Indriķis Laube

Dzimis vācu krodzinieka un galdnieka Laubes (mir.1867) un viņa sievas latvietes ģimenē, bērnībā un jaunībā audzināts vāciskā garā.
Precējies, laulībā dzimis dēls Oskars Laube.

IZDEVUMI GRĀMATĀS1939: Laubes Indriķa Raksti 2 grāmatās. Rīga: Kaija.
1884: Pilnīga rēķināšana mākslai un sadzīvei: tādiem, kas māca un mācās rēķināt. Rīga: E.Platess.
1872: Mūsu laika raksti: kāds vārds par "Latviešu Avīzēm", "Mājas Viesi" un Baltijas Vēstnesi". Rīga: K.Stālberga apgāds.
1871: Pamācīšana krievu valodā: pirmais solis. Rīga: K. Stālbergs.

PUBLIKĀCIJAS PRESĒ UN KALENDĀROS Teātris un māksla 1870: Par Latviešu teātri Jelgavā. Baltijas Vēstnesis, nr. 44.
1871: Teātera spēlēšana [Par Rīgas Latviešu teātra viesošanos Jelgavā]. Latviešu Avīzes, nr.10.
1871: Teātra izrādīšana Jelgavā. Baltijas Vēstnesis, nr. 19.
1871: Teātra spēlēšana Rīgā. Latviešu Avīzes, nr. 19.
1871: Gods un pateicība, kam pienākās [polemika ar Bertramu par teātra nozīmi]. Latviešu Avīžu pielikums Baznīcas un Skolas Ziņas, nr. 20.
1872: Lietu izrādīšana [par izstādi]. Mājas Viesis, nr. 24.
1873: Švarca kunga benefice. Mājas Viesis, nr. 11.

Avīžniecība, kalendārniecība, tautiskā kustība un izglītība 1872: Kas ir brīvprātība? [pēc RLB jautājumu un atbilžu vakaru]. Mājas Viesis, nr. 44
1872: Jauna avīze [par Baltische Zeitung]. Mājas Viesis, nr.42.
1873: Tauta. Mājas Viesis, nr. 1.
1873: Treju avīžu spriedums par latviešiem. Mājas Viesis, nr. 7.
1874: Skolas pamati. R. Tomsona Vārpa, I-II.
1882: Īstais tautas kalendārs no Pūcīšu Ģederta uz 1883. gadu. Baltijas Vēstnesis, nr. 290-291.
1882: Latviešu kalendārs uz 1883. g. Izd. J. Skujiņš. Baltijas Vēstnesis, nr. 295.
1882: Latviešu kalendāris 1883. Zīslaka apg. Baltijas Vēstnesis, nr. 302.
1883: Patriotisms un tautiskie centieni. Tiesu Vēstnesis, nr. 2.-10.
1883: Baltijas Kalendāris 1874. gadam. Baltijas Vēstnesis, nr. 220.
1883: Zīslaka latviešu kalendaris 1884. Baltijas Vēstnesis, nr. 295.
1885: Kas cenšas, tam jāmaldās. Rota, nr. 29.
1885: Izskaidrojums [par līdzdalību pie “Rotas” feļetona]. Rota, nr. 44.
1885: Baltijas kalendāris 1886. gadam. Baltijas Vēstnesis, nr. 273.

Veselības kopšana un cilvēks 1871: Kloroforms. Baltijas Vēstnesis, nr. 8.
1871: Dzeršana un ēšana. Baltijas Vēstnesis, nr.10.
1881: Kāpēc cilvēks piedzeras? Mājas Viesis, nr.48.-49.
1884: Dabas mūžīgie spēki un mirstīgā cilvēka prāts. Rota, nr.1., 4.-7., 9.
1886: Dzīvība, slimība, nāve (pa daļai pēc Soikas). Rota, nr. 6., 7.

Kultūras vēsture, biogrāfiski raksti, nekrologi 1873: Sproģa Jurim, ķīmijas kandidātam, pie dusas aizgājušam. Mājas Viesis, nr.50.
1874: Vecais Stenders. Mājas Viesis, nr. 11. 13.
1875: Kronvalda Atim [veltījums, aizejot mūžībā]. Mājas Viesis, nr. 7.
1885: Krišjānis Barons. Rota, nr. 9.-14.
1885: Māteru Juris. Rota, nr. 25.
1886: Kronvaldu Atis. Rota, nr. 28.-32.
1887: Dr. Jēkabs Bulis [nekrologs]. Austrums, nr. XI, 727. lpp.

