Janīna Babre
05.07.1919 – 16.07.1983
Janīna Babre (1919–1983) – dzejniece un reliģisku rakstu autore. Pirmās literārās publikācijas kopš 1961. gada. Ar šīm grāmatām kļuva pazīstama kā kristietības izjūtu, pārdzīvojumu un domu apdzejotāja un paudēja. Kopumā izdotas 15 grāmatas – dzeja, proza, galvenokārt esejas.
Birth time/place
05.07.1919
Daugavpils
Place/time of death
16.07.1983
Sentpītersbērga
Personal information
Dzimusi dzelzceļnieka Jāzepa Skraustiņa ģimenē Daugavpilī, kur sākusi skolas gaitas. Vēlāk tēvs darba pienākumu dēļ tika pārcelts uz Zemgali un ģimene dzīvoja dzelzceļnieku mājā, tieši pie Zemgales stacijas. Māja atradusies kalnā, no logiem pavēries plašs skats uz apkārtni un tuvējo birzi, kas kļuva par iemīļotu vietu jaunajai meitenei.
Precējusies ar skolotāju Pēteri Babri (1917–1995), dēls Jānis Babris.
Professional activity
LITERĀRĀ DARBĪBA
1961: pirmā publikācija dzejolis "Svētvakarā" publicēts laikrakstā "Laiks" 8. februārī un dzejolis "Rimtes lūgšana" žurnāla "Dzimtenes Balss" 4. numurā. Šajā žurnālā 20. gs. 60. gados publicējusi dzejoļus, pedagoģiska un reliģiska satura rakstus un dzejoļus.
LITERĀRIE DARBI
1968: dzejas krājums "Meditācijas".1971: prozas grāmata "Gaisma no austrumiem" (Latvijā 1990).
1972: dzejoļu krājums "Ceļā uz Loreto".
1978: dzejoļu krājums "Meditācijas naktī".
Par būtiskiem darbiem tiek uzlūkoti: "Mīlestības derība", izdota Melburnā trīs daļās: " Vecās Derības stāsti" (1976, Latvijā 1992), "Jēzus Nācarietis" (1979, Latvijā 1993), "Svētā Gara baznīca" (1983).
Rakstījusi dzeju arī angļu valodā; angļu valodā atdzejojusi pāris Gunara Saliņa, Veronikas Strēlertes, Raiņa, Imanta Ziedoņa, Jāņa Petera, Vizmas Belševicas, Andra Vējāna dzejoļus, amerikāņu sabiedrībā referējusi par latviešu dzeju, lasot arī dzejas paraugus.
1980: izdots Ziemassvētku stāstu, leģendu un dzejoļu kopojums "Brīnišķā zvaigzne".
Daudz ceļojusi un kā "Zilās Armijas" (Starptautiskā organizācija Jaunavas Marijas godināšanai) locekle piedalījusies starptautiskos kongresos un vizītēs pie Sv. Tēva Romā.
Dažus dzejoļus komponējuši Vladislavs Vištelis, Viktors Baštiks, V. Ziedonis.
1979: iznākusi skaņu plate, kurā ieskaņota Janīnas Babres dzeja un dziesmas ar dzejnieces tekstiem. Muzikālajā daļā piedalījās dziedātāja Astrīda Neilsone-Cepure un ērģelnieks Vladislavs Vištelis, literārajā daļā autore lasījusi savu dzeju.
Quotes
PAR JANĪNAS BABRES DAIĻRADI
"Janīnas Babres dzejoļi ir neparasta parādība mūsu laikā, jo tie izsaka reliģisku pārdzīvojumu. Pie tam šī reliģiskā tematika nav tikai ornaments, nav tikai aiz paraduma teikti vārdi vai emocionāls pastiprinājums kaut kam citam, bet reliģiskā pasaule ir īstenā dzejnieces dzīves vide un avots, no kura raisās viņas dzeja."Andrups, Jānis. Jaunas grāmatas. Londonas Avīze, 1972, 22. dec.
"Janīnas Babres izcilākais devums latviešu literatūras laukā neapšaubāmi ir viņas katoliski ievirzītā reliģiskā dzeja, šeit viņai īstu sāncenšu nebija. [..] Viņas dzejas formālā puse ir vienkārša, un tieši ar to viņas dzeja ir tīkama. Nav tur pārspīlētas gleznainības vai sablīvētu epitetu. Viņai ir tieksme katrā dzejolī veidot vienu lielu gleznu, un tieši šai virzienā gribētos novēlēt viņas dzejas attīstībai sekmes."
Silkalna, Selga. Ardievas aizsaules dzejniecei. Austrālijas Latvietis, 1983, 9. sept.
