J. BULLIS UN TUBERKULOZE
"Garš un slaiks no auguma, varēja jau no viņa ļoti šaurām krūtīm nomanīt, ka viņš – kā mēdz teikt – bij īstens diloņa kandidāts. Laikam trūcīgā studenta dzīve nelaiķim jau iepotēja tos dīgļus, kuriem viņa jaunā dzīvība tik agri par laupījumu krita."
Alunāns, Ādolfs. Dr. J. Bulis. Ievērojami latvieši. Jelgava: A. Reinbergs, 1890. 18. lpp.
PAR J. BUĻĻA PERSONĪBU
"Laikabiedri viņu raksturo kā goda vīru, īstu latvieti, bet gan drusku savādnieku un “pavisam slimu ar diloni". Būdams nesavtīgs un apdāvināts izcilām spējām, viņš ar lielu sparu metās sabiedriskā dzīvē, bez Latviešu biedrības vadīdams arī Kurzemes biškopības biedrību un Sarkanā Krusta komiteju."
K. R. Dr. Jēkabs Bullis. Zemgales Balss, 08.10.1937.
J. BULLIS KĀ LAIKRAKSTA "TĒVIJA" IZDEVĒJS
"Kad rakstīs Zemgales preses vēsturi, vēsturniekam būs jāapstājas pie Dr, J. Buļļa personas nevien kā pie Zemgales preses iekopēja, nevien kā liela dzīves savādnieka, bet arī kā godīga redaktora, kas ar savu vadīto "Tēviju" devis lietišķas un godīgas tautas lapas paraugu."
Līgotņu Jēkabs. Kāda Zemgales laikraksta redaktora piemiņai. Jaunākās Ziņas, 08.10.1937.