Jānis Cimze

Dzimis kā vecākais dēls vagara Andža (Anša) un viņa sievas Annas astoņu bērnu ģimenē. Dzimtas uzvārds aizgūts no Cimzas pusmuižas nosaukuma.
1849: apprecējies ar Rīgas Lielās ģildes vecākā Gustava Molīna meitu Johannu Luizu Molīnu. Laulībā bērni – dēls Emīls Kārlis Andrejs, un meitas – Anna, Luize un Johanna.

1835, 7. nov.: pirmā publikācija – vēsturisks stāsts "Tēvu zemes mīlestība" laikrakstā "Tas Latviešu Ļaužu Draugs".1834: Pēc Vidzemes mācītāju sinodes lēmuma un Valmieras mācītāja Ferdinanda Valtera ieteikuma 1836. gadā nosūtīts uz Vāciju, lai sagatavotos darbam jaundibināmā skolotāju seminārā.
1836–1838: studējis Saksijas Skolotāju semināra Veisenfelsā, ko vadījis ievērojamais mācību metodiķis Vilhelms Kristians Harnišs. Skolu mūzikas metodiku mācījies pie E. Henčela, kā arī studējis vijoles, klavieru un ērģeļu spēli.
1838: pēc semināra absolvēšanas ceļojumā iepazinies ar Vācijas, Šveices, Austrijas un Ziemeļitālijas skolu iekārtu un pedagoģiskajām izglītības iestādēm.
1838–1839: vienu gadu klausījies humanitāro studiju kursus Berlīnes Universitātē, kur piesavinājis Frīdriha Ādolfa Dīstervēga tautskolu attīstīšanas idejas, kā arī mācījies mūziku pie Ludviga Erka – vācu tautasdziesmu apdarinātāja.
1839–1881: vadījis Vidzemes skolotāju semināru (sākumā Valmierā, no 1849. gada Valkā).
Sarakstījis Vidzemes ģeogrāfijas mācību grāmatu (palikusi rokrakstā), prasījis radikāli uzlabot mācību grāmatu saturu ("Über lettische Schulbucher", rokraksts atrodas Misiņa bibliotēkā).
1864: piešķirts Vidzemes skolotāju semināra direktora postenis, taču arī pēc tam bijis jārēķinās ar semināra kuratoriju, kas sastāvēja no vācu evanģēliski luteriskās baznīcas mācītājiem un muižniekiem, un jācīnās pret prasībām sašaurināt mācību saturu un ierobežot latviešu valodas tiesības.

Darbi

"19. gadsimta otrā pusē kuratorijas spiediens arvien pieauga, bet vienlaikus Jānis Cimze saņēma pārmetumus par latviešu skolotāju pārvācošanu un konformismu no tautas atmodas darbinieku puses, ar kuriem viņš nesapratās. Šādos apstākļos Jāņa Cimzes darbības ilglaicību un stabilitāti nodrošināja viņa neaizvietojamais audzinātāja profesionālisms. Viņš seminārā mācījis dziedāšanu, vijoles un ērģeļu spēli, harmoniju. No 430 skolotājiem, ko Cimze izaudzinājis 42 gadu laikā, par koru diriģentiem kļuva > 40, arī starp pārējiem bija dziedāšanas skolotāji. Absolventu vidū mūziķi Kārlis Baumanis (Baumaņu Kārlis), Indriķis Zīle, Jānis Sērmūkslis, Ernests Ūdris, literāti Juris Neikens, Jānis Ruģēns, Jēkabs Pilsātnieks, Jēkabs Zvaigznīte u. c., igauņu mūziķi Aleksandrs Kunileids [Kunileid], Frīdrihs Augusts Sēbelmans [Säbelmann], Aleksandrs Tomsons [Thomson], Aleksandrs Lēte [Läte] u. c. Cimze bijis J. H. Pestalocija atziņu piekritējs pedagoģijā un balstījis audzināšanu uz darba tikuma, kristīgās ētikas principiem, uzsvēris pašcieņas nozīmi, bijis pirmais latvietis, kurš lietojis jēdzienu "kalpot savai tautai".
Cimze apdarinājis ~ 300 latviešu tautasdziesmu koriem. Tautas melodiju izpratni viņš bija aizguvis 19. gadsimta vācu tautasdziesmu repertuārā, kas folkloras dziļākās savdabības bija jau zaudējis un piesavinājis sava laika profesionālās mūzikas standartus. Tos Cimze bieži piemērojis arī latviešu melodiju harmonizācijās: nepareizi metrizējis, ignorējis dabiskās skaņkārtas, pasvītrojis autentiskās kadences. Tas viņam pārmests un, dažkārt, pārmērīgi, jo viņa laika Vidzemes tautasdziesmu jaunākais slānis, no kurienes ņemts apdarināmā materiāla vairākums, sentimentālisma ietekmē arī bija jau sācis piemēroties profesionālās mūzikas prasībām, un tāpēc ne vienmēr nonāk pretrunā ar Cimzes harmonizācijām. Viņa apdares lika pamatu latviešu koru nacionālajam repertuāram un vairākus gadu desmitus bija tā kodols, ietekmēja daudzus komponistus un joprojām nav izzudušas no Dziesmu svētku programmām. Tautasdziesmu apdares ir ~ puse no Cimzes pamatdarbā Dziesmu rotā publicētajām kordziesmām. Pārējās ir vācu komponistu oriģināldziesmas koriem, kas arī bija svarīga latviešu koru repertuāra sastāvdaļa 19. gadsimta pēdējā trešdaļā un palīdzēja tiem atbrīvoties no baznīcas pārāk ciešās aizbildniecības."

Fūrmane, Lolita, Klotiņš, Arnolds. Jānis Cimze.

1824–1828
Raunas draudzes skola
Rauna

1836–1838
Veisenfelsa
Studējis Saksijas Skolotāju semināra ​Veisenfelsā.

1838–1839
Berlīne
Brīvklausītājs pedagoģijas, filozofijas, teoloģijas lekcijās Berlīnes universitātē.

1830
Smiltene
Mājskolotājs

1830
Rauna
Mājskolotājs Rozes muižā.

1833
Valmieras draudzes skola
Valmiera
Skolotājs

1839–1849
Vidzemes skolotāju seminārs
Valmiera
Skolotājs, mācību pārzinis, semināra faktiskais vadītājs.

1849–1881
Vidzemes skolotāju seminārs
Valka
Skolotājs, mācību pārzinis, semināra faktiskais vadītājs. No 1864. gada – direktors.

1888
Cimzes kapi
Atklāts Jāņa Cimzes piemineklis.

1981
Cimzes kapi
Lugažu kapi pārdēvēti Jāņa Cimzes vārdā.

1981
Semināra iela 25, Valka
Valkas Bērnu mūzikas skolai piešķirts Jāņa Cimzes vārds – Jāņa Cimzes Valkas Mūzikas skola.

1981
Rīgas iela 64, Valka
Pie bijušās Vidzemes skolotāju semināra ēkas (tagadējā Valkas novadpētniecības muzeja) izveidota Jāņa Cimzes piemiņas vieta (tēlniece Arta Dumpe, arhitekts Jānis Dripe, Arno Heinrihsons).

1989
Rauna
Atklāts piemineklis Jānim Cimzem (tēlnieks R. Getautis).

Cimzes kapi
Apbedīts Lugažu kapos.