Jānis Bankins

Jānis BANKINS (1831-1883) ir dzimis kalpa Pētera un viņa sievas Trīnes ģimenē Kokmuižas (vēlāk Kocēnu) pagasta Pankās. Jānis Bankins ir precējies, sīkāku ziņu trūkst.

Panku mājas un Bankinu dzimta ir ļoti senas. Vecā zviedru laiku vaku grāmata, kas sastādīta 1624. gadā, vēsta, ka "Kokmuižas Pankas Jēkabs nespēja neko darīt, ne arī klaušot, ir bez zirga un lopiem, viņam dēls - Mača." 1688. gadā māju pārlūkošanas grāmatā par ģimenes galvu uzrādīts Panku Jurka. Kad dzimtbūšana atcelta, 1826. gada dvēseļu revīzijā zemnieki saukti uzvārdos un Pankās minēts jau Bērtuls Bankins.
No: Andrejs Kursītis. Esam pagājuši garām. Liesma (Valmiera), nr. 23 (9.02.1985).

Publikācijas presēOriģināldzeja 1856: Napoleona šķiršana no Eiropas [Ar Dievu, mīļa franču zem`]. Mājas Viesis, nr. 12.
1858: Augustmēnesī [Jau vēsas naktis jūtamas]. Mājas Viesis, nr. 34.
1860: Nu dusat klusās kapenēs. [nelaiķim J.H.Panderam veltīts]. Mājas Viesis, nr. 50.

Oriģinālproza 1856: Dieva spriedumi. Mājas Viesis, nr. 17.
1857: Kā zaglis pats apsūdzās. Mājas Viesis, nr. 9.
1857: Pētera dienā Romā. Mājas Viesis, nr. 34.
1857: Kura uguns ilgāk deg [pasaka]? Mājas Viesis, nr. 51.
1859: Nelielies ar savu spēku. Mājas Viesis, nr. 42.
1859: Nesmādē Dieva ceļus. Mājas Viesis, nr. 48.
1860: Prieki, ko šī pasaule nesaprot. Mājas Viesis, nr. 8.
1861: Nokauta vīra zirgs. Mājas Viesis, nr. 40.
1865: Ģēģeru stiķis. Mājas Viesis, nr. 14.
1865: Īsi stāstiņi. Mājas Viesis, nr. 17.
1868: Suns par bāriņu apgādnieku. Mājas Viesis, nr. 36., 37., 39.
1868: Darīts pret darītu. Draugs un Biedris, III nr.18., 19.
1868: Par vellu Portugāļu zemē. Draugs un Biedris, III., 31., 32.

Populārzinātniski raksti 1856: Siltas zemes, auglīgas zemes [par Rietumindiju]. Mājas Viesis, nr. Draugs un Biedris, nr. 5
1856: Spranču ķeizera Napoleona I beidzama kaušanās pie Balle Alijangses traktiera Vaterlo ciemā belģeru zemē 1815. gadā. Mājas Viesis, nr. 12.
1856: Siltas zemes – briesmu zemes. Latviešu Avīzes, nr. 32., 33.
1868: Par Amazonas upi. Draugs un Biedris, nr. 26.
1868: Par Sankt Louizes pilsētu. Draugs un Biedris, nr. 28.

Par skolu un audzināšanas jautājumiem 1859: Ko jūs gribiet audzināt – jaunskungu un freileni, voi saimnieku un saimnieci? Mājas Viesis, nr. 11.
1860: Skolas un skolmeistari. Mājas Viesis, nr. 18.
1860: Par sveicināšanu. Mājas Viesis, nr. 22.
1863: Par lasīšanu mūsu skolās. Pēterburgas Avīzes, nr. 9., 11.
1882: Piezīmējums uz K. Šubert kga kritiku par J. Bankina “īsu ģeometriju jeb rūmes mācību.” Baltijas Zemkopis, nr. 45.