Valodniecība 1871: Kāds vārds valodas un mācības lietās [par H.Alunāna rakstu “Krievu valodas mācības grāmatas”]. Baltijas Vēstnesis, nr. 49. 1871: Krievu-latviešu-vācu vārdnīca, izdota no Tautas Apgaismošanas ministrijas. Baltijas Vēstnesis, nr. 52.
1872: Nievāts kurzemnieks [par mīkstināto ŗ]. Mājas Viesis, nr. 51.
1873: Tulkojumi. Mājas Viesa pielikums, nr. 8.
1874: Vārdu kārtība teikumos. Mājas Viesa pielikums, nr. 25.
1882: Lūgums [piesūtīt vārdus svešvārdu un jaunvārdu vārdnīcai]. Baltijas Vēstnesis, nr. 100; Balss, nr. 19; Mājas Viesis, nr. 19. 1880: Voi latviešu valoda ir pārvācota? Balss, nr. 33.
1882: Lūgums [par materiāliem izdodamai sveš- un jaunatvasināto vārdu vārdnīcai] Baltijas Vēstnesi, nr.100; Balss, nr. 19; Mājas Viesis, nr. 19.
1885: “Sistemātiski sakārtota vācu – latviešu – krievu – igauņu vārdnīca. Latvisko daļu rakstījis Kaudzītes Matīss”. Rota, nr. 16. 1889: Kas ir jotēšana latviešu valodā. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 85.

Ģeogrāfija un kultūrvēsture 1872: Usmas ezers, Morickalva un Elku liepa Kurzemē. Baltijas Vēstnesis, 26.
1885: Kalna muiža un vecās pils drupas. Rota, nr. 16.
1885: Turaidas un Gaujas līči. Rotas, nr. 36., 37.

Literatūrkritika un bibliotēkas 1872: “Zelta avots. Stāsts dēļ derīgas mācības un laikakavēkļa priekš latviešu zemkopjiem”. Baltijas Vēstnesis, nr. 33.
1873: “Dzejas no Ausekļa”. Mājas Viesa pielikums, nr. 19., 20.
1873: Jauna grāmata [par “Latvija. 20 latviešu tautas meldiņi no Līgošu Ernesta]. Mājas Viesis, nr. 23.
1873: “Lopu Draugs” Otrā daļa. Mājas Viesis, nr. 28.
1873: Grāmatu krātuves. Mājas Viesis, nr. 29.
1873: Grāmata tautas bibliotēkām dāvināta [par Lapas Mārtiņa “Raibo grāmatu”]. Mājas Viesis, nr. 34., 35.
1875: Ziņa par “Skolas maizes” otru daļu. Mājas Viesis, nr. 1.
1883: A.Bīlenšteina “Latviešu mīklas”. Baltijas Vēstnesis, nr. 301.
1884: Mūsu rakstu tēvu nopelni un grēki. Tiesu Vēstnesis, nr. 4.-7., 9., 11.-18.
1885: Latviešu kritiķa uzdevums. Rota.
1885: Satīra un humors. Rota, nr. 2.,3.,7.
1886: Rakstu krājums. III RLB ZK. Rota, nr. 10.
1886: “Svešu vārdu grāmata. Sarakstījis J. Dravnieks”. Baltijas Vēstnesis, nr. 269.
1887: Kā mūsu rakstniecība veicinājama? Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 87.
1888: Jautājumu izskaidrošanas vakars [par Pumpura “Lāčplēsi”]. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 236.
1889: Kalendāru plūdi. Baltijas Vēstnesis, nr. 251.
1891: Mūsu rakstu tēvu nopelni un grēki. Atstāstījis Kažoku Dāvis. Austrums, nr. VI, 687.-706. lpp.

