Jānis Ošs
06.10.1890 – 31.03.1937
Jānis Ošs (1890-1937) – rakstnieks un armijas kapteinis. Strādājis par skolotāju Jaungulbenes Kalna skolā, Torņakalna Latviešu palīdzības biedrības skolā (1909-14) un Ārensburgas (tagad Kuresāre Sāmsalā) vīriešu ģimnāzijā (1914-15). 1916. gadā beidzis Viļņas karaskolu, bija virsnieks 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. Pēc atgriešanās Latvijā skolotājs Rīgas 17. pamatskolā. 1924.gadā iestājies Latvijas armijā, bijis laikraksta "Latvijas Kareivis" redaktors. Sarakstījis romānu "Zelta drudzī" (1931), kurā tēloti latviešu virsnieka piedzīvojumi Sibīrijas tundrā, meklējot zeltu. Tāpat vēsturiskos romānus par Kurzemes hercoga Jēkaba laikiem "Juris Mežmalis karaļa dienestā" un "Jura Mežmaļa atgriešanās" (abi 1935). Par pieredzēto Sibīrijas taigā vēstīts grāmatā "Mans talismans" (1929). 20.gs. 30. gadu periodikā publicējis recenzijas par latviešu literatūru un teātra iestudējumiem.
Birth time/place
06.10.1890
Āriņi
Place/time of death
31.03.1937
Kara slimnīca. Miris no tuberkalozes.
Professional activity
1929: Sarakstījis apceri "Mūsdienu Polija" (kopā ar K. Birgeru).
1933-1936: Sastādījis un izdevis "Latvju tautas dejas" (1-4, kopā ar J. Rinku) ar 33 deju aprakstiem, attēliem un mūziku, kā arī dažas cittautu deju burtnīcas.
Quotes
"Karavīra gaitas sācis bij. Krievijas armijā 1915. g. 1. oktobrī. Pirmā virsnieka dienesta pakāpē paaugstināts 1916. g. 1. februārī, pēc Viļņas kara skolas beigšanas. Latvijas armijā iestājies 1924. gada novembrī un iecelts par "Latvijas Kareivja" redaktora palīgu. "Militārā Apskatā" nelaiķis čakli līdzdarbojās kopš žurnāla gaitu sākuma. Sevišķi rosīgs viņa darbs bija žurnāla sporta nodaļā, kamēr tāda pastāvēja, tāpat arī bibliogrāfijas nodaļā. Nelaiķa spalvai pieder arī vairāki plašāki daiļliteratūras darbi. Kapteinis Ošs bija Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris, apbalvots ar Polijas zelta Nopelnu krustu un Lietavas neatkarības 10 gadu jubilejas medaļu."
Kapteinis Jānis Voldemārs Ošs. Militārais Apskats, Nr.4 (01.04.1937)
"lemīļotākais temats prozistiem bijis Lielais ziemeļu karš, strēlnieku un 1918./1919. gada Krievijas revolūcijas cīņas un Latvijas atbrīvošanas karš vai atsevišķi šo karu epizodi un cīnītāju gaitas. Krievu, zviedru un poļu cīņas Vidzemē rāda J. Oša romāns Juris Mežmalis karaļa dienestā, Ziemeļu kara nobriešanas un sākuma posmu — K. Zariņa romāns Kāvu gadi. kas iespiests periodikā, strēlnieku cīņas un revolūcijas notikumus — Kārlis Lapiņš romānā Sabrukums, Revolūcijas mutuļos, Kara stāstos u. c. darbos, bet Latvijas atbrīvošanas cīņu epizodus un varoņus — Vilis Lesiņš grāmatās — Vīri un varoņi, Varoņa augšāmcelšanās, Milži v. c. So pašu cīņu posmu tēlo Anna Brigadere romānā Kvēlošā lokā, kas pieder pie spilgtākajiem tā laika dokumentiem, un Aīda Niedra romānā Jēkabs Vilnis."
Ēriks Raisters. Kaŗš un kaŗavīrs latviešu literatūrā. Nākotne, Nr.4 (01.01.1944)
Occupations
Education
–1916
Viļņa
Beidzis Viļņas karaskolu.
1907
Rīga
Ieguvis mājskolotāja un vingrošanas skolotāja tiesības.
Working place
1908–1909
Jaungulbenes Kalna skola
Jaungulbene
Skolotājs.
1914–1915
Kuresāre
Skolotājs Ārensburgas (tagad Kuresāre Sāmsalā) vīriešu ģimnāzijā.
1923–1936
Rīgas 17. pamatskola
Skolotājs.
1924–1926
Latvijas Tautas universitāte
Fiziskās audzināšanas lektors.
1924–1931
Laikraksts "Latvijas Kareivis" (1920–1940)
Redakcijas kolēģijas loceklis un redaktors.
Service
1915–1916
Krievija
Krievijas armija.
Buried
03.04.1937
Brāļu kapi
Awards
The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar 1930. gada 30. janvāra lēmumu.
V šķira
1930