Dažāda satura raksti1857: Par krācēm Gaujā pie Valmiermuižas Krāceņkrogus, Mājas Viesis, nr. 18.
1857: Paskubināšana uz misiona darbu. Mājas Viesis, nr. 25.
1858: Voi visiem cilvēkiem var būt vienāda bagātība? Mājas Viesis, nr. 13.
1858: Sāls. Mājas Viesis, nr. 17., 18., 20.
1858: “Bet es jums saku, ka par ikkatru veltu vārdu, ko tie cilvēki runās, tiem būs atbildēšanu dot soda dienā” [par grēcīgu dzīvošanu un blēņu dziesmu dziedāšanu] Mājas Viesis, nr. 30
1859: Kā jaunu baznīcu iesvētīja Smiltenē. Mājas Viesis, nr. 44.
1860: Voi brīvestība ģeld katram cilvēkam? Mājas Viesis, nr. 2.
1860: Nāves piemiņa [nekrologs J.H.Panderam]. Mājas Viesis, nr. 50.
1864: Kā tagad pie mums mērnieki zemi sver un taksierē, un cik liels ir viens “Vidzemes arklis”? Mājas Viesis, nr. 25
1865: Par mācītāja ievešanu Aizkrauklē. Baznīcas Ziņas, nr. 19.
1866: Amats vai vīrs? Mājas Viesis, nr. 4.
1866: Par laimes vēlēšanu pie šķaudīšanas. Mājas Viesis, nr. 10
1866: Par modi. Mājas Viesis, nr. 12.
1867: Drauga padoms. Mājas Viesis, nr. 5.
1868: Koncerti [Jaunpiebalgas baznīcā]. Mājas Viesis, nr. 26.
1868: Par zivju staigāšanu. Draugs un Biedris, nr. 30.
1868: Damf- cilvēks. Damfmašīne ar spārniem. Draugs un Biedris, III., nr. 24.
1869: Vēl par brīvlaišanas svētkiem, kas nākošā gadā kurzemniekiem būtu svinējami. Mājas Viesis, nr. 18.
1872: Dziesmu rota. Mājas Viesis, nr. 11. 11.03. [par savu ideju, izdevuma saturu un līdzekļu vākšanu].
1874: Pārlabojama ortogrāfija. Mājas Viesis, nr. 7

Daiļliteratūras grāmatas1872: Šis un tas, svešs un pats: stāstiņi, pasakas un blēņu dziesmas jeb ziņģes. Jelgava: J.F.Stefenhāgens.
1875: Šis un tas, svešs un pats: pasakas, mīklas, stāstiņi un blēņudziesmas jeb ziņģes. 2. krājums. Jelgava: J.F. Stefenhāgens.
1879: Šis un tas, svešs un pats: zinātnīgi raksti un runas. Jelgava: J.F. Stefenhāgens.

Mācību grāmatas1863: Iznākumi no uzdošanām uz tāpeli ko rēķināt. Jelgava: J.F.Stefenhāgens. 2.izdevums 1870; 3. izdevums 1876.
1863: Uzdošanas, uz tāpeli ko rēķināt. Jelgava: J.F. Stefenhāgens. 2. izdevums 1876; 4. izdevums 1888.
1867: Skolas maize jeb otrā daļa Šaca lasīšanas grāmatai, ko ar draugu palīdzību skolniekiem apgādājis Ludvig Hērvagen, Gaujienes draudzes mācītājs. Rīgā: E.Platess [nodaļa "Par vērā liekamiem vīriem un notikumiem" - ieskats pasaules vēsturē].
1868: Uzdošanas galvā ko rēķināt. Rīga: E.Platess.
1874: Skolas maizes otrā daļa, ko ar draugu palīdzību apgādājis Ludvig Hērvagen, Gaujienes draudzes mācītājs. Rīga: E. Platess [nodaļā "Dabas ziņas" informācija par zirgu, sāli, par varavīksni, par laika aprēķināšanu jeb kalendāra sastādīšanu, par dārzu ap mēnesi un sauli, par astronomiem].
1878: Tēvzemes stāsti jeb notikumi Baltijā: priekš mūsu skolām. Rīga: Bušu drukātava.
1878: Baltijas ģeogrāfija jeb aprakstīšana, priekš mūsu skolām sarakstīts. Rīga: Bušu drukātava.
1879: Mācībgrāmata rēķinlauzīšanās priekš skolotājiem, skolniekiem, kā arī tādiem, kas paši no sevis grib mācīties rēķināt. Jelgava: J.F. Stefenhāgens.
1880: Īsa fizika jeb dabas mācība ar kādu mazumu iz ķemijas priekš draudzes skolām. Jelgava: J.F. Stefenhāgens
1880: Īsa ģeometrija jeb Rūmesmācība: visvajadzīgākās mācības par līnijām, viņķeļiem, platībām un ķermeņiem, līdz ar viņu aprēķināšanu priekš draudzes skolām. Jelgava: J.F.Stefenhāgens.

