Jānis Muncis
16.07.1886 – 07.02.1955
Jānis Muncis (1886–1955) – režisors, mākslas un teātra teorētiķis, lugu autors, scenogrāfs, pedagogs, gleznotājs. 1910. gadā sācis dekoratora gaitas Jaunajā Rīgas teātrī pie J. Kugas, kopš 1912. gada scenogrāfs Interimteātrī Rīgā. 1. pasaules kara gados strādājis Maskavas Dailes teātrī un Petrogradas Marijas teātrī, mācījies V. Meierholda skatuves uzvedumu meistarības kursos. 1920. gadā atgriezies Latvijā, bijis viens no jaundibinātā Dailes teātra darbības teorētisko principu izstrādātājiem, režisors, dekorators, veidojis scenogrāfiju vairāk nekā 70 Dailes teātra iestudējumiem. 1925. gadā Parīzē Starptautiskajā dekoratīvo mākslu izstādē ieguvis Grand Prix. 1926. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju, tajā pašā gadā aizbraucis uz ASV, kur Kalifornijā Pasadīnas teātrī veidojis vairākus plašus inscenējumus, vienlaikus studējis filozofiju Kalifornijas Rietumu koledžā, 1932. gadā iegūdams filozofijas bakalaura grādu. 1932. gadā atgriezies Latvijā, veicis vairākus iestudējumus Nacionālajā un Dailes teātrī, kur tajā pašā gadā iestudējis savu drāmu "Diktators" (nav publicēta). Ievērību guvis ar plašiem brīvdabas uzvedumiem "Atdzimšanas diena" (1934) un "Tev mūžam dzīvot, Latvija" (1936) ar V. Plūdoņa un L. Breikša tekstu. Līdztekus Muncis strādājis Sabiedrisko lietu ministrijā par mākslas referentu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1934). 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, bijis mācību spēks Minhenē un Augsburgā. 1949. gadā izbraucis uz ASV, apmeties uz dzīvi Holivudā, strādājis par pasniedzēju Pasadīnas teātra skolā, iztiku pelnījis ar telpu dekorēšanu. Sarakstījis patriotisku drāmu triloģiju "Daugavieši". Pēc Munča nāves izdota viņa grāmata "Jaunais Dailes teātris" (1-2, 1975), kurā autors vēsta par Dailes teātra tapšanu un koncepciju. Rokrakstā palikušas Munča grāmatas "Inscenējuma formas problēmas" un "Dailes teātra tapšana".
Birth time/place
16.07.1886
Ipiķu pagasts
Place/time of death
07.02.1955
Losandželosa
Professional activity
1910-1911:J. Kugas palīgs Jaunajā Rīgas teātrī
1913-1914: dekorators Latvijas operā
1914-1915: dekorators Rīgas latviešu teātrī
Pirmā pasaules kara laikā strādājis dažādos Maskavas un Petrogradas teātros.
1920: Piedalījies Dailes teātra dibināšanā
1920-1926: dekorators Dailes teātrī
1926: izceļojis uz ASV.
1926-1932 darbojies Losandželosas piepilsētas Pasadīnas teātrī, bijis Pasadīnas teātra skolas pedagogs.
1932: atgriezies Latvijā.
Strādājis Nacionālajā teātrī un Dailes teātrī.
1944: emigrējis uz Vāciju.
Augsburgā vadījis Tautas augstskolu.
