Jānis Ruģēns
31.08.1817 – 14.09.1876
RUĢĒNS Jānis (1817.31.VIII Valmieras mācītājmuižas Ruģēnos - 1876.14.IX Valmieras pag. Šķesteros, apbed. Valmieras kapos) - dzejnieks.
Dz. Ruģēnu māju saimnieka, hernhūtiešu rakstītāja un Valmieras draudzes ķestera Pētera Ruģēna ģim. Māc. Valmieras draudzes sk., apriņka sk. (1832-35), beidzis J. Cimzes Vidzemes skolotāju semināru (1843). Sliktās veselības dēļ nestrādāja par pastāvīgu skolotāju. Ar pārtraukumiem (pēc 1850) bija skolotāja palīgs Valmieras draudzes sk., Valmiermuižas pagastsk. (vēlākajā Elīzabetes sk.), Valmieras apr. tiesā tulks un rakstvedis.
Pirmā publikācija - dzejolis "Vecs gads" laikr. "Tas Latviešu Draugs" 1839.28.XII. Vēsturiski publicist. apcere prozā "Ar acīm redzēts ceļš uz Vidzemes debesīm" (sar. 1843) bija Vidzemē izplatīta norakstos. Darba komp. pārņemta no brāļu draudžu rokraksta lit., vēlāk šis sacerējums kļuva par pamatu virknei citu publicist. darbu (E. Dinsbergs, J. Austriņš u.c.). R. ietekmējies no G. Merķeļa u.c. vācu aut. grām. par Baltijas vēsturi, bet izveidojis patstāvīgu vēst. gaitas koncepciju. Jau pirms jaunlatv. kustības aizsākumiem R. latviešus uztvēris kā tautu, nevis kārtu, latv. pašapziņu saistījis ar topošās inteliģences rašanos un izgl. aplūkojis kā tautas labklājības celšanas līdzekli.
1839-68 R. periodikā ("Tas Latviešu Draugs", "Mājas Viesis", "Pēterburgas Avīzes") public. vairākus populārzin. rakstus un dzejoļus. Viņa dzejoļi ievietoti P. E. Šaca "Pirmajā lasīšanas grāmatā" ("Magazin"", 1844, 7, atsev. izd. 1847), krāj. "Dziesmiņas latviešu bērniem.." (1845). L. Hērvāgena izd. "Skolas maize" (1, 1867). Izdots "Dažādu dziesmiņu krājums" (1-2, 1862-63); trešais krāj. palicis rokrakstā).
R. tulkojis vai pārstrād. J. V. Gētes, F. Šillera, L. Ūlanda, H. fon Kleista u.c. vācu dzejnieku darbus, to vidū arī populāro dziesmu "Ziemassvētkos" ("Jūs, bērniņi, nāciet ar priecīgu prāt\'..") un "Turaides jumprava Roze Maija". Sar., atdzejojis un atsevišķos krājumos public. garīgas dziesmas (1863).
Pēc J. V. Millera grām. "Hiob" ("Ījabs", 1850) R. sacerēja dram. poēmu "Ījaba stāsti, dziesmu vīzē sarakstīti" (sar. 1859). Ņemot par pamatu Bībeles leģendu, R. radījis filoz. plašu un vērienīgu darbu par ciešanu jēgu un pasaules iekārtas netaisnību. Poēma sasaucās ar jaunlatv. un zemn. kustības uzplūdiem 60. gadu 1. pusē un pēc konsistorijas aizlieguma to publicēt (1863) kļuva par vienu no visplašāk izplatītajiem rokraksta lit. darbiem. Savā laikā nepublic. palicis pret jaunlatviešu apkarotājiem vērstais plašais satīr. dzejojums "Die Synode von Volmar im Jahre 1863" ("Valmieras sinode 1863. gadā"), 1863 iespiešanai sagatavotā R. sast. lasāmā grāmata u.c. darbi.
Ar saviem rakstiem, īpaši laicīgajām kuplejām R. kļuva par atzītu tautas dziesminieku. Viņa raksti, kā arī atsevišķi dzejoļi, īpaši "Latviešu draugu dziesmas" - "Kad atnāks latviešiem tie laiki..", "Vēl tagad mūsu tautā.." un "Tāpēc esi latviets dzimis.." (pirmoreiz public. laikr. "Tas Latviešu Draugs" 1841-42) sekmēja un pauda tautas nac. pašapziņu. R. rokrakstu fonds glabājas Nacionālajā b-kā.
1939 izd. plaša R. darbu izlase "Kad atnāks latviešiem tie laiki?". Kript.: R, R....n.