Tulkojums grāmatā1877: Kriminālstāsti, jeb svarīgi notikumi pie ļaudīm pasaulē [tulkojums no vācu valodas]. Jelgava: J.F.Stefenhāgens.
Ieguldījums latviešu mūzikā un koru kustībā1864/1865: dibina Aizkrauklē pirmo latviešu kori.
1869: Turaidā, Vidzemes skolotāju sapulcē ierosina vākt kordziedāšanai piemērotas dziesmas, t.sk. dziesmu tekstus tulkot no vācu valodas, liek pamatu J.Cimzes apkopotajai "Dziesmu rotai"
1870: sarīko pirmos aizkraukliešu dziesmu svētkus
1871: kopā ar kori piedalās Rīgas Latviešu biedrības svētkos
1872: J. Cimzes sastādītās "Dziesmu rotas" finansējuma gādātājs: ”Bankins ne vien visvairāk strādājis, bet arī viņš caur saviem draugiem [Jāni] Stučku un [Mārtiņu] Dambi drukai vajadzīgo maksu sagādājis, par ko šiem trim vīriem sirsnīgi pateicamies.” Grāmatas I daļā iekļautas J. Bankina tulkotās dziesmas nr. 22. Pie Reina; nr. 24. Daugavmalā vecas pilis; nr. 32. Ģēģeru kara dziesma; nr. 44. Naktī; nr. 48. Nu ar Dievu, kāju celīts.
1879: Skrīveros vada muzicēšanu teātra izrāžu laikā.
1880: kopā ar savu - Aizkraukles vīru kori, 20 dalībniekiem, piedalās II Vispārējos dziesmu svētkos Rīgā

Literatūra par to:1870: M. Žager. Aizkraukles dziedāšanas svētki tai 12tā juli 1870.
Mājas Viesis, nr. 31 (3.08.1870).
1872: J. Bankin. Dziesmu rota. Mājas Viesis, nr. 11 (11.03.1872)
1879: K. E....n. Skrīveriešu.. Baltijas Zemkopis, nr. 21 (23.05.1879)
1897: Jurjānu Andrejs. Cimzes "Dziesmu rotas" pirmais simtgadu ceturksnis. Austrums, nr. 9.
1985: T. Gailīte. Dziesmotais novads 120 gados. Komunisma Uzvara, nr. 15 (02.02.1985).
1985: U. Švēde. Dziedāšanas tradīcija Skrīveros. Komunisma Uzvara, nr. 42 (06.04. 1985).
1999: Oļģerts Grāvītis. Aizkraukles vīru koris "Staburags" (1864/1967). Dziesmu svētki: tautas māksla, kultūrvide, nr. 10 (oktobris, 1999).

Par Jāņa Bankina rīkotajiem pirmajiem Aizkraukles dziesmu svētkiem:
Noliktā stundā [4os pēcpusdienā] bij arī uzaicinātie koru
dziedātāji skolas namā sapulcējušies, tie ne vien par abiem koriem līdz 70
dziedātāju skaitījās, bet drīz arī viens pulks no vairāk kā pusotra simta
klausītājiem viņu starpā atradās, starp kuriem arī baznīcas pērminderi, pagasta
vecākie un citi valsts amata vīri bij sanākuši. Drīz atbrauca arī cien.draudzes
mācītājs Kēlbrand k. un viņa cienīgmāte. (..) Vispirms iesākās dziedāšana uz
četrām balsīm, viens koris ar otru pārmīdamies, un kad bij 4 garīgas un 7
prieka un lustes dziesmas nodziedātas, tas iesāka pieminēts cien. Mācītājs
jauku runu turēt. [tās galā dzied “Dievs svētī ķeizaru”, atspirdzinās] Tad
atskanēja vēl no abiem koriem daudz citas prieka un lustes dziesmiņas un starpā
lielākā daļa no visas sapulces noturēja dažas jaukas spēles, kas gauži priecīgi
no cien.mācītāja kunga tika vadītas. Tad vēl arī skolmeisters Bankin k. jautru
uzmudinādamu runu turēja. (..) Svētku svinēšanus slēdza un to dziesmu “Nāc, ak
Debess tētīt” visi kopā nodziedājuši, katris priecīgs devās uz savu māju.
No: M. Žager. Aizkraukles dziedāšanas svētki tai 12tā juli 1870.
Mājas Viesis, nr. 31 (3.08.1870)

