Jānis Viesiens

Tēvs Jūlijs Gulbītis (1878–1967) – Vidzemes pagaidu zemes padomes un Latviešu pagaidu nacionālās padomes loceklis, skolu darbinieks, Kaucmindes mājturības semināra direktors. ; māte Alma Gulbīte (dzimusi Rezovska) mājturībniece, sieviešu organizāciju dalībniece, māsa Vaira Grunte, brālēns gleznotājs Dainis Miezājs dzīvoja Kanādā, vecmāmiņa Ieva Rezovska (1862–1966)
1918: ģimene atgriezās Latvijā, tēvs sāka saimniekot Viesienas pagasta Rapšos, pievēršoties rakstniecībai, izraudzīsies pseidonīmu Viesiens.

1942: tika iesaukts vācu armijā, 1943: Latviešu leģionā un nosūtīts uz Dāniju, no turienes 1945: nelegāli pārcēlies uz Zviedriju, dzīvoja Lundā, kopš 1952: Upsalā.
Vecāki un māsa bēgļu gaitās bija nonākuši Vācijā, dzīvoja Marktredvicas bēgļu nometnē, vēlāk pārcēlās uz Zviedriju.

Literārā darbība1951: Lundā piedalās literārā vakarā ar Jāņa Viesiena vārdu.
1951: 8. martā pirmā dzejas publikācija laikrakstā "Latvju Ziņas", dzejolis "Tālā ciemošanās".

Ar parakstu J. Gulbītis žurnālā "Jaunā Gaita", rakstu krājumā "Skatuve" un citviet publicēja recenzijas un rakstus par teātri un dramaturģiju ("Skatuve-luga-autors", "Jaunā Gaita", 1975, 103), kultūru un sabiedriskiem jautājumiem.

1952: 19. aprīlī Lundas latviešu teātra amatieru trupa izrādīja traģēdiju "Nozaudētais viļķis", to 1953: iestudēja arī Latviešu teātris Bostonā, 1957: Upsalā un citur.
Lugas izrādītas daudzās trimdas teātru kopās, tostarp komēdija "Viņa pēdējā griba" (teātrī 1955; iestudēta ASV, Austrālijā); drāmā "Jānis Reiters" (teātrī pirmizrāde 1960: Gēteborgā, Kultūras fonda balva.), luga "Koeksitence" (fragmenti žurnālā "Jaunā Gaita", 1979, 126-127), luga "Kāds iet, jums jāpaliek" (pirmizrāde Hamburgas Latviešu teātrī 1964).
Latvijas TV rādītas lugas "Viņa pēdējā griba" un "Pēc pārbaudītas receptes".
1962: ludziņas bērniem Bērni, spēlēsim teātri (Stokholmā) izdeva Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība (ELJA).

1968: dzejoļu krājums "Māla bezdelīgas".
Daži dzejoļi publicēti trimdas periodiskajos izdevumos "Jaunā Gaita", "Universitas", "Ceļa Zīmes", "Latvija" un citur.
Sarakstījis apceri "Raiņa drāma 1970. g. skatījumā" ("Raiņa un Aspazijas gadagrāmata", 1971).

Par komēdiju "Viņa pēdējā griba" (1953)"... uz laikmetīga fona rit dziļi cilvēcīgi, ar smalku humoru tēloti notikumi. Lugas darbība noris okeānā, uz pasažieru kuģa. No paša galvenā varoņa visā spēles laikā skatītāji gan dabūs redzēt tikai īslaicīgu, skrejošu ēnu, taču viņš rausta savā pavadā kuģa administrāciju un, galvenokārt, sešus bēgļus, kas dodas uz Ameriku — „pa kuru staigāsim ar netīru sirdsapziņu; mēs teiksim, ka mums tur patīk, bet ilgosimies atpakaļ,"' viņi paši saka. Šīs lugas galvenais varonis ir — 100 gadu vecs bruņurupucis. [..] luga stingri turas ap dramatisko kodolu un neizplūst episkos vēstījumos, tradicionālajā komēdijas formā ietverdama svaigus, laikmetīgus elementus."
Irbe, Andrejs. Jauns darbs trimdas dramatiskajā literatūrā. Latvju Ziņas, Nr.7 (02.04.1953)

Par dzejas krājumu "Māla bezdelīgas" (Kopenhāgena: Imanta, 1967)"JĀNIS VIESIENS (Māla bezdelīgas) izzīmē brīnišķi spilgtas miniatūras un no tām paceļ skatu pretī visai pasaulei: Mārīte ar savu spārnu debesis sašūpo — gar varavīksnes malu noslīd rasa (15.). Viņš glezno četru paaudžu deldēto slieksni Vidzemes mājā (5.) un jautā, vai mājas ir gājiens kunga pēdās sunim, kam kungs miris (11.). Šai sērijā viņš ir visepiskākais un varbūt arī visveiksmīgākais nepamanītu ainu ieraudzīsanā un savdabīgu tematu atrašanā.
Andrups, Jānis. Četrpadsmit dzejnieki. Ceļa Zīmes, Nr.44 (01.01.1970)

director
play writer

Jānis Gulbītis

Upsalas skolotājs

Krišjāņa Valdemāra iela 23, Rīga
Dzīvoja 30. dzīvoklī. 20. gs. 30. gadu beigās 40. gadu sākumā.

1934–1938
Baznīcas iela 4a
Dzīvoja 17. dzīvoklī, 20. gs. 30. gados.

1952–2011
Upsala

Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Rīga
Mācījies komercskolas pamatskolā

Rīga 26th Primary School
Rīga

1930–1934
Rīga City 1st Gymnasium
Rīga

1934–1941
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studēja Tautsaimniecības un tiesību zinību fakultātē, studijas nav pabeigtas; pārtrauca iesaukts dienestā, 1940. gada pavasara semestrī atļauts studijas turpināt, tomēr padomju okupācijas gadā studijas netiek turpinātas.

1960–1964
Upsala
Studējis Upsalas universitātē vēsturi, politiskās zinības, tautsaimniecību, psiholoģiju, 1964: ieguvis filozofijas kandidāta grādu.

Stokholma
Strādāja par skolotāju.

Stokholma
Aktieris un režisors Stokholmas Latviešu teātrī.

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija
Rīga

1967–1981
Jevle
Jevles tehniskajā ģimnāzijā mācījis vēsturi, mākslas vēsturi, sabiedriskās zinātnes, psiholoģiju, ergonomiku.

Studentu korporācija "Lettonia"
Īslaicīgi izslēgts par dalību LSDSP, vēlāk dalība korporācijā atjaunota.

Latviešu Rakstnieku apvienība

Latvijas PEN klubs

Zviedrija
Latviešu Akadēmiskā organizācija Zviedrijā.

05.1938–06.1939
Latvian Army
Iesaukts, dienestā piekomandēts Vidzemes artilērijas pulkam, kaprālis, 1939: novembrī atvaļināts, ieskaitīts rezervistos.

04.1942–1943
Iesaukts vācu armijā, dienēja Brandenburgas pulkā.

23.03.1943
Latvian Legion
Pēc paša vēlēšanās ieskaitīts Latviešu leģiona brīvprātīgajos, dienēja Ģenerālštābā Rīgā, vēlāk nosūtīts uz Dāniju.

12.1983–01.1984
Austrālija
Piedalījās Austrālijas latviešu Kultūras dienās, viesojās pie latviešiem dažādās Austrālijas pilsētās.

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par lugu "Jānis Reiters".
1961