Jākobs Lange
09.07.1711 – 01.03.1777
Jākobs LANGE (Lange, 1711 - 1777) ir vācu tautības valodnieks, mācītājs un tulkotājs. Viņš ir dzimis un mācījies Kēnigsbergā - studējis teoloģiju universitātē (1727-1731), kā arī apguvis lietuviešu valodu Lietuviešu valodas seminārā un studiju laikā praktizējis sprediķošanu lietuviešu valodā, vēlāk strādājis par luterāņu mācītāju vācu draudzē Pēterburgā. 1736. gadā Jākobs Lange ieradies Vidzemē, bijis luterāņu mācītājs Ēvelē (1736-45) un Smiltenē (1745-71), arī Cēsu iecirkņa prāvests (1762-1770). Pēc ievēlēšanas Vidzemes ģenerālsuperintendenta amatā Lange pārcelies uz Rīgu (1771-1777), kur arī miris.
Jākobs Lange ir piedalījies latviešu Bībeles 2. izdevuma (1739) rediģēšanas komisijas darbā, tulkojis un pārstrādājis M. Lutera mazo katehismu "Tā atzīšana tās patiesības.." (1773), kā arī tulkojis no vācu valodas un papildinājis ārsta Pētera Ernsta Vildes medicīnas apcerējumu. Tas latviešu valodā ir publicēts ar nosaukumu "Latviešu Ārste" (1768-69, nr.1-25) un tiek uzskatīts par pirmo latviešu periodisko izdevumu. Lange bijis lielisks latviešu valodas pratējs - rakstos izvairījies no ģermānismiem, toties izmantojis apvidvārdus, galvenokārt Vidzemes vidienes leksiku, un iebildis pret nelatvisku izteiksmi. Jākoba Langes sastādītā vārdnīca Vollständiges deutsch-lettisches und lettisch-deutsches Lexicon ("Pilnīga vācu-latviešu un latviešu-vācu vārdnīca", 1772-77) ir plašākā 18. gadsimta latviešu valodas vārdnīca.