Humoristiskā un satīriskā proza, aforismi: izlase 1871: Nekas. Baltijas Vēstnesis, nr. 9.
1871: Pavasara nejaukumi. Baltijas Vēstnesis, nr. 11.
1872: Grāmata Indriķim. [C.H.Bertram]. Mājas Viesa pielikums, nr. 5.
1872: It augsti cienījams un mīļojams rakstnieķeļa Indriķis. Mājas Viesa pielikums, nr.9.
1872: Indriķa kundziņ! Mājas Viesa pielikums, nr. 13.
1872: Kur tēvzeme? Savāds lišķis. Mājas Viesa pielikums, nr. 31.
1872: Arī kučeris. Lepnas drēbes nav bagātība. Nesaderības augļi. Mājas Viesa pielikums, nr. 33
1872: Aklam gaismas vajaga. Tunnis un Laimiņš. Mājas Viesa pielikums. Nr. 36.
1872: Dzirksteles politika. Mājas Viesa pielikums, nr. 45.
1872: Arī slavens dziesminieks. Mājas Viesa pielikums, nr. 52.
1872: Kā Ziemassvētkus pavadīju. Padoms iz dzīves. Mājas Viesa pielikums, nr. 53.
1873: Kam gaismas vajag? Mājas Viesa pielikums, nr. 3.
1873: Katram sava indeve. Raksts iz tāmeniekiem. Mājas Viesa pielikums, nr. 4.
1873: Tīrums un Inga. Mājas Viesa pielikums, nr. 5., 7., 16., 19., 26., 28., 32., 35.
1873: Katram darbam sava sacēla. Mājas Viesa pielikums, nr. 10.
1873: Kas ir patriots? Mājas Viesa pielikums, nr. 11.
1873: Spoki. Mājas Viesa pielikums, nr. 24.
1873: Bēdu meklētājs. Pārspriedēji. Mājas Viesa pielikums, nr. 25.
1873: Miegs. Mājas Viesa pielikums, nr. 35.
1873: Mīļo Mājas Viesi! Mājas Viesa pielikums, nr. 44.
1874: Drusciņas [aforismi]. Mājas Viesa pielikums, nr. 22., 34; 1875, nr. 2.,3., 29.
1874: Dzirkstele. Mājas Viesa pielikums, nr. 2, 14., 15., 22., 24., 25., 26., 34., 44., 45.
1874: Prizma. Mājas Viesa pielikums, nr. 2.
1874: Mīļo lejasciemniek. Mājas Viesa pielikums, nr. 4.
1874: Jauns padoms. Uzticība. Mājas Viesa pielikums, nr. 12
1874: Vienprātība. Mājas Viesa pielikums, nr. 13.
1874: Mīļo dobelniek! Mājas Viesa pielikums, nr. 16. un nr. 31.
1874: Runa, ko “Krikums” savam dēlam pie meistara ejot runājis. Vēstule, ko skroderu zellis Diedzing savai mīļākai rakstījis. Mājas Viesa pielikums, nr. 29.
1874: Skrodera Dūriena uzaicināšana uz karu. Mājas Viesa pielikums, nr. 34.
1874: Bailes. Mājas Viesa pielikums, nr. 41. 1874: Mīlestības mīkla. Mājas Viesa pielikums, nr. 50.
1875: Tumsas draugi. Mājas Viesa pielikums, nr. 17.
1875: Padoms. Mājas Viesa pielikums, nr. 51.
1876: Ekur gudrinieks. Mājas Viesa pielikums, nr. 5.
1876: Ķīniešu mucinieki. Mājas Viesa pielikums, nr. 42
1877: Jaunais gads. Mājas Viesa pielikums, nr. 1.
1877: Kā atpakaļ ejot tikt uz priekšu. Mājas Viesa pielikums, nr. 6.
1878: Padoms uz dzīves ceļa. Platesa Laika grāmata, 63.lpp.
1881: Draudzīgas sarunas vecajam Mīzainim ar jauno Duķi. Mājas Viesis, nr. 1., 2.
1881: Kritiķis. Pagalms, nr. 6.
1881: Vēstule Zobgalim. Baltijas Zemkopja pielikums, nr. 52.
1882: Dzejas dzīves gājums. Vientiesīgs joks. Mājas Viesis, nr. 18., 19.
1884: Kas ir ēdieni? Vientiesīgs jociņš runas veidā. Kas ir sirds? Patiesība joku biksēs. Zīslaka latviešu kalendārs, 31.-34.; 67.-70.lpp.
1884: Augsti godātie lasītāji un ļoti skaistās lasītājas! Kas uztura pasauli? Vientiesīgs apcerējums. Pareģa sapnis. Rota, nr. 1.
1884: Savādas ļaužu kārtas. Kultūrvēsturīgs apcerējums. Rota, nr. 2.
1885: Pilsātnieks un laucinieks [sarunas] Rota, nr. 2.-4., 10.
1885: Gabaliņi iz Ņirgas dienu grāmatas. Rota, nr. 2.-5., 7., 8., 11.
1885: Mūsu laiks ar saviem notikumiem. Rota, nr. 11.
1885: Karstums, Rota, nr. 27.
1885: Vai tautība ir slaucama govs? Rota, nr. 44.
1885: Kafejas konference. Rota, nr. 46.

