"Jānis Kalns (1908–1942?) ar vienīgo dzeju krājumu "Suminājums" (1936) iekļāvās 30. gadu sentimentāli romantiskajā tradīcijā. Tēlainībā būdams izteikti tradicionāls, dažviet pat epigonisks, J. Kalns minams to dzejnieku vidū, kas nepaguva izkopt savu talantu, atrast savu īpatnību."
Vecgrāvis, Viesturs. Jānis Kalns. Literatūra un Māksla, 1989, 16. septembrī
"Autors pieder pie jaunās pozitīvi noskaņotās dzejnieku saimes, kuras virzienam vai varbūt arī virzieniem īsto vārdu atradīs nākotne. Pats dzejnieks ir jauns, jaunās idejas strāvo viņa vārsmās, un tā jaunā paaudze, kam savas jaunības dēļ ir bijis maz sakara ar pārdzīvotā laika ideoloģiju, laikam arī ir tā, kas visdziļāk glabā sevī lielo dzīves atzīšanas un svētīšanas patosu, jaunā laika raksturīgāko pazīmi. Jānis Kalns to sauc par suminājumu – pasaulei, dzīvībai, priekam, zemei un vadoņiem, varoņiem, arājiem, ciltij. [..] Kāds savāds spēks, ko dzejnieks nosauc par mūžīgu zemes iesvaidījumu, liek viņam tomēr uz augšu tiekties ("Iesvaidījums"). Tā visa dzīve Kalnam ir kaut kā dievišķa, pielūdzama piestrāvota, un šā dievišķā kults ir dzīves suminājums."
Ancītis, Krišjānis. Jānis Kalns. "Suminājums". Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1936, Nr. 5/6.
"Ar sarūgtinājumu Jānis Kalns novērsās no visa, kas gāja vienkopus ar boļševismu. Viņš bija satriekts, ka mūsu tautas vidū tik daudz bija tādu latviešu, kas vai nu savas siltās vietas, vai citu apstākļu dēļ centās pielabināties, zemoties un kalpot boļševismam. 1941. g. 22. jūnijā bruņoti čekisti vēlā nakts stundā iebruka Kalna dzīvokli un viņu apcietināja. Pārmeklēdami dzīvokli, tie kopā ar dzejnieku paņēma līdzi daļu viņa manuskriptu un fotogrāfiju. Kur pēc tam vedušas dzejnieka Kalna gaitas, nav zināms, bet domājams, ka ap 25. jūniju, ar beidzamiem izsūtāmo ešeloniem arī viņš aizvests Krasnojarskas virzienā."
Dzejnieka brālis, Skaņkaldes pagasta Vecsieros dzīvojošais K. Dreimanis vēstulē. No: J. V. Tēvu zemes rakstniekus pieminot. Tālavietis, 1942, 3. oktobrī.
"Man stāstīja aculiecinieki, kas ar viņu [Jāni Kalnu] kopā bija ešelonā: tas vests kaut kur uz Krievijas pusi, un vācieši aplenkuši, un čeka devusi rīkojumu visus nošaut. Visus, kas bijuši ešelonā! Un arī Kalns tur esot bijis. Nekas par viņu nav dzirdams, bija jauks cilvēks."
Jāņa Kalnu draugs Vidars Balts. No: Rožkalne, Anita. Datu banka "Literāti meklē"... un atrod. Literatūra un Māksla, 1992, 4. decembris.