Jānis Lejiņš

Dzimis dzelzceļnieka ģimenē.

Sieva – operdziedātāja Valda Švanka. Laulībā dzimušas meitas Ina un Lolita.

LITERĀRĀ DARBĪBA

Lugas
1922: "Vientuļi cilvēki"
1924: "Ozoliņu tēvs"
1926: "Nebrauc tik dikti"
1929: "Senatne"
1931: "Traki sirsnīgi"
1932: "Bij vienas rozes dēļ"
1934: "Saulei līdzi"
1934: "Velna vecis"
1934: "Siena talka"
1935: "Pelavas"
1937: "Ābeļdārzs"
1939: "Skabarga sirdī"

Atmiņas
1965: "Spēlmaņu cilts" (Latvijā izdota 1992. gadā)

PAR JĀNI LEJIŅU KĀ AKTIERI

"Jāņa Lejiņa ampluā ir ļoti plašs. Viņam nav sevišķi "izredzētu" lomu, kaut dažas varbūt psīchologiski tuvākas par citām, kā piem., Blaumaņa Krustiņš, Raiņa Uldis un Indulis, Brigaderes Grants, Rostāna Ērglēns un daudzas citas. Katrā lomā viņu saista iespēja atrast un parādīt kaut ko jaunu. Ar māksliniecisku pārliecību viņš tēlo tiklab jaunus mīlētājus, kā komiskus un drāmatiskus raksturus, vai galvenos varoņus liela stila traģēdijās. Dažas lomas sīki niansētas, piem. Blaumaņa Edgars (Ugunī), citas veidotas lielās monumentālās līnijās, piem. Raiņa Indulis."

Kadilis, Jānis. Jānis Lejiņš. Treji Vārti, Nr. 72, 01.09.1979.

PAR GRĀMATU "SPĒLMAŅU CILTS"

"Nacionālajā teātri Jānis Lejiņš izaug līdz sava talanta pilnbriedumam un, atskaitot Liepājā pavadītos 3 gadus, paliek tajā no pirmās dienas līdz pēdējai, ieskaitot abu okupāciju gadus, kad teātris pārdēvēts, bet personālā lielu pārmaiņu nav. Cik cieši viņš saaudzis ar šo teātri, to spilgti parāda viņa atmiņu grāmata Spēlmaņu cilts (Grāmatu draugs, 1965). Ar sirsnību un dziļu iejūtu tanī notēlota vide un gaisotne, kādā teātra darbība risinās un cilvēki, kas to veido. Tiešais skatuves darbs – inscenējumi un lomu tēlojumi – pieminēts tikai par tik, par cik tas saistās ar atsevišķiem izpildītājiem: režisoriem, aktieriem, dekorātoriem. Bet arī tas dod ieskatu par daudziem liela stila darbiem, kādus teātris spējis veikt, sākot ar latviešu autoriem un beidzot ar pasaules klasiķiem. Protams, ne jau tādus vien darbus teātris rādījis. Grāmatas lielākais sniegums tomēr ir tas, ka dzīvi notēloti vesela rinda mākslinieku, tai skaitā daudz trimdinieku, ko okupētajā Latvijā ignorē, tāpat kā autoru pašu, lai gan viņiem nenoliedzama vieta mūsu teātra vēsturē. Tādējādi grāmata kļūst arī par vērtīgu teātra vēstures dokumentu. Raksturīgos vilcienos tajā iezīmēti arī lugu autori, ar kuriem nācies sadarboties: Rainis, Aspazija, Anna Brigadere, Augusts Saulietis, Jānis Akurāters, Jūlijs Pētersons."

Kadilis, Jānis. Jānis Lejiņš. Treji Vārti, Nr. 72, 01.09.1979.

Smoļenska
Mācījies proģimnāzijā Smoļenskā.

1910–1915
Rīgas Nikolaja ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga

1915
Maskava
Apmeklējis privātu glezniecības studiju Maskavā.

1917–1918
Maskava
Mācījies Muziļu-Borozdinu dramatiskajā skolā.

1921–1924
The Art Academy of Latvia
Kronvalda bulvāris 1, Rīga
Studijas Jāņa Kugas dekoratīvajā darbnīcā.

Bostona
Sagatavošanas darbu pārzinis Bostonas Bērnu slimnīcas Nobela prēmijas laureāta prof. Dr. J. F. Endersa laboratorijā.

1915–1918
Maskava
Strādājis privātā sludinājumu birojā.

1919
Rīgas krievu drāmas teātris
Rīga

1919–1934
The National Theatre of Latvia
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Aktieris, režisors.

1923–1924
Liepājas teātris
Liepāja
Aktieris.

1934–1936
Liepājas teātris
Liepāja
Liepājas Jaunā teātra direktors.

1936–1944
The National Theatre of Latvia
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Aktieris, režisors.

1945–1950
Eslingenas latviešu teātris
Eslingene pie Nekāras
Aktieris, režisors, teātra valdes loceklis.

1950–1971
Amerikas latviešu teātra Bostonas ansamblis
Bostona
Viens no dibinātājiem, aktieris, režisors.

1915–1918
Maskava

1944–1945
Čehija
Marienbāde.

1945–1950
Eslingene pie Nekāras

1950–1979
Bostona

1984–1990
Virdžīnija
Aleksandrija.

1990
Katskilu brāļu kapi