījis īpašu interesi par latviešiem un igauņiem, un tas esot lielā mērā sekmējis to, ka Fišers jau drīz aicinājis uz Vidzemi mācītāju Ernstu Gliku (Ernst Glueck) ar virsuzdevumu paralēli savai profesionālai darbībai Alūksnes draudzē ķerties pie Bībeles tulkošanas latviski. Uz to ģenerālsuperintendentu pamudināja arī 1681. gada vizitācijās iegūtie bēdīgie rezultāti, kas rādīja, ka provincē nav nevienas kārtīgas skolas."

Vēsturnieks Gvido Straube

""Tā svēta grāmata" — apmēram 2500 lappušu biezuma bija jau ilgi gaidīta latviešu luterāņu draudzēs. Vēl 1694. gadā (Bībeles izplatīšanas gadā) Vidzemes superintendents un Bībeles tulkojuma veicinātājs Johans Fišers žēlojas iesniegumā karalim Kārlim XI: "Jūsu karalisko majestāti esmu jau vairākkārt padevīgi informējis par nevācu draudžu postu, kas dzīvoja bez Bībeles un kam tādēļ nebija īstenas Dieva atziņas, kādu dod rakstītais Dieva vārds. Kā katrs mācītājs pratis, viņš tulkojis, ko iedomājas par Dieva vārdu; bieži vien par Dieva vārdu uzdodot, kas nedz izteiksmes, nedz jēdzienu ziņā neatbilda Svētajam garam. Tādēļ Dieva atzīšana nebija progresa un ticībā drošības".
Johana Georga Vilkenā vadītajā tipogrāfijā Rīgā Bībele iespiesta 1500 eksemplāros. Kādas 250 Bībeles izplatītas bez maksas Vidzemes un Kurzemes baznīcās un nedaudzajās zemnieku skolās. Pārējie 1250 eksemplāri pārdoti par 4—5 dālderiem gabalā."

Ojārs Zanders

publisher
theologian
writer

Christianus Alethophilus

Johann Fischer

Lībeka
Beidzis Katrīnas skolu (Katharineum) Lībekā.

1648–1655
Rostoka
Jurisprudences studijas Rostokas universitātē

1655–1657
Helmštete
Jurisprudences studijas Helmštetas universitātē

21.10.1657–1659
Altdorfa
Teoloģijas studijas Altdorfas universitātē

1660
Leidenes Universitāte
Leidene
Teoloģijas studijas Leidenes universitātē, ieguvis maģistra grādu.

1693
Upsālas Universitāte
Upsala
Pēc Zviedrijas karaļa pavēles piešķirts teoloģijas goda doktora grāds.

1665
Hamburga
Strādājis par mācītāju

1665
Štāde
Ap 1665. gadu darbojies Hamburgā, pēc tam Štādē.

30.11.1666–1673
Zulcbaha-Rozenberga
1666. gadā Pfalcas-Zulcbahas hercogs uzaicināja Johanu Fišeru kļūt par Zulcbahas (tagad Bavārijā) diakonu, 1667. gadā par pilsētas mācītāju un Zulcbahas superintendentu.

23.07.1674–1675
Vidzemes konsistorija
Vidzeme
1673. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI aicināja Fišeru uz Vidzemi pārvaldīt latviešu daļas luterāņu baznīcas.

1675–1699
Rīgas Karaliskā tipogrāfija
Monētu iela, Rīga
1675. gadā ar Zviedrijas karaļa Kārļa XI privilēģiju dibinājis Rīgas Karalisko tipogrāfiju – ar burtu lietuvi un grāmatu iesiešanu. Fišers pārrauga tipogrāfijas darbību līdz savai aizceļošanai uz Vāciju 1699. gadā.

1675–1700
Vidzemes konsistorija
Vidzeme
1675. gadā Fišers kļuva visas Vidzemes baznīcas galvu jeb ģenerālsuperintendentu: Superintendens per Livoniam et supremi Consistorii regii Praeses. Virskonsistorijas priekšsēdētājs viņa pārvaldē nokļuva arī Vidzemes igauņu daļas luterāņu baznīcas.

1678–1699
Vidzeme
Vidzemes ģenerālsuperintendents

1690
Gustava-Kārļa akadēmija
Tartu
Atjaunotās Gustava akadēmijas (mūsdienu Tartu universitātes) prokanclers un teoloģijas profesors.

1699
Magdeburga
Pēc 1699. gada bijis sieviešu klostera prāvests Magdeburgā.

1700
Halle
Brandenburgas kūrfirsta aicināts izšķirt strīdu starp Halles Universitātes teoloģijas fakultāti un Halles pilsētas ministriju (Stadtministerium). pārceļas darbā uz Halli.

1701–1705
Magdeburga
No 1701. gada Magdeburgas hercogistes ģenerālsuperintendents un Halles konsistorijas padomnieks, kā arī Magdeburgas sieviešu klostera prāvests..

1673
Rīga
1673. gadā pārcēlies uz dzīvi Rīgā.

1699
Lībeka
Mainoties politiskajai situācijai Ziemeļu kara priekšvakarā, Fišers atgriezies Vācijā, Lībekā.

1675
lat. Schola Carolina
Mazā Pils iela 4, Rīga
Liceja dibinātājs