Ka skolotāja amats ir grūts un krietnam skolotājam priekš cilvēces daudz upuru jānes, to neliegs neviens prātīgs cilvēks; tamdēļ tad arī J.Bankina kunga nopelni tikpat šai ziņā, kā arī viņa līdz šim brīžam nepiekusušā draudzes vīru kora vadīšana un viņa pazīstamais laipnīgs un taisnis prāts pret katru, kad vēl sevišķi viņa rakstniecības darbi un pūliņi - griež savu vērību tikpat uz draudzi, kā uz katru no viņa pazīstamiem, tam novēlēt piemiņu dienā augstu laimi un ilgu dzīvošanu.
B. No Aizkraukles draudzes. Latviešu Avīzes. nr. 43 (28.10.1881)

Pēc noturētas pusdienas atkal kopā sanākušiem cēka Banķina k. to padomu priekšā, ka esot par latviskām dziesmām priekš baznīcas un dziedātāju biedrībām jāgādā. Šis padoms ļoti patika, un nu piezīmēja to kungu vārdus, kuri apņēmās līdz septembrim derīgas dziesmas izlasīt, ja vajag - pārtulkot utjpr. un Zīles kungam Valkā piesūtīt. Priekš izlasītu dziesmu apspriešanas un sastatīšanas tika nospriests cienīgu bīskaptēvu Ulmani un direktorkungu Cimzi pazemīgi lūgt, lai viņi savu roku un padomu pie šā darba veicīgas izvešanas pasniegtu. (Un man laimējās pēclaikā savām ausīm dzirdēt, ka abi kungi šo konferences lūgšanu laipnīgi uzņēma, apsolīdamies šim darbam palīgā nākt.). Tātad šis Baņķina k. padoms it drīz savus augļus nesīs.
Atis Kronvalds. Divi svētku dienas Turaidā [par Vidzemes skolotāju sapulci Turaidā 1869. gadā, kurā Bankina ideja rosina Cimzi ķerties pie plaša kora dziesmu krājuma "Dziesmu rota" sastādīšanas]. Tagadnei. Izlase. Rīga: Liesma, 1987, 193.-194. lpp.

J. Bnk.; - X.; J. B. k.n.; B-n.

–1853
Valmieras draudzes skola
Valmiera
mācījies un absolvējis draudzes skolu, mācību gaitu sākums nav zināms.

1853–1856
Valmieras skolotāju seminārs
Leona Paegles iela 40, Valmiera
mācījies un beidzis Jāņa Cimzes vadīto skolotāju semināru, ieguvis skolotāja tiesības.

1856–1857
Apekalna draudzes skola
Opekalns
Strādājis par palīgskolotāju, pēc citām ziņām - bijis mājskolotājs Apekalna mācītāja Treija ģimenē.

1857–1861
Smiltenes draudzes skola
Smiltene
Strādājis par palīgskolotāju.

1861–1883
Aizkraukles draudzes skola
Aizkraukle
Strādājis par skolotāju

1861–1883
Aizkraukles evanģēliski luteriskā draudze
Aizkraukles luterāņu baznīca
Strādājis par draudzes ērģelnieku

1883
Valmieras pilsētas kapi
"Apglabāts kapsētā, kapa vieta iezīmēta ar smagu marmora krustu ar norādi tā pamatnē "Bankinu dzimtas kapi". Blakus kapa vieta kaugurietim Kārlim Vītolam, abām kapavietām kopīgs iežogojums, tām pāri - liels ozols".No: Andrejs Kursītis. Esam pagājuši garām. Liesma, nr. 23 (9.02.1985).Kapavieta atrodama, ieejot pa centrālajiem vārtiem un nogriežoties otrajā takā pa labi.