Jānis Šķirmants

4 pictures

01.10.1906 – 29.08.1992

Jānis Šķirmants (1906–1992) – izdevējs, publicists un tulkotājs. 1952. gadā Čikāgā, strādādams nakts maiņā fabrikā, viņš dibināja savu Jāņa Šķirmanta apgādu un izdeva Alberta Sprūdža, Alekša Rubuļa, Jāņa Klīdzēja, Ontona Rupaiņa, Janīnas Babres, Tadeuša Puisāna un citu rakstnieku grāmatas. Sastādījis un izdevis rakstu krājumus "Daugavpils skolotāju institūts" (1981) un "Francis Trasuns" (1989), arī dzejas antoloģiju "Latgales dziesminieki" (1954). Tulkojis no krievu valodas Ļeva Tolstoja darbus. Rakstījis un trimdas periodiskajos izdevumos regulāri publicējis rakstus par Latvijas vēsturi un kultūras vēsturi, latviešu un lietuviešu kultūras sakariem, recenzijas par latviešu autoru darbiem. Atsevišķās grāmatās izdotas apceres "Latgolas pilsētas" (1978), eseju krājums "Dievs un cilvēki" (1979).

Birth time/place

01.10.1906
Mērdzenes pagasts
Dzimis Mazo Batu ciemā.

Place/time of death

29.08.1992
Napa

Personal information

Dzimis zemnieku ģimenē.
Precējies ar kādreizējā Latvijas konsula Polijā un Lietuvā Fēliksa Donasa meitu Daņutu.

Otrā pasaules kara beigās kā leģionārs nonācis Vācijā, vēlāk gūstā Beļģijā.
1949: rudenī izceļoja uz ASV, dzīvoja Čikāgā, kur dibināja apgādu Jāņa Šķirmanta apgāds, 20. gs. 80. gados pārcēlās uz dzīvi Kalifornijā.

Professional activity

20. gs. 30.–40. gados strādājis laikrakstu "Latgales Vēstnesis", "Rēzeknes Ziņas" un "Daugavas Vēstnesis" un žurnāla "Straume" redakcijās.
Gūsta laikā Beļģijā līdzdarbojies karavīru izdevumos "Nameja Gredzens" un "Laika Griežos".

1952: Čikāgā dibinājis Jāņa Šķirmanta apgādu, kurā izdoti Alberta Sprūdža, Alekša Rubuļa, Jāņa Klīdzēja, Ontona Rupaiņa, Janīnas Babres, Tadeuša Puisāna un citu autoru darbi.

Sastādījis un izdevis rakstu krājumus "Daugavpils skolotāju institūts" (1981) un "Francis Trasuns" (1989).
Tulkojis no krievu valodas un izdevis Ļeva Tolstoja rakstu izlases - "Grēksūdze", "Mana ticība" un "Kristīgā baznīca".
Trimdas periodiskajos izdevumos regulāri publicējis rakstus par Latvijas vēsturi un kultūras vēsturi, latviešu un lietuviešu kultūras sakariem, recenzijas par latviešu autoru darbiem.
Grāmatās izdotas apceres "Latgolas pilsētas" (1978) un eseju krājums "Dievs un cilvēki" (1979).

Quotes

Par savas grāmatizdevējdarbības pirmsākumiem"Ne viss ir labs, kas apmirdzēts ar pasūtinātām un samaksātām reklāmu ugunīm un kam pa priekšu un aizmugurē iet pa pūtēju orķestrim. Ne viss ir slikts, kas iet pie cilvēkiem ar dabisku, nekrāsotu seju un kas izvēlas klusāku ceļu ... Varbūt jums sava taisnība — vajadzētu vairāk padomāt par sludināšanu .. . Man par maz laika, lai paspētu visas apkārtceļu lietas izdomāt. Redzat, nakts maiņā es strādāju fabrikā. Arī līdzekļu par maz, lai es varētu nopirkt kādas smagākas reklāmas bungas ... Tomēr nevar sūdzēties, ka latviešu lasītāji neatrastu to grāmatu, kas iziet pasaulē pa klusāku ceļu. [..] Man dod apmierinājumu tas. ka darbā, ko es daru, redzu kādu dziļāku jēgu."
Latvija Amerikā, Nr.94 (27.11.1954)