Daiļliteratūra Oriģināldzeja 1876: Ziemcieši. Mājas Viesa pielikums, nr. 12.
1877: Dabasmācība [Visu virs zemes Dievs radījis]. Mājas Viesa pielikums, nr. 4.

Oriģinālproza 1876: [Tāmnieks]. Jaunais gads. Mājas Viesa pielikums, nr. 1.
1878. [Zobgals]. Smiltnieku Andrejs. Baltijas Zemkopja pielikums, nr. 1.-15.
1883: Pats savās cilpās. Novelīte. Tiesu Vēstneša literārais pielikums, nr. 11.-13.
1884: Beidzamais burvis. Rota, nr. 5.-6.

Tulkojumi 1882: Aizdedzināts jeb sadedzis kuģis. Atstāsts. Mājas Viesa pielikums, nr. 17.-27.
1887: Naudas elks [Max von Ring. Sieben Millionen]. Pārstāsts. Baltijas Kalendārs, 114.-141.lpp.
1887: Ziemas svētku vakarā. Vilhelma Jensena [Jensen] stāsta tulkojums. Austrums, nr.XII, 790.-799. lpp.
1888: Paslēptā manta. Rotenburga [Rothenburg] stāsta pārstāsts. Zīslaka Laika grāmata, 52.-72. lpp.
1888: Uzticīgā Grietiņa. Feliksa Lillas stāsta pārstāsts. Austrums, nr. II, 216.-130.sleja.

No visiem Ģētes rakstiem nelaiķis visvairāk cienīja "Faustu", iz kura tas tolaik teicās katru vakaru, dienas darbus nobeidzis, pa gabalam lasot un pārdomājot. No citiem vācu rakstniekiem jāmin H.Heine, kura rakstus mūsu Laube jo kāri lasīja. Krievu rakstniekus minot, viņam īpaši patika I. Turgeņevs un no Turgeņeva sacerējumiem tas visvairāk bija aizgrābts no romāna "Tēvi un dēli".
Āronu Matīss. Zemsvītras piezīme pie raksta "Laubes Indriķis savā dzīvē un darbā". Austrums, nr. 12 (1889), 1143.-1144. sleja.

Laubes Indriķa talants bija ļoti daudzpusīgs. Viņš bija veikls publicists, atjautīgs humorists, labs zinātnisku jautājumu popularizētājs, arī vēl dzejnieks un stāstnieks. Pāršķirstot tagad 1870. un 1880. gadu periodiskos izdevumus un visos sastopot Laubes Indriķa rakstus, mēs īsti saprotam, cik liela loma viņam piederēja latviešu preses uzplaukuma laikmetā. Bez Laubes Indriķa rakstiem tā tiešām būtu bijusi daudz gurdenāka un bālāka. Jo Laube visos jautājumos, kādiem vien viņš pieskāries, ir pratis izteikties kā īsts rakstnieks un žurnālists, turklāt ar krietnu erudīciju un temperamentu.
Kārlis Lejnieks. Laubes Indriķis. Laubes Indriķa Raksti. Rīga: Kaija, 1939, 22.-23. lpp.

Nebūtu Laube dažu labu nakti notrakuļojis daždažādu ļaužu starpā, tad viņš mūsu rakstniecībā nebūtu vis tas Laube, kas viņš tagad ir. Zinātniekam gan iespējams mierīgi strādāt un notupēt savā kambarī, vienīgi savu grāmatu starpā; īsteni tā viņam izdosies ievērojamus ziniskus rakstus ražot. Bet tas pats neder vīram, kas apņēmies raksturot sava laika ļaudis un to vājības.
Ādolfs Alunāns. Laubes Indriķis. Ievērojami latvieši. 2. burtnīca. Jelgava: A.Reinbergs, 1890, 51. lpp.