PAR DZEJAS RĀJUMU "MEDITĀCIJAS NAKTĪ" (1978)
"Janīnas Babres gara pasaule nebarojas no kaislību vai sociālo konfliktu cīņas Viņa ir atradusi savas literārās izteiksmes ceļa zīmes mūžīgās patiesības ilgu gaisotne. Viņas gara pasaule mēs neatrodam hēdenisko elku kulta pielūgšanai, kas zīmīgs mūsdienu literatūrai, nedz arī "aristokrātisko" vienkāršā cilvēka nicināšanu. Jo viņa ir dziļi ticīga sirdī. [..]Babres meditācijas neslimo ar pesimisma vai rezignācijas kaiti. Viņa nav dzīves noliedzēja, kas ieslēgusies "ziloņkaula torni" un skatās uz šo "bēdu un asaru ieleju" egoistiska pārākuma acīm. [..] Janīna Babre izvēlējusies nesaistītas dzejas formu un šķiet, ka tā ir visnotaļ piemērota viņas stāstījuma plūsmei un izteiksmes vienkāršībai."Melliņš, Arvīds. Janīna Babre Meditācijas naktī. Universitas, Nr. 44, 1979.
PAR DZEJAS KRĀJUMU "CEĻĀ UZ LORETO" (1972)
"Kopš neminamiem laikiem, kad cilvēks sācis meklēt savas īstenās garīgās mājas, viņš bijis stiprs tad, ja spējis tās atrast trejādā iesaistījumā — savā ģimenē, savā tautā un Dieva valstībā. Janīnas Babres grāmatās izjūtam drošu skaņošanos visos trijos lokos, un tas ir ceļš uz šā laikmeta nelaimju pārvarēšanu. Kaut ko pārmainot šai trīspakāpenībā, sabrūk cilvēka dzīves pamati. Tie, kas saka, ka nav vajadzīga tēvzemes mīlestība, bet pietiek ar Dieva mīlestību, ar to parasti maskē citu tautu apspiešanu un imperiālismu. Marksisti tautas vietā liek šķiru, pakļauj ģimeni politiskiem nolūkiem un nikni cīnās pret reliģiju, kas ne kam citam nav pakļaujama, ja negrib to izkropļot. Jaunās grāmatas tematika ir vēl viengabalaināka; vietām gan vairāk sajūtama pārslīdēšana valodas loģiskajā joslā, un līdz ar to pieaug didaktika, no kuras jāvairās visiem spēkiem, jo dzejnieka uzdevums ir runāt ar dzejas simboliku, ne ar pamācībām."Andrups, Jānis. Jaunas grāmatas. Londonas Avīze, 1972, 22. dec.
Name at birth
Skraustiņa
Education
–1939
Daugavpils
Beigusi Daugavpils ģimnāziju.
Minhene
Studējusi Ludviga Maksimiliāna universitātē (Ludwig-Maximilians-Universitaet), studējusi divus gadus.
–1953
Ilinoisas universitāte
Čikāga
Ieguvusi bakalaura grādu pedagoģijā.
–1956
Rasīna
Beigusi Dominikāņu koledžu Rasinē, Viskonsinā ar bakalaura grādu pedagoģijā.
1942–1943
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Matemātikas fakultātē; studiju virziens: dabas zinātnes un filoloģija, līdztekus strādājusi par skolotāju.
Working place
Toronto
Strādājusi sociālā apgādē.
Ārlingtona
Dažus gadus strādā katoļu pamatskolā, tad līdz aiziešanai pensijā 20 gadus nostrādāja publiskajā pamatskolā, Arlington Rights.
Laikraksts "Evanģēliuma Gaisma"
Katoļu žurnāla "Gaisma" redaktore.
Laikraksts "Latvija Amerikā"
Toronto
Līdzstrādniece.
1969
Gaŗezera vasaras vidusskola
Mičigana
Skolotāja.
1976–1983
Žurnāls "Treji Vārti" (1967–2011)
Īstlansinga
Kultūras nodaļas redaktore.
Travelled
Portugāle
Ceļojot un pavadot ilgāku laiku Portugālē, piedaloties semināros un pētījot Fatimas vēstījumu, rodas grāmata "Gaisma no Austrumiem".
12.1974
Austrālija
Viesojās pie Austrālijas latviešiem.
Participation in organisations
Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība "Dzintars"
Filistre.
"Zilās Armijas" (Starptautiskā organizācija Jaunavas Marijas godināšanai) locekle.
Latviešu preses biedrība
Čikāga
Darbojās Čikāgas-Milvoku kopā.
Amerikas Savienotās Valstis
Dzejnieku klubā"New
World Poets Club" locekle.
Buried
Sentpītersburga
Apglabāta Royal Palm kapsētas latviešu nodalījumā.
Awards
Jāzepa Rancāna fonda balva
1977
PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par reliģisko dzeju un esejām.
1979