"Visi tie, kuri Kriškāna darbu pazina cik necik tuvāk, zina, cik rūpīgi viņš krāja savai skolu vēsturei vajadzīgos materiālus. Rīgas Latviešu biedrības bibliotēkā viņš uzšķīra katra laikraksta lapu un atzīmēja katru rakstu, pat niecīgāko ziņojumu, ja vien tam bija kāds sakars ar latviešu skolu un izglītības dzīvi. Meklēja viņš ziņas visās Rīgas bibliotēkās, klaušināja vai uz laukiem pie veciem skolotājiem nav kādu materiālu, kuri noderīgi viņa darbam. Un visu, ko viņš sameklēja, rūpīgi pievienoja iesāktam darbam. Tā materiāla sakrājās daudz un darba apmērs stipri auga. [..] Vai kāds brīnums, ka Kriškāns beidzamā laikā bija vai vienīgā nopietnā autoritāte mūsu skolu lietās. Kriškānu kā autoritāti šinī ziņā atzina ne vien viņa domu biedri, bet arī pretinieki. Man noteikti zināms, ka pat tie, kuri veda Kriškāna virzienam pavisam pretēju skolu politiku, tomēr nepagāja viņam secen, kad ķērās pie kāda nopietnāka vai lielāka darba, –– viņi apjautājās, kā domā K. un pat mēģināja viņu iegūt par līdzstrādnieku."
A. Vičs. J. Kriškāna piemiņai. Dzimtenes Vēstnesis, 1916, 13.11., Nr. 261, 1. lpp.
"Ceļošana pa dzimteni un ārzemēm bija viens no nelaiķa mīļākiem darbiem pa vasaras brīvdienām. Tur viņš smēla jaunus iespaidus, paplašināja savu redzes aploku un kļuva beidzot pie pilnīgi eiropejiski-kulturela skata. Kaut gan nevienā augstskolā nestudējis, viņš, pastāvīgi lasīdams ievērojamus darbus, – pārspēja vairāk kā vienā ziņā inteliģencē un vispārējās zināšanās dažu labu studējušu vīru. No svešām zemēm viņš bez augšminētām jo tuvi iepazinās vēl ar Vāciju, Šveici un Itāliju. Kriškāna raksti, lai tie būtu rakstīti par kaut kādu jautājumu, ir viscaur interesanti, kodolīgi, ar daudz satura, kas izteikts ar lielu nopietnību un lietišķību; spriedumi un nodomi izteikti droši un taisni, bez locīšanās un glaimiem, tomēr arvienu arī ar zināmu lēnību un apdomību, lai mērķi jo labāki sasniegtu."
Āronu Matīss. Jānis Kriškāns †. Dzimtenes Vēstnesis, 1916, 25.10., Nr. 244, 1. lpp.