Par romānu "Veči" (Pētergailis, 1999)
"Literatūra sākas vien tad, kad tiek pārkāptas robežas. Šaipus robežām ir reprodukciju un novelkamo bildīšu māksla. Viņpus – teritorijas, par kuru piederību vai nepiederību literatūrai top skaidrs tikai tad, kad kāds autors pa tām izklejojies. Runa nav tikai par visādiem seksuāliem, estētiskiem vai ideoloģiskiem liegumiem, kurus pārkāpt patiesībā ir ārkārtīgi viegli, ja vien autors tiek galā pats ar saviem personiskajiem kompleksiem. Einfelds savā prozā nemitīgi balansē uz visu veidu robežām. Bezmaz katra viņa publikācija ir kā liela jautājuma zīme. Teksts ar savu parādīšanos jautā, kas viņš vispār ir un kāds viņam sakars ar literatūru? "Veči"
kārtējo reizi apliecina Einfelda apbrīnojami stūrgalvīgo noslieci uz mazliet mulsinošu, mazliet izaicinošu citādību."
Berelis, Guntis. Einfelds un kosmiskā miskaste.
Literatūra un Māksla Latvijā, 10.02.2000.
Par stāstu krājumu "Neļaudis" (Dienas Grāmata, 2005)
"Einfelds aktivizē visas lasītāja maņas – ožu, redzi, dzirdi, garšu – un sajūtas, tādējādi padarot lasītāju par līdzdalībnieku pat pret viņa paša gribu. Turklāt tēlu savdabīgums lielā mērā nosaka tekstu noskaņu, piedāvājot plašu rezonansi – no skumji saldas, sāpīgi skarbas, pārgudri absurdas, muļķīgi maigas un mīļas, naivi jaukas, sirsnīgi siltas līdz pat nežēlīgai, reālistiskai, romantiski vēsai un eksaltētai, naturālistiskai, uzbrūkošai, apsūdzošai, vienaldzīgai, neitrālai, mistiskai, noslēpumainai, patosētai, sadzīviski vienkāršai, skaudrai."
Knusle, Ilze. Ievads einfeldoloģijā.
Karogs, Nr. 10, 2005.
Par stāstu krājumu "Dunduri un dēmoni" (Dienas Grāmata, 2017)
"Kritiķi Jāņa Einfelda prozu laiku pa laikam mēģinājuši pieskaitīt gan maģiskā reālisma, gan fantāzijas žanram, bet ne viens, ne otrs nebūs tiesa. Ja šiem tekstiem vispār var piemērot kādu no fantastiskās literatūras paveidu apzīmējumiem, tad tas ir Freida definētais "uncanny", kam grūti atrast precīzu latviskojumu, bet kas svārstās starp "dīvaino" un "neomulīgo". Jāņa Einfelda darbos izšķērdīgi pludo sapņa poētika, taču jēdziens "sapnis" te jāsaprot nevis ar nozīmi "saldkaisla vīzija, no kuras negribas pamosties", bet drīzāk "neskaidri asociatīvi saistīta murgainu tēlu mudžeklība, no kuras tu mokoši centies izrauties, bet nespēj"."
Simsone, Bārbala. Latviešu prozas groteskā gotika.
Kultūras Diena un Izklaide, Nr. 85, 2017.