Laubes uzskatos varam saskatīt apgaismības idejas (..). Lesingu viņš izvirza par piemēru visiem literatūras kritiķiem. Laubes kā kritiķa vērtību skala, viņa estētiskie principi lielā mērā ir Lesinga teorijas atspulgs. Līdzīgi Lesingam Laube prasa pilnīgu un dabisku patiesības atklāsmi, ievērojot gan dzīves labās, gan sliktās puses kustībā, plūdumā, pārvērtībās. Visam pāri tomēr jābūt ideālam. Laubem tās ir pirmām kārtām tautiskās idejas. Arī ar to viņš ir tuvs Lesingam, kas savā laikā pirmais vācu kultūrā par savu galveno uzdevumu uzskatīja tās atbrīvošanu no svešu kultūru aizbildniecības. (..) mūsu literatūrkritikas pirmsākumus var savukārt saistīt ar Laubes Indriķa vārdu. Ilva Skulte. Laubes Indriķis - literatūrkritiķis. Varavīksne 1991. Rīga: Liesma, 1991, 60., 65.lpp.

author
literary critic
literary scholar

Carl Heinrich Laube

L.; I.L. ; H.L.; -be; Tāmnieks, Zobugals, Rebe Šmulle, Ņirga, Inga, Zobgals

1860
Kuldīga
Kuldīgā ieguvis galdnieku cunftes zeļļa diplomu

1861–1862
Aizputes apriņķa skola
Atmodas iela 22, Aizpute
Mācījies t. s. paralēlklasē – pēc skolas priekšnieka Ludviga Kēlera ierosinājuma izveidotā klasē trūcīgu ļaužu bērniem, tur apguvis ģimnāzijas zemākās un vidējas klases vielu – latīņu un grieķu valoda, algebra, trigonometrija u. tml. Domājams, pilnu ģimnāzijas kursu nav beidzis. Iepazīstas ar Frici Brīvzemnieku, turpina saraksti mūža garumā. Vēlāk, pēc Brīvzemnieka ierosmes sarakstē pāriet uz latviešu valodu, kļūst par latviešu atmodas līdzdalībnieku.

1863
Liepājas ģimnāzija
Liepāja
Pēc nekrologā laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (nr.216, 1889) sniegtās ziņas - nokārtojis ģimnāzijas beigu eksāmenu, tam gatavojoties patstāvīgi; gads nav precizēts.

1864–1866
Durbe
Pēc Liepājas ģimnāzijas beigšanas turpat "savā apgabalā piekopa mājskolotāja amatu, kurā laikā tas nāca tuvākā satiksmē ar nel. Kronvalda Ati." Gads nav precizēts. Ziņa pēc: Laubes Indriķis. Dienas Lapa, nr. 216 (23.09.1889).

1867–1868
Bebe
Galdnieks tēva darbnīcā Bebes krogā

1869–1872
Jelgava
Mājskolotājs, iepazīstas ar Ādolfu Alunānu.

1870–1889
Laikraksts "Mājas Viesis" (1856–1910)
Rīga
Faktiskais laikraksta redaktors no 1874. līdz 1889. gadam. Saskaņā ar laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (nr. 216, 1889) nekrologā minētajām ziņām, redakcijā par līdzstrādnieku strādājis kopš 1870. gada.

1872
Apgāds "J. Schablowsky"
Katoļu iela 9, Jelgava
Īslaicīgi - darbinieks ar niecīgu algu, tulko un sastāda grāmatas.

1872–1889
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Biedrības intendants jeb saimniecības vadītājs (1872-1875), vēlāk arī runas vīrs un rakstvedis

1869–1872
Jelgavas Latviešu biedrība
Jelgava
Aktīvs dalībnieks, dedzīgs tautas atmodas ideju aizstāvis.

1872–1889
Science Commission of the Riga Latvian Society
Merķeļa iela 13, Rīga
Oficiāli ievēlēts dalībnieks, iepazīstas ar Bernhardu Dīriķi, Kasparu Biezbārdi, Krišjāni Kalniņu, Ansi Leitānu u.c.

08.10.1889
Rīgas Lielie kapi
Apglabāts Ģertrūdes draudzes kapos. "Nevaru nepieminēt viņa bēres. Tās bij tik savādas, ka viņu dēļ dažam labam "tautietim" būtu jānosarkst. Pirmkārt trūka daudz to izglītoto latviešu, kuru svētākais pienākums būtu bijis Laubam parādīt pēdējo godu. Un otrkārt līķa runa tapa turēta vācu valodā. Latviešu rakstniekam vācu valodā!! Tas bija ļoti liels pārsteigums bēriniekiem, kas tikai caur to manīja, kur īsteni atrodas, ka mūsu krietnākais tautietis skolotājs A. Spunde Laubi sveicināja pēdējo reizi latviskiem vārdiem, kā arī nolasīja kādu Pumpura sacerētu dzejoli, kurā bija izteiktas latviešu tautas žēlabas par dārgā aizgājēja agro nāvi."Ādolfs Alunāns. Laubes Indriķis. Ievērojami latvