Jānis Straume

29.09.1861 – 19.09.1929

Jānis Straume (1861–1929) – rakstnieks, komponists un kritiķis. Mācījies Druvienas pagastskolā un Tirzas draudzes skolā. Muzikālo izglītību ieguvis pie E. Vīgnera. 1881-87 Straume bija Rīgā Pēterburgas Ārrīgas dziedāšanas biedrības priekšnieks un kora diriģents. 1887-1888. gadam laikraksta "Dienas Lapa" teātra recenzents. 1888-1915. gadam Straume dzīvojis Jelgavā un publicējis recenzijas laikrakstā "Tēvija", kā arī vadījis laikraksta feļetonu nodaļu. 1916. gadā Straume bijis latviešu strēlnieku organizājas komitejas sekretārs, 1918-1919. gadam strādājis par mūzikas skolotāju V. Olava komercskolā Rīgā. Žurnāla "Latvju Mūzika" redakcijas loceklis (1921-22), žurnāla "Mūzikas Nedēļa" redaktors (1925-29).Dzejoļi un stāsti publicēti periodikā, grāmatā stāsti un lugas "Vagars" un "Zaņķis" (abas 1892). Straume sastādījis latviešu dzejas antoloģiju "Dzejas rota" (1888), ko veltīja latviešu 3. vispārējiem dziesmu svētkiem. Straume sarakstījis un komponējis daudz kora dziesmu, viņš kļuva pazīstams 3. dziesmu svētkos ar kompozīciju "Pa upes viļņiem straujajiem". Straume sastādījis kora dziesmu krājumu "Dziesmu pagalms" (1902). Tulkojis latviešu valodā dāņu rakstnieka H.Banga romānu "Ceļa malā" (1912). Sastādījis "Mūzikas rakstu krājumu" (1-2, 1890-91). Kopā ar Emīliju Prūsu sastādījis krājumu "Brīvības dziesmas" (2, 1917), kur ar viņa tekstu un mūziku ievietotas dziesmas "Pie varoņa kapa" un "Kvēlojies, liesma!". Tāpat sastādījis krājumu "Mūsu mūzikas mākslinieki" (1-2,1922-25) un "Rokas grāmata kora dziedātājiem" (1926).