Jezups Trasuns

Dzimis zemnieku Donāta un Valērijas Trasunu ģimenē, kurā bijuši vēl seši bērni – Aleksandrs (1881–?), Staņislavs (1882–1966), Aloizs (1884–1921), Eleonora (prec. Spruženiece; 1884–1944), Zuzanna (prec. Štikāne; 1886–1980), Antons (1888–1962). Franča Trasuna brāļadēls.1933: apprecas ar Terēzi Rancāni; piedzimst meita Anna Aija.

Darbojies Latviešu Pagaidu nacionālajā padomē, Latvijas Tautas padomē. Satversmes Sapulces un visu Saeimu deputāts. Atteicies no diviem viņam piedāvātajiem padomju valdības ministru portfeļiem 1940. gadā.Publicējies dažādos periodiskajos izdevumos, visvairāk – paša rediģētajā laikrakstā "Jaunō Straume" (1921–1934). Rakstījis galvenokārt par Latgales un Latvijas politisko un kultūras dzīvi. Interesējies par filozofiju, vēsturi, mākslu, mūziku un operu.Mūža nogalē sarakstītais apcerējums "No Latgales attīstības vēstures" daļēji publicēts trimdas latgaliešu izdevumā "Acta Latgalica" (1976, 6). Vairāki desmiti lirisku dzejoļu palikuši rokrakstā.

"Jezups Trasuns jaunības gados uzskatīja, ka galvenā latgaliešu īpatnība ir atpalicība, neizglītotība un nabadzība. Izskatus mainot, atbrīvojās no baltiešu aizbildniecības, izveidodams savu partiju, viņš sāka respektēt arī latgaļu atmodas politiskos centienus. Progresisti (tā sauca J. Trasuna piekritējus tautā) ieturēja itin stingru latgalisko līniju. [..] Trasuns labā latviešu literārajā valodā teica spožas runas, ko pavadīja aktiera dotības un stalts augums, simpātisks ārējais izskats."Zeile, Pēteris. Latgales kultūras vēsture. Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2006, 418. lpp."Sutas kundzei plašs dzīvoklis, blakus kafejnīcai
vēl divas izīrējamas istabas. Vienā kādu laiku mājoja Jāņa Grīna brālis
Aleksandrs (resp. Jēkabs) Grīns, kaut neatzina sukubiešu mākslu. Otrā istabā
mita mūsu parlamenta deputāts Jezups Trasuns, avīžu feļetonos saukts “broļa
dāls”, jo bija ievērojamā Franča Trasuna brāļa dēls. Jezups Trasuns mīlēja
dziedāt – ilgi, pilnā balss skaļumā. Aleksandrs Grīns smējās: “Viena meita
grib, lai es šo vedu uz operu. Atvedīšu pie sevis, iestāstīšu, ka te blakus
viens operdziedātājs vingrina balsti. Lai paklausās to pašu.” Nu –
operdziedonis gan nebūdams, Trasuns interesējās par operu. Mani viņš domāja
esam operas administrātoru Erdmani un reiz Sukubā apjautājās, kas jauns operā.
[..] Dabūjis zināt, ka neesmu Erdmanis, bet Ērmanis, Trasuns pret mani drusku
tā kā atsala…"Ērmanis, Pēteris. Sejas un sapņi. Stokholma: Daugava, 1955, 163.–164. lpp."Gan kā savas tautas pārstāvis Saeimā, gan ar personīgu paraugu kā cilvēks Jezups Trasuns spēja ar sevi saistīt skolēnus, studentus un vispār Latgales jaunatni. Viņš bija stalta auguma, izskatīts, asprātīgs, labām runas dāvanām. Kur viņš gāja un parādījās, ap viņu bija, tā varētu sacīt – kultūras gaisotne. [..] Jaunajā paaudzē Jezupam Trasunam bija vēl tā pievilcība, ka viņš spēja interesanti un spēcīgi pateikt savas domas un aizstāvēt savas idejas ierosinājumus preses rakstos. Viņa doma rakstos bija skaidra un loģiska. Izteiksmē ir arī humors un satīra."Klīdzējs, Jānis. Jezupa Trasuna kalpojums savai tautai. Treji Vārti, 1979, Nr. 68, 37. lpp.

Vasars

–1913
Rēzeknes tirdzniecības skola
Rēzekne

Ozolmuižas pagasta tautskola
Ūzulmuiža

1913–1914
Ivanovo-Vozņesenskas reālskola
Ivanova
Beidzis Ivanovo-Vozņesenskas (mūsdienās Ivanovas) reālskolu.

1914
Sanktpēterburga
Iestājies Pēterburgas Ceļu inženieru institūtā, taču studijas pārtrauca Pirmais pasaules karš.

1914
Pēterburga
Kara dienesta gaitās nosūtīts mācīties Konstantīna artilērijas skolā.

1920–1925
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis tautsaimniecību (ekonomiku) Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, bet studijas pārtraucis.

Latviešu pagaidu nacionālā padome

Centrālā kooperatīva "Latgales lauksaimnieks" valdes loceklis

Akciju sabiedrības "Laima" valdes loceklis

Rēzeknes latviešu biedrība
Biedrības dibinātājs

Studentu biedrība "Montania"
Rīga
Goda biedrs.

11.11.1918–09.04.1920
Latvijas Tautas padome
Bijis jaunākais Tautas padomes loceklis Latgaliešu frakcijā

18.04.1920–07.11.1922
Latvijas Republikas Satversmes sapulce
Satversmes sapulces deputāts, Latgales darba partija

1921–1934
Kultūras veicināšanas biedrība "Jaunō Straume"
Latvija
Dibinātājs, valdes loceklis.

1923
Latvijas bankas padomes loceklis

1923–1935
Rēzeknes latviešu biedrība
Rēzekne

1924–1935
Biedrība "Latgales Tautas pils"
Rēzekne
Iesaistījās biedrības izveidē, tās darbībā, kā arī vairākus gadus bijis tās vadītājs.

Franča Trasuna muzejs "Kolnasāta"
Kolnasāta
Muzejā ierīkots Jezupa Trasuna stūrītis, kur var aplūkot viņam piederējušos priekšmetus.

1979
Ogres kapi
Kapa vietā uzstādīts M. Zaura darināts piemineklis

1914–1918
Krievijas Impērijas armija
Sanktpēterburga

05.1919
Latvijas Bruņotie spēki (1919–1940)
Latvija
Brīvprātīgi iestājies Latvijas Bruņotajos spēkos, dienējis Celtniecības daļā.

1918
Latvija
1918. gadā no Krievijas atgriezies Latvijā

1956
Rīga
No izsūtījuma atgriezies Latvijā, dzīvojis Rīgā

1918
Latgales Pagaidu zemes padome
Rēzekne
Iesaistījies padomes darbībā, bijis viens no jaunākajiem tās locekļiem.

1918
Latviešu pagaidu nacionālā padome
Latvija
Padomes loceklis.

11.11.1918–09.04.1920
Latvijas Republikas Tautas Padome
Rīga
Bijis jaunākais Latvijas Tautas padomes loceklis Latgaliešu frakcijā.

01.1919
Padomju Latvijas Zemkopības tautas komisariāts
Rīga
Grāmatvedis.

18.04.1920–07.11.1922
Latvijas Republikas Satversmes sapulce
Satversmes sapulces deputāts, Latgales darba partija.

1921–1934
Laikraksts "Jaunō Straume"
Dibinātājs, līdzizdevējs un redaktors (1921–1929).

07.10.1922–03.10.1925
The Saeima of the Republic of Latvia
Jēkaba iela 11, Rīga
1. Saeimas deputāts, Latgales Darba partija.

1923–1934
Latvijas Banka
Padomes loceklis.

03.10.1925–06.10.1928
The Saeima of the Republic of Latvia
Jēkaba iela 11, Rīga
2. Saeimas deputāts, Latgales Darba partija.

06.10.1928–03.10.1931
The Saeima of the Republic of Latvia
Jēkaba iela 11, Rīga
3. Saeimas deputāts, Progresīvā tautas apvienība.

08.10.1931–15.05.1934
The Saeima of the Republic of Latvia
Jēkaba iela 11, Rīga
4. Saeimas deputāts, Latgales Zemnieku progresīvā apvienība.

1956
Pēc atgriešanās Latvijā strādājis par kancelejas darbinieku dažādās iestādēs, tostarp rēķinvedi dzelzceļa uzņēmumā.

14.06.1941
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība
Par atteikšanos sadarboties ar okupācijas varu kopā ar meitu nokļuvis izsūtāmo sarakstos. Meitu nosūtīja uz Krasnojarskas novada Bogučanu rajonu, bet Jezups tika ieslodzīts Soļikamskas soda nometnē. 1947. gadā Anna Aija tika atbrīvota un viņa atgriezās Latvijā. 1948. gada maijā Jezupu notiesāja uz astoņiem gadiem un pēc piespriestā soda izciešanas pārvietoja uz Krasnojarskas apgabala Uderejas rajonu. Viņu atbrīvoja 1956. gadā un viņš atgriezās Latvijā, apmetās uz dzīvi nelielā dzīvoklī Laboratorijas ielā Rīgā.

1978
Ogres kapi

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926