Jānis Gorsvāns

Dzimis Donāta Gorsvāna sešu bērnu ģimenē. Ar rakstniecību nodarbojies arī brālis Staņislavs Gorsvāns (1918-2008).
1944: devies bēgļu gaitās uz Vāciju.
1949: izceļojis uz ASV, sākumā dzīvoja Grand Rapidos, Mičiganā, vēlāk Losandželosā, Kalifornijā.

LITERĀRĀ DARBĪBA

Kopš 1943: publicējies latviešu un latgaliešu izdevumos.
1956: mēnešrakstā "Laika Mēnešraksts" publicēts stāsts "Pie nākošā stūra", Nr. 4.
Kopš 1956: piedalījās literāros sarīkojumos, galvenokārt ASV rietumkrastā.

LITERĀRIE DARBI
1970: noveļu krājums "Krāšņa un bagāta dzīve".
1980: stāsts "Kaut kur redzēts svešais"; stāstu Latvijas Radio 1990. gadā lasīja aktieris Arnis Līcītis; klausīties: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ieludz-radioteatris/s...
1988: romāns "Mans mīļais auša".
1999: dzejas krājums "Var runāt klusējot".

Kopš 1956: piedalījies izstādēs, darbojies grāmatu grafikā. Darbi izstādīti daudzās Los Andželosas galerijās, ieskaitot Los Andželosas apriņķa muzeju, un citās Kalifornijas pilsētās - Santa Barbara, Carmel, Hermosa Beach; pilsētu muzejos Pasadena, Ja Jolla u. c.

1975–1989: žurnāla "LaRA's Lapa" redaktors.

Par noveļu krājumu "Krāšņa un bagāta dzīve" (Tilta apgāds, 1970)

"Atliek vienīgi priecāties par Gorsvānam īpatnēja, mazliet nostalģiska, mazliet sir reālistiska prozas teksta nonākšanu pie lasītājiem noveļu krājuma formā. Kopējai mūsu prozas ainavai šī grāmata pievieno jaunu nokrāsu, tā dod arī ieskatu parastas dzīves neizsīkstošajās neparastā variācijās. [..] Gorsvāna noveļu caurstrāvotājs kopējais elements ir viegla, tomēr vienmēr jūtama rezignācija. Vairākās novelēs šī rezignācija biedrojas ar diezgan tieši izjūtamu tās iztulkojumu: kaut kas ir aizskrējis garām - nesatverts, neizbaudīts, nepaturēts. [..] Gorsvāna stilu veido brīvs, nepiespiests valodas apstrādājums. Neparastas ainas, arī pretrunīgas, viegli nosēžas viena otrai blakus un veido it kā kaleidoskopā sabērto stikliņu pēkšņo atrašanos viens otram blakus, no kā top kopējais. Gorsvāns neko neizstāsta sīki un pamatīgi, viņš neuzbāžas ar ļauj lasītājam pašam klaiņot starp šīm sīkdaļām un veidot savu pasaules ainu. Liekas. Gorsvāna noveļu stilam būs grūti atrast līdzinieku mūsu prozā, un tas vien pasaka daudz."

Irbe, Gunars. Kaut kas ir aizskrējis garām. Latvija Amerikā, 1971, 19. maijs.

Par romānu "Mans mīļais auša" (LaRAs Grāmatu klubs, 1988)

"Autors šim darbam izvēlējies savdabīgu formu. Neredzam tradicionālajam romānam ierasto plūdumu. Tā vietā darbs sastāv no fragmentiem, kas dažkārt ir tik skopi, ka vienā lappuse pietiek vietas diviem vai pat vairāk. Sākot lasīt, ievērojam ari, ka "šodien" fragmenti raibā rindā mainās ar "toreiz" epizodēm, un lasītājam pašam jānodarbojas ar kārtības un secības izvešanu. Romāns uzrakstīts vienskaitļa pirmajā personā. Stāstītājs ir pats romāna varonis Gatis. Liekas, ka viņš patlaban pārdzīvo, tā saukto, pusmūža krīzi, kuras attēlošanu tik izteiktā veidā latviešu literātūrā līdz šim nav gadījies pamanīt. Cik zināms, šādas krīzes izpaužas gan nodzīvotā mūža posma apcerēšanā un izvērtēšanā, gan pārdomās par dzīves jēgu vispār. Daudziem tās noder par dzenuli, lai mainītu apnikušu profesiju, nodarbošanos, sievu vai mīļāko un padarītu dzīvi interesantāku un apmierinošāku. Citus pusmūža krīze iesviež pagalam neauglīgā "nav dzīvot vērts" tipa garastāvoklī, no kura tikpat kā neiespējams izķepuroties. [..] Pievilcīga īpašība Gati ir dabas mīlestība. Viņam patīk pavadīt laiku ezera vai upes malā, vērot kokus, puķes un putnus. [..] Ziemeļnieciski atturīgs romantiskums apzīmogo arī romāna galveno pavedienu - Gata un levas mīlestības stāstu. [..] Gorsvāns raksta visumā īsos teikumos. Viņa izteiksmes veids ir dzīvīgs, krāsains un savdabīgs, varbūt mazliet atgādinot vēl citu Latgales dēlu - Jāni Klīdzēju."

Sūrmane, Biruta. Gorsvāns par Gati. Montreālas Latviešu Biedrības Ziņotājs, 1988, Nr. 5.

author
painter

Jānis Rieksts

Jāņa Jaunsudrabiņa balva
Balva piešķirta par noveļu krājumu "Krāšņa un bagāta dzīve".
1971

Ērika Raistera piemiņas fonda balva
Par augstvērtīga bibliogrāfiska un literāro notikumu rādītāja izveidošanu žurnālā "LARAs Lapa".
1981