Jānis Dāvis

14.06.1867 – 07.10.1959

Jānis Dāvis (1867–1959) – pedagogs, pretalkahola kustības darbinieks, rakstnieks. No 1875. gada mācījies Kārzdabas pareizticīgo draudzes skolā, beidzis Baltijas skolotāju semināru (1887) un Viļņas skolotāju institūtu (1892). Strādājis par skolotāju Suntažos, Talsos un Ilūkstē (1887–1889), Viļņā, Tērbatā (1892–1904), Rīgā (1904–1905), pēc tam savu dzīvi veltīja sabiedriskajam darbam un atturības kustības propagandai. Bija Vidzemes skolotāju savstarpējās palīdzības (vēlāk Latvijas skolotāju) biedrības priekšnieks, 1908. gadā kopā ar citiem nodibināja Latviešu izglītības biedrību, bija tās priekšnieka biedrs, nodibinājis Biržu (Madonas) izglītības biedrību, Madonā atvēra sieviešu ģimnāziju un zēnu reālskolu, 1924. gadā nodibinājis Latvijas pareizticīgo atturības biedrību un uzņēmās tās vadību, darbojās arī citās atturības un kultūras biedrībās, saimnieciskās organizācijās. Dāvis ieguldīja ievērojamus personiskos līdzekļus skolu, pretalkahola kustības, bibliotēku attīstībā. Apceļoja Krieviju, Eiropas valstis un Ameriku, iepazīstoties tur ar izglītības sistēmu un atturības kustības darbību. 1944. gadā emigrēja uz Vāciju, piedaloties daudzos starptautiskos pretalkahola kongresos Eiropā un ASV. Dāvis bija laikraksta "Tautas Balss" izdevējs un redaktors (1921–1922), mēnešraksta "Latvijas Apskats" faktiskais redaktors (1926) un laikraksta "Brīvais Imantas Gars" atbildīgais redaktors (1926).
Dāvis sarakstījis mācību grāmatas latviešu un krievu valodā, kas kļuva populāras un piedzīvoja atkārtotus izdevumus – "Ābece" (1897), "Vadonis pie mācīšanas Ābecē" (1898), lasāmās grāmatas pamatskolām, daiļrakstīšanas un aritmētikas uzdevumu grāmatas u.c. Dāvis neatlaidīgi popularizējis atturības ideju, arī saistībā ar ticību, daudzās šim jaut. veltītās grāmatās un rakstos periodikā. 30. un 40. gados sarakstījis lielu skaitu antisemītisku darbu.