Jānis Butūzovs

1973: pirmpublicējums – dzejoļi "Mirklis" un "Es paņemšu tikai gaismu" – žurnāla "Liesma" 2. numurā.
1973: 30. martā uzņemts par Rīgas Jauno literātu savienības biedru.
1973: kļūst par Rīgas jauno literātu savienības biedru.
1982: sācis apgūt igauņu valodu Tartu Universitātē.

Dzejoļu krājumi1980: Melnbaltās dominantes
1984: Gaismas balāde

Atdzejojumi un tulkojumi No igauņu valodas1984: Nīta, Ellena. Brīnumzeme. Rīga: Liesma.

No krievu valodas1982: Cvetajeva, Marina. Lirika. (Kopā ar citiem.) Rīga: Liesma.
1983: Kosteņecka, Marina. Baltās kāpas. (Kopā ar Aiju Lāci un Rutu Zviedri.) Rīga: Liesma.
1984: Koļcovs, Aleksejs. Kur jūs, dienas tās. (Kopā ar citiem.) Rīga: Liesma.
1986: Aņņenskis, Inokentijs. Klusās dziesmas. (Kopā ar Māri Čaklo, Dagniju Dreiku, Klāvu Elsbergu, Jāni Rokpelni.) Rīga: Liesma.

Par krājumu "Melnbaltās dominantes" (1980)"Grāmata nokrustīta panaivi, bet pretenciozi, katrā ziņā ar mēģinājumu vienā rāvienā izskaidrot pašas grāmatas un sava poētskā cela būtību. Liels vilcienos varbūt šī grāmata patiešām ir centrēta uz melnbalatajām polaritātēm, uz sakāpinātu atklāsmi, uz atklātu sludinājumu: "Mīlējiet, mīlējiet savus / negudros / Patiesībā svētītos, / Ja to nebūtu, kur jūs / salīzdinātos, / Kur vētītos?"
Taču pārliecinošāki piesitieni atrodas kaut kur vidū starp šīm dominantēm: silts veltījums mātei, kāda liriska pašapcere. Citiem vārdiem sakot, ne gluži pēc autora programmas. Tiesātāja, atziņas sludinātāja lomai, augstai, piepildītai patētikai Butuzova liriskā dzirksts nav sevišķi piemērota.
Vislielākās grūtības Jānism Butūzovam sagādā stils. Lielais vairums dzejoļu ir izteikti eklektiski, nesavienojas kopīgā lējumā, viendabīgā pārliecinošā poētiskā sistēmā."

Skujenieks, Knuts. Pēc tautās iziešanas. Literatūra un Māksla, 1981, 27. martā.

Par krājumu "Gaismas balāde" (1984)"Vērtējot J. Butūzova pirmo dzejoļu krājumu, recenzents K. Skujenieks rakstīja: "Vislielākās grūtības Jānim Butūzovam sagādā stils. Lielais vairums dzejoļu ir izteikti eklektiski, nesavienojas kopīgā lējumā, viendabīgā un pārliecinošā poētiskā sistēmā" (LM, 1981, 13. num.). Otrā krājuma iznākšana apstiprina, ka šis spriedums joprojām ir aktuāls. "Gaismas balādē" salīdzinājumā ar pirmo grāmatu daudzkārt pieaugusi intonāciju un tēlu ekspresija, bet diemžēl vairojusies arī eksaltācija, emocionāla neprecizitāte un haotiskums. Mēģinot aptvert dzejoļu krājumā tēloto pasaules ainu, rodas iespaids, ka tajā valda biedējošs haoss, tur blīvējas, šļāc, verd, paceļas un grūst bezveidīgi un draudoši tēli, reizēm veidojas pat gluži apokaliptiskas vīzijas, piemēram, ciklā "Gaismas balāde", kurš devis nosaukumu visam krājumam [..]. Izņēmums ir nedaudzi noskaidrotāki, mierīgāki dzejoļi, kas veltīti mātei, tēvam, dzimtajai pusei, dabai. Savukārt kā izeja un glābiņš no šīs plosošo izjūtu ellītes iezīmējas divi spēki: mīlestība un gaisma; abi tie saplūst kopā apziņā vai cerībā —, ka izglābti no šīs grūstošās pasaules tiks tie, kas mīl[..].
Tieksme gandrīz ikvienam konfliktam piešķirt grandiozus pasaules katastrofas mērogus nesabalansējas ar pārliecinošu šo konfliktu būtības, psiholoģiskā satura atklāsmi un tādējādi veidojas paradokss, ka dzejoļos ir it kā daudz spēcīgu jūtu, bet... nav tās vietas, kur šīs jūtas krustojas, satek kopā, veido vienotu garīgu satvaru, ar kuru iespējams kontakts un dialogs. Varbūt par stipru teikts, ka nav, tomēr tā ir visai aptuvena un neskaidra.
Ir virkne darbu, kuros dzīves prieks un dzīves traģika izteikti samērā kompakti, svaigi, noskaņā pārliecinoši: "Labrīt", "Dziesmiņa", "Tās tumšās un vijīgās naktis...", "pūt vējiņi neaijā mani...", "Raiņa motīvs: trimda", "Es negribu neko, kas bijis..." u. c. Raksturīgi, ka tie ir apjomā nelieli darbi un ka vairākiem no tiem ir spēcīga skaniskā organizācija, kas daļēji kompensē ciešāku saišu trūkumu starp tēliem."

Čaklā, Inta.Otrā grāmata. Literatūra un Māksla, 1984, 23. novembrī.

poet

1966–1968
Jāņmuiža
2. Lauku profesionāli tehniskā skola

1968–1970
Rīgas 14. vakara (maiņu) vidusskola
Rīga

1970–1973
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Filoloģijas fakultāte

1977–1980
Latvijas Enciklopēdiju redakcija
Rīga
Redaktors

1980–1983
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Redaktors PSRS tautu tulkotās daiļliteratūras redakcijā

1985–1986
Latvijas Valsts bibliotēka
Rīga
Bibliotekārs

1986–1990
Laikraksts "Izglītība un Kultūra"
Rīga
Tolaik – laikraksts "Izglītība", redaktors

1990–1995
Rīga
Žurnāls "Labā Vēsts"