Quotes
Dailes teātra mākslas teorētiķa un dekoratora ceļš uz Dailes teātri nav bijis vienkāršs. Enerģiskais un apdāvinātais Tērnejas pagasta „Reņģu" māju kalpa dēls pēc mācībām Rūjienas draudzes skolā un Rīgas pilsētas mākslas skolā 1910. gadā sāk strādāt par dekoratoru Jaunajā Rīgas latviešu teātrī pie atzīta meistara - latviešu teātra dekoratīvās mākslas tradīciju dibinātāja Jāņa Kugas. (Jānis Kuga arī veidos dekorācijas Dailes teātra pirmajam iestudējumam - Raiņa „Indulim un Ārijai"). Patstāvīgas scenogrāfijas veido pirmajai latviešu operai (1912) un Interimteātrī. I Pasaules kara sākumā strādā Maskavas Dailes teātrī (šāds vārda Hudožestvennij tulkojums ieviesies, pateicoties teātra mākslas pedagoga Zeltmata garākam apcerējumam par šo teātri, ir bijuši arī citi tulkojumi), gatavojis dekorācijas Maskavas Latviešu teātra atklāšanas izrādei. 1916. gadā pārceļas uz Pēterburgu, kur strādā Marijas un Mazajā (Suvorina) teātrī. Bijis skatuves iekārtotājs Jaunā Pēterpils latviešu teātra un 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka teātra izrādēm. Beidz V. Meierholda vadītos Skatuves uzvedumu meistarības kursus. 1919. gadā atgriežas Latvijā un iestājas Latvijas armijā. 1920. gadā kopā ar Eduardu Smiļģi dibina Dailes teātri, kur ieņem teātra mākslas teorētiķa un dekoratora vietu. Šajā pat gadā Jānis Muncis iestājas Latvijas Mākslas akadēmijā. 1926. gadā beidz prof. R. Tilberga figūrālo meistardarbnīcu. Pēc tam viņš dodas uz Savienotajām valstīm, kur nobeidz Occidentala mākslas koledžu un Losandželosā inscenē Tolstoja, Šekspīra un Māterlinka darbus. Pēc atgriešanās Latvijā viņš sāk īstenot savas režijas idejas, inscenēdams izrādes gan Nacionālajā, gan Dailes teātrī un uzvezdams arī traģēdiju "Diktators". Munča darbs bija arī lielie brīvdabas inscenējumi Rīgā, Koknesē, Rēzeknē un Jelgavā — Atdzimšanas dziesma, Apjumības, Tev mūžam dzīvot, Latvija, Svētā zeme, Zemgales atmoda. Sākoties Latvijas okupācijai Muncis atstāja Rīgu un kopā ar dzīves biedri nometās Aizkrauklē, strādādams par lauksaimnieku.
Latvijas brīvības gados par teātra inscenējumu modeļiem viņš ieguvis starptautisku atzinību, saņemdams Parīzē 1925. gadā – Grand Prix un 1927. gadā – zelta medaļu. Ulmaņa laikā J. Muncis ir Sabiedrisko lietu ministrijas mākslas referents un Rakstu un mākslas kameras goda korespondents. Trimdas gados Vācijā J. Muncis uzturējās Fisenes apkārtnē Bavārijā un Augsburgā, divus gadus vadīdams Augsburgas latviešu tautas augstskolu. Šais gados viņš sarakstījis dramatisku triloģiju Daugavieši un dažas komēdijas. Ar jauneklīgu ticību viņš gaidīja atgriešanās dienu Latvijā. 1949.gadā izceļodams uz Savienotajām valstīm, J. Muncis dodas uz rietumpiekrasti, kur pirms divdesmit gadiem bija papildinājies studijas. Te arī beidzies viņa mūžs – 7.februārī savā dārzā Holivudā miris ar sirdstrieku.
Avots: Londonas avīze, 25.02.1955
Affinities
Eduards Smiļģis - Co-worker
Jānis Kuga - Co-worker
Jānis Roberts Tilbergs - Professor
Zuzanna Munce - Wife
Education
–1932
Kalifornija
ieguvis filozofijas bakalaura grāduKalifornijas Rietumu koledžā
mācījiesV. Meierholda skatuvesuzvedumu meistarības kursos
Participation in organisations
Working place
1910–1911
Jaunais Rīgas teātris (1908–1915)
Lāčplēša iela 25, Rīga
1913–1914
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
1914–1915
Rīgas Latviešu teātris
Merķeļa iela 13, Rīga
1920–1926
The Dailes Theatre
Lāčplēša iela 25, Rīga
Residence
1926–1932
Losandželosa
1949–1955
Amerikas Savienotās Valstis
Buried
Holivuda
Urna ar pelniem novietota Holivudas kapsētā.
Awards
The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1934. gada 15. novembra lēmumu.
IV šķira
1934