"Jau no skolēna dienām Latvijā viņš ir mācījies noliekt galvu grāmatas priekšā.
„Tur es atradu jaunu plašāku, tīrāku, spodrāku pasauli, tur es atradu jaunas domas, tur es atradu mīlestību un gaismu un brīvību. Caur grāmatu es varēju dzīvot tūkstoš mūžus, varēju dzirdēt miljonu balsis. Man likās, ka es kaut ko būtu grāmatai parādā. [..] No grāmatu izdošanas nevar pelnīt. Bet ja tikai izdevumus var segt un ja kaut daži simti no mūsu ļaudīm paņem sevi to ,ko grāmata tiem ir gribējusi sniegt, tad jau grāmata atmaksājas tūkstoškārt. [..] es ticu, ka mēs esam lielas garīgas atmodas iesākumā. Cilvēki sāk nogurt no virtuvēm un virsstundām. Atkal no jauna cilvēki rāda gribu dzīvot augstā kā līmenī, jo daudziem liekas pretīgi palikt pārtikušu burlaku un garīgu toļu līmeni . . ."
[..] Visa Jāņa Šķirmanta izdevniecība aptver tikai četru telpu dzīvokli Čikāgas vidienā, 1428 N. Fairfield Aye. Viņš pats vienā personā ir sava apgāda vadītājs, saiņotājs un ekspresis, un vakara maiņā pats savas maizes pelnītājs fabrikā."
Latvija Amerikā, Nr.6 (18.01.1958)

"Jāņa Šķirmanta persona ir labs piemērs Latvijas brīvības paaudzes darbiem un ideāliem. Savā laikā Latvijas universitātē viņš studējis vēsturi un tieslietas. Dzimtenē strādājis tanīs laukos, kur viņa darbs toreiz ir bijis visvairāk vajadzīgs — bijis skolotājs un jaunatnes audzinātājs vairākus gadus. Latvijas likteņa drūmajās dienās viņš ir darījis to pašu, ko tanīs dienās darīja visi Latvijas
brīvības paaudzes jaunekļi un vīri — darbu klasēs apmainījis pret karavīra uniformu un izstaigājis rūgtas gaitas no Latvijas robežām līdz atbrīvošanai no Cēdelhēmas gūsta. Ieceļojis ASV, viņš nepadodas ikdienas pašplūsmai, bet turpina piepildīt savus Latvijas brīvības paaudzes ideālus ari jaunajos apstākļos: strādādams nakts maiņā fabrikā, viņš sāk izdot grāmatas un kā izdevējs īsā laikā nodibina sev paliekamu vārdu grāmatu apgāda darbā. Tanī pašā laikā viņš atsāk studijas Ruzvelta universitātē Čikāgā, šinī rudenī viņa darbs arī studijās vainagojās ar panākumiem — viņš iegūst B.A. grādu valodās. Viņš nolēmis turpināt studijas maģistra grāda iegūšanai."
B. a. Latviskas uzņēmības cildens paraugs. Latvija Amerikā, Nr.74 (19.09.1962)

Education

Mērdzene Pušmucova 6-year Primary School
Mērdzenes pagasts

–1923
Ludzas apriņķa skola
Ludza

1923–1927
Daugavpils Teacher's Training Institute
Daugavpils

1930–1931
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Lauksaimniecības fakultātē; studiju virziens: mežkopība.

1962
Čikāga
Studējis Rūzvelta universitātē, ieguvis bakalaura grādu modernajās valodās, ar speciālitāti krievu valodā.

Working place

Firte
Strādāja latviešu apsargu rotā.

1936–1937
Medņi Antuži Primary School
Rugāju pagasts
Skolotājs.

1937
Priežukalna 6-klašu pamatskola
Viļakas novads

1945–1946
Eihštetes Latviešu ģimnāzija
Eihštete
Pēc gūsta strādāja par ticības mācības skolotāju Eihštetes latviešu ģimnāzijā.

Service

Latvian Legion
Iesaukts, nonācis gūstā Beļģijā.

Detention

Beļģija
Atradās gūstā Cēdelheimā.

Emigrated

1949
Amerikas Savienotās Valstis

Buried

Denvera
Apglabāts (urna guldīta) Mt.Olivet katoļu kapsētā Denverā, Kolorado.