Par stāstu "Tālais ceļš" (Valters un Rapa, 1938)
"Stāstā vēstīts par mazu meitenīti Mārīti, kas pasaules kara laikā bēgļu gaitās nozūd saviem vecākiem, steigā iekāpjot nepareizā vilcienā. Šis ir otrs lielākais stāsts mūsu bērnu literatūrā, kurā par sižetu noder bēgļu bērnu pārdzīvojumi. Pirms pāris gadiem iznāca Elzas Stērstes "Vilciņš griežas". Tā bija pirmā grāmata mūsu rakstniecībā par latviešu bēgļu meitenes piedzīvojumiem, kas beidzas ar atgriešanos pēc daudz gadiem pie vecākiem. Arī Jānas Priedes Mārīte beigās pēc kara izbeigšanās un miera noslēgšanas atgriežas Latvijā pie vecākiem, bet pirms tam kara bēgļa gaitās jāizbraukā "tālais ceļš". Mārīte nonāk pat ierakumos krievu-austriešu frontē, krīt austriešu gūstā un ilgāku laiku dzīvo kādā Austrijas kalnu ciem. Piedzīvojumi ir raibi, bet ne pārspīlēti. (..) "Tālā ceļa" autore tēlojot nesabiezina krāsas, humāns gars dveš pretim no visa stāstijuma. Mazā Mārīte, kas savā nevainībā netic ļaunumam, modina arī citos, pat ienaidnieku austriešu sirdīs labākas jūtas un iemanto visur draugus. Rakstniece izvēlējusies interesantu vielu un sniegusi to bērniem vēlamā formā, ieturot pareizus samērus starp notikumiem un tēlojumu. Autore pietiekoši iedzīvojusies bērna psiholoģijā. Ir tikai nedaudzas vietas, pie kurām varētu iebilst, ka daži Mārītes mutē liktie izteicieni un pārdomas ir par gudru meitenei, kas vēl nezina savas ģimenes vārda."
Austra Dāle. Jāna Priede. Tālais ceļš. Latviete, Nr.1 (01.01.1939)