Jānis Tāle

Tēvs - Pēteris Radomiška, galdnieks
Māte - Ilze Radomiška, audēja
Māsa - Marta Radomiška
Brālis - Pēteris Radomiška

Saikavas pagasta Riharda skolā pie skolotāja Leimaņa iepazīst Nikolaja Gogoļa, Aleksandra Puškina un Nikolaja Ņekrasova darbus, kā arī iemācās brīvi lasīt krievu valodā.

1914: aprīlī Jānim nomirst māte, tēvu iesauc armijā. Pieņemts pie Rozenieku saimniekiem Barbaniem, sāk strādāt par puspuisi.

Ļaudonas draudzes skolā pavadīto četru gadu laikā Radomiška iepazīstas ar latviešu literatūru, īpaši tuvai kļūstot Raiņa, Jāņa Poruka un Kārļa Skalbes daiļradei.

Viļa Olava komercskolas gados Radomiška iepazīstas ar tābrīža jaunajiem dzejniekiem, aktrisi Birutu Skujenieci, Jāni Jaunsudrabiņu un viņa meitu Liliju. Kāda versija pauž, ka tieši šajā laikā Jānis Radomiška latvisko savu uzvārdu, turpmāk tiekot dēvēts par Jāni Tāli.

50. gadu sākumā apprecējies ar Zelmu Moricu, izaudzina trīs bērnus.

1937: Pirmā publikācija – dzejolis ''Pulka karogam'' (Latvijas Kareivis, nr. 168)

Dzejas publikācijas un raksti periodikā1937: Dobeliešiem, brīvības cīņu dalībniekiem (Latgales Vēstnesis, nr. 86)
1940: Ciemu bibliotēku darbība nostiprinās (Cīņa, nr. 207)
1970: Apklususi gājēja sirds (Padomju Karogs, nr. 35)

Kopumā pārdesmit rakstu laikrakstā ''Padomju Karogs'' par kultūras norisēm Talsu apkaimē un Talsu rajona bibliotēkas darbību.

1924–1937: dienesta laikā Tāle apkopo 900 dzejas vienības par māti un 30. gados iecer izdot mātei veltītu dzejas antoloģiju.

1941–1944: vācu okupācijas laikā ugunsgrēkā sadeg pāri 40 000 Daugavpils pilsētas bibliotēkas grāmatu, kuru starpā Daugavpils apriņķa svarīgāko vietu un notikumu apraksti, katoļu garīgās dzīves apraksti, vēsturiskās grāmatas vācu valodā par Latviju un Rīgas bīskapiem, kā arī bibliogrāfiskie retumi. Bez grāmatām ugunsgrēkā cieš arī Tāles rakstītā pilsētas hronika, aptuveni 5000 Zandersona dāvātie foto uzņēmumi, Tāles sastādītā Latvijas vēstures kartotēka ar 10 000 kartiņām un bibliotēkas darbības pārskati diagrammu veidā, kas savulaik īpaši piesaistīja dzejnieces Elīnas Zālītes uzmanību.

Tobrīd Tāle ir bibliotēkas direktors. Kad, atkāpjoties no Daugavpils, nacistiskās varas iestādes liek sagatavot atlikušo fondu evakuācijai uz Vāciju, Tāle pierunā Mažeiķu stacijas priekšnieku novirzīt vilcienu sastāvu uz Talsiem, kur tad arī pats sagaida kara beigas ar izglābtajām grāmatām.

1945–1971: Talsu posmā izceļama Tāles sabiedriskā un politiskā aktivitāte. Viņš ir kultūras darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs, Talsu pilsētas padomes deputāts, tautas tiesas piesēdētājs, muzeja sabiedriskais gids, Tautas universitātes literatūras un mākslas fakultātes klausītājs, grāmatu biedrības biedrs, sadzīves tradīciju komisijas loceklis un vīru kora ''Dziedonis'' valdes loceklis un dalībnieks.

1957: dalība 1. LPSR kultūrizglītības iestāžu darbinieku kongresā.

Par Jāņa Tāles personību un devumu latviešu bibliogrāfijai''Aprīļa sākumā no pulka atvadījās 2. rotas virsseržants virsn. vietnieks Jānis Radomiška, kas pāriet pašvaldības dienestā. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa zelta godazīmi. Ar savu inteliģenci, nenogurstošo enerģiju un lielo gribas spēku R. strādājis ar kulturāli sabiedrisku darbu. Bija pulka virsdienesta karavīru kora dibinātājs un veidotājs, arī to vadīja ilgus gadus. Pats piedalījās Daugavpils latviešu biedrības korī. Kā liels grāmatu draugs, atlicinot no algas, savā nelielajā dienesta dzīvoklī Daugavpils cietoksnī sakrājis piersonīgā bibliotēkā kādus 3000 sējumus, to starpā 600 dzeju krājumus. Atvadoties virsdienesta karavīri godināja Radomišku, piemiņai pasniedzot Sleiņu grāmatu ''Dzintārzeme dzimtene'' un citas mantas.''

Pārmaiņas Dobeles pulkā. Zemgales Balss, nr. 86, 1938.04.16.

''Tas bija divus gadus atpakaļ, kad Draudzīgā aicinājuma dienā, 28. janvāri, v. v. Radomiško dobeliešiem lasīja referātu par grāmatu. Ari es biju klausītāju vidū un mani aizrāva un žilbināja tā lielā mīlestība, sirds siltums, ar kādu referents runāja par grāmatu; aizrāva dedzīgie vārdi, kuros viņš aicināja lasīt labas grāmatas. Tāpēc nepavisam nejutos pārsteigts tagad satiekot viņu instruktora istabā, kas piekrauta grāmatām tiktālu, ka vieta palikusi tikai galdam, pāris krēsliem, pianino un gultai. [..] Jau mācoties Olava komercskolā, Radomiško bijis viens no kaislīgākiem grāmatu pielūdzējiem. Vienā dienā viņš no sava skolas sola izvilcis Māteru Jura ''Sadzīves viļņos" un teicis kolēģiem tā: ''Dibināsim bibliotēku.'' 30 jaunekļi jaunajai bibliotēkai arī ziedojuši katrs pa grāmatai un gada laikā no 31 grāmatas izaugusi 1531. [..] 1630 latviešu dzejniekus un tos, kas mēģinājuši dzejot, Radomiško ievedis atsevišķā sarakstā un klasificējis viņu darbus. Tā, piemērām, latviešu dzejnieki mātei veltījuši 500 dzejas, kas iespiestas 50.000 rindās, bet dzimtenes kalniem un lejām 400 dzejas — 40 000 iespiedrindās. V. v. Radomiško par katru lietu un katru darbu burtnīcās sakopoti visi dati. Pietiek A. Birzmalniekam iespiest savu darbu ''Brīvā Zemē" vai E. Adamsonam producēties ''Sējējā", lai tas nokļūtu Radomiško krājumos.''

V.M. Karavīrs—grāmatu draugs. Latgales Vēstnesis, nr. 22, 1938.02.23.„Divas personības [Krišjānis Barons un Jānis Tāle] – katra caur savu laiku, notikumiem, likumsakarībām un ļaudīm nākušas, bet starp abām gribas rakstīt „un” vai likt kādu citu vienojošu zīmi. Dainu tēvs un Dzejas Baltais tēvs. Dainu bitenieks un Dzejas dārznieks. Abi, savu balto darbu darot, iekšējas gaismas izgaismoti.”

Maija Laukmane. Bet runa jau nav par skaitļiem. Burtnīca, nr. 6, 1990.„J. Tāli kā izveidojušos personību varu likt līdzās Raiņa radītajam Antiņam ar tīru, skaidru sirdi. Antiņam, kurš reizēm „ļauj sev darīt pāri, jo viņš stiprs”. Antiņam, kurš domā par mērķi, neprasot sev algu. Zem ārējā miera un mazliet šķelmīgā smaida Dzejas Baltajam tēvam dega kvēla sirds, jo darbā apsēstajiem svešs ir remdenums un aprēķins.”

Silvija Skromule. Atmiņu gaismā. Talsu Vēstis, nr. 9, 1997.01.23.
Jāņa Tāles vēstule dzejniecei Ārijai Elksnei''Cien. dzejniece!

Pateicos par uzmanību, ko esat veltījusi mūsu bibliotēkas darbam, kas mums ir liels gandarījums par pūlēm, ko veltām dzejas bibliogrāfijas sastādīšanā, kur jau reģistrētas 48375 dzejas. Tās, savukārt, dalās pāri par 9000 nodaļās, starp kurām ir arī Rainim veltītas dzejas, pēc skaita 362. Izpildot Jūsu vēlēšanos, ja atskaita tulkojumus no citiem autoriem un bērnu dzejas, tad no latviešu autoriem būs pāri par 200. Šo bibliogrāfiju nosūtīšu pēc dažām dienām.

Lai Jums daļēji atvieglotu Rainim veltītu dzeju sameklēšanu, nosūtu Jums mūsu iesāktā darba – dzejas antoloģijas, kas veltīta Rainim, vienīgo eksemplāru, ko lūdzu pēc izmantošanas atsūtīt atpakaļ.

Novēlam Jums labas sekmes š.g. Dzejas dienās un gaidām Jūsu nākošo dzejas krājumu.

Jūs cienīdams,
J. Tāle.

Talsos, J. Gagarina ielā Nr. 22, Rajona bibliotēkā.
9. VIII 72.''

Jānis Radomiška

Saikavas ministrijas skola
Saikava

Ļaudonas draudzes skola
Ļaudona

Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Aleksandra Čaka iela 30, Rīga

Faculty of Philology and Phylosophy, UL
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Beidzis Pedagoģijas nodaļu

1902–1920
Trakši

1920–1924
Rīga

1924–1944
Daugavpils

1944–1946
Brincas

1946–1983
Talsi

1924–02.04.1938
Latvian Army
Daugavpils
Uzdienējies līdz virsseržanta pakāpei

1937–1944
Latgales Centrālā bibliotēka
Rīgas iela 22A, Daugavpils
Bijis Daugavpils pilsētas bibliotēkas vadītājs

1945–1970
Talsu bibliotēka
Kārļa Mīlenbaha iela 30, Talsi
Bijis Talsu rajona bibliotēkas vadītājs

1955
Maskava
Kopā ar A. Brāli piedalās Vissavienības lauksaimniecības izstādē un apceļo Krieviju.

Talsu Jaunie kapi
Jaunie kapi
Kapa piemineklī iekalti dzejnieces Noras Kalnas vārdi: “Dzejas Baltais tēvs”

Latvijas PSR Kultūras ministrijas Goda raksts
Par ieguldījumu latviešu bibliogrāfijā
0

The Order of Three Stars
Latvijas Armijas virsnieks
Zelta goda zīme
1929