Jānis Upītis
23.08.1911 – 28.10.1983
Jānis Upītis (1911–1983) – literatūras vēsturnieks. Beidzis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti (1949), ieguvis filoloģijas kandidāta grādu (1954), strādājis Valodas un literatūras institūtā (1952–1973). Institūta kolektīvo darbu “Latviešu literatūras vēsture” (1–6, 1957–1963) un “Latviešu literatūras darbinieki” (1965) līdzautors. Pētījis Andreja Upīša dzīvi un literāro darbību, sarakstījis monogrāfiju “Andrejs Upīts kā literatūras kritiķis līdz 1917. gadam” (1956) un rakstus par viņu, sastādījis un komentējis Andreja Upīša darbu kopojumus, krājumu “Atmiņas par Andreju Upīti” (1971). Pētījis Sudrabu Edžus daiļradi (sastādījis un komentējis Rakstus, 1–5, 1969–1973, sarakstījis biogrāfisku apceri un sastādījis bibliogrāfiju). Publicējis pētījumus, kuros precizēti Raiņa un Rūdolfa Blaumaņa biogrāfijas fakti. Jāņa Upīša literatūras pētnieka darbs balstījās uz padziļinātām dokumentu, arhīva materiālu, literatūras faktu studijām.