Jānis Vēveris

LITERĀRĀ DARBĪBA

LITERĀRIE DARBI

1993: garstāstu krājums "Kaugems un citi".
1995: romāns "Spoguļu vīns".
2000: romāns "Pirmvaloda".

Plašākā dzejoļu kopa kopkrājumā "Acis" (1987).

Prozas darbi iekļauti vairākās izlasēs, tostarp "Taureņa skūpsts" (Latviešu jaunākās prozas izlase Vijas Jugānes sakārtojumā, apgāds "Zvaigzne ABC", 1995, 1997). 

Atsevišķi darbi tulkoti: "Das macht man so", tulkojusi Heide Lydia Schmidt (Der idiotische Mond. Lettische Prosa der Gegenwart, dipa–Verlag GmbH, 1997) un "Eventide", tulkojusi Ieva Lešinska (New Latvian Fiction. The Review of Contemporary Fiction. Vol. XVIII, no. 1, Dalkey Archive Press, 1998).

1978–1991: korespondents, tulkotājs, redaktors dažādos Latvijas periodiskajos izdevumos, arī Latvijas Radio.
1992–1999: redaktors apgādos "Artava", "Daugava", "Enigma".
1991–2005: rakstnieku portretējumi, literatūras kritika periodikā, sadarbība ar Latvijas Radio.

JĀNIS VĒVERIS PAR RAKSTĪŠANU

"Jau daudzus gadus mēģinādams prozā kaut ko uzrakstīt, esmu sapratis banālu patiesību – rakstīšana vispirms ir patvērums man pašam."

Zirnis, Egilis. Jānis izvēlas rakstāmmašīnu [saruna ar Jāni Vēveri]. Diena, Nr.20 (24.01.1996)

PAR GRĀMATU "KAUGEMS UN CITI STĀSTI" (Rīga: Artava, 1993)

".. to, kas ir dzīve, viņam daudzviet izdodas izteiksmīgi formulēt. Izdodas parādīt tos apbrīnojamos brīžus, kad šķiet esības noslēpums nupat ir rokā, un mirklī kā uz adatas smailes satilpst vesela iespējamību pasaule. [..] apziņa J. Vēvera prozā nemitīgi šūpojas starp abiem pretstatiem - dzīvi un rakstīšanu, rakstīšanu un dzīvi. [..] J.Vēveris prot precīzi un skaisti skumt par vārda nespēju satvert esamību Smaržas, skaņas un klusēšana pasaka vairāk, viņš atzīmē. Bet J. Vēveris ir arī labi sapratis, ka literatūra gan nespēj tieši nosaukt esošo, bet var aplinkus uz to norādīt. No pieejamā vārdu krājuma tā var savīt un sapīt tādu tekstu, pēc kura izlasīšanas atmiņā dziļi iegulst tieši tas vienīgais mirklis, kura noskaņas izvēršanai un skaidrošanai nebūt ne mirklī izlasāmais darbs ticis sacerēts. J. Vēveris tātad skumst, skicē burvīgas dabas ainavas un vispār nemaz nevairās no tradicionāliem vēstījuma elementiem un intonācijām. Dekonstruēta vai varbūt intensificēta tiek teksta iekšējā struktūra."

Sekste, Inguna. "... man negribas rakstīt, man gribas dzīvot". Literatūra un Māksla, Nr.11 (18.03.1994)

PAR ROMĀNU "SPOGUĻU VĪNS" (Rīga: Daugava, 1995)

"Šis ir viens no ievērojamākajiem pēdējā laika īsromāniem vismaz divu iemeslu dēļ: 1) tas vēsta par mūsu t.s. neseno vēsturi un, attīstītā sociālisma gadu žargonā runājot, portretē tolaiku garīgo situāciju humanitāri ievirzītā latviešu inteliģentu daļā, kas pretendē saukties par mākslas jaunradītājiem; 2) rets latviešu romāns uzrakstīts tik izturētā ekspresīvā manierē, tik sakāpināti dzīvi atklāj neirotisku galveno varoni (kas pland - nē, patiesībā planckājas cauri dzīvei), ka pārņem savā varā tieši spilgtā tēlojuma dēļ. J. Vēveris ne tikai piedāvā, viņš liek iejusties visā, par ko stāsta; vēstījums ir redzes gleznu un spilgtu ainu pārpilns. Tieši tēlojuma dzīvīguma dēļ paredzams, ka darbam būs labi panākumi lasītāju vidū, tiesa, var izrādīties, ka dažiem tāda pārkairināta ekspresija var izrādīties pārāk grūti pieņemama veselas grāmatas gammā. Ir arī trešais āķis, ko autors izmetis lasītājiem, bet tas ir diezgan maziņš. Mīlas ainas. Tās autors tēlo savaldīgi un taktiski, nekādā ziņā nepretendē noteikt modi atklātībai un vaļsirdībai mūsu uzplaukušajā seksa revolūcijā. [..] Savu īpatņu izteiksmi Jānis Vēveris ir atradis; jācer, viņš to nepazaudēs, citiem vārdiem sakot, maniere neapēdīs pašu autoru."

Zelmenis, Mārtiņš. Vieta mīlai jeb spogulis sabiedrībai. Literatūra. Māksla. Mēs, Nr.5 (01.02.1996)

author

1978–1991
Rīga
Korespondents, tulkotājs, redaktors dažādos Latvijas periodiskajos izdevumos, arī Latvijas Radio.

1992–1999
Apgāds "Artava"
Bezdelīgu iela 12, Rīga
Redaktors.

1992–1999
Apgāds "Daugava"
Rīga
Redaktors.

1992–1999
Enigma
Rīga
Redaktors.

1996 until now
Latvian Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga