J. Ozoliņš pieder pie pirmajiem latviešu
censoņiem-lettoņiem, kas saviem spēkiem izlauza ceļu uz zinību kalniem un vēlāk
savas tautas vidū lika “vārdiem darbos atspīdēt”. Cik neatlaidīgi un uzmanīgi
J.O. aizstāv savu tautību, ko rāda viņa paša curriculum vitae, ko viņs iesniedz
kādai ķeizara valdības iestādei. [..] J.O. pazīstams arī kā zinātnisku rakstu
sacerētājs, “kas ievietoti šur tur laikrakstos, bez kāda paraksta”, kā viņš saka
minētā c.v. Pazīstama viņa grāmatiņa “Skati pagātnē”, kur attēlota Jaunpiebalgas
draudzes dzīve pēc ziemeļu kara. Rakstījis arī atmiņas par Jāni Poruku, kas ir viņa
skolēns Liezerē.”
J.O. Mācītāju Jēkabu Ozoliņu pieminot. Latvis,
Nr.2531 (29.03.1930)
“Pirmā skola, ko Poruks apmeklē, ir vietējā pagasta skola,
kur toreiz par skolotāju darbojās Jēkabs Ozoliņš (vēlāk mācītājs Jaun-Piebalgā).
Tas savus skolēnus ļoti prata ieinteresēt ar vēsturi. Lai vēstures notikumus
skolēniem darītu saprotamākus un labāk prātā paturamus, viņš tiem dzīvās bildēs
tēloja atsevišķus gadījumus, kamēr skolēni paši dažkārt iedomājās seno vēstures
varoņu lomās un spēlēja attiecīgas rotaļas. Poruks par to vēlāk sarakstīja
skaistu stāstu: „Romas atjaunotāji", jo tāda „atjaunota Roma" tiešām
pastāvējuse, skolēnu ierīkota, mežā, skolas tuvumā.”
Līgotņu Jēkabs. Jānis Poruks. Jaunības
Tekas, Nr.8-9 (01.08.1921)