PAR JAŅA STEGLAVA STĀSTU "DARBA DZĪVES PATIESĪBA"
""Darba dzīves patiesība" atradusi plašu ievērību latviešu presē. Tā ir grāmata par darbu un neatlaidīgu gribu, Steglavs rāda, ka galvenais moments ražošanā ir pats cilvēks, uzņēmējs, cilvēka dzīvais gars, prāts un spējas. Pie mums Steglavs vairāk pazīstams kā "Darba dzīves patiesības" autors, jo savus lielākos panākumus rūpniecībā Steglavs sasniedzis Krievijā. Tagad Steglavs izved Rigas Brāļu kapos apūdeņošanas darbus."
15. lpp. teksta turpinajums pie J. Steglava ģīmetnes. Nedēļa, nr. 48, 01.11.1924.
"Sacerējumu sarakstījis kāds praktiskās dzīves dalībnieks, un viņš nosaukts par stāstu, kaut gan to drīzāk varētu saukt par biogrāfiju. Autors ņēmies aprakstīt savas darba dzīves gājumu, izpušķodams to ar vecmodīgiem prātojumiem un "dzīves patiesībām". Pret viņiem kā tādiem nav nekas ko iebilst, bet stāstā tie neiederas iekšā. Viņi pamazina sacerējuma literarisko vērtību, jo bieži vien atkārtojas, ir aplami un neloģiski. Uz to aizrāda jau grāmatas iesākumā kritiķis Līgotņu Jēkabs, kurš tai sarakstījis mazu ieteikšanas rakstu. Kā mākslas darbs sacerējums tiešam nav ievērojams un interesants. Bet viņā ir cita vērtība iekšā. Tā slēpjas autora gaišā ticība uz darba panākumiem, uzmudinājumā ikvienam censties, strādāt, veidot dzīvi, mācīties organizēt darbu. Autors aprakstīdams savu neatlaidīgo, pūliņu pilno dzīvi, rāda mūsu dienu paviršai un bieži nolaidīgai jaunatnei labu piemēru, ko var sasniegt gaiša galva un centīgs gars, kas nebaidās ne no kāda darba un kam dzīva netrūkst uzņēmības un izturības cīnīties un sasniegt savus mērķus. Šinī ziņā stāstam liela audzinoša nozīme un viņu var silti ieteikt jaunatnei. Kā patiesīgs dzīves apraksts stāsts ir pārliecinošs un spilgts atsevišķa indivīda dzīves un darba vērtības pierādījums. Pretēji visām kolektīvisma mācībām stāsts apsver organisējošā, individuelā prāta nozīmi."
Stārks, Kārlis. Grāmatu apskats. Jaunatnes Dzīve Skolā un Sētā, nr. 29, 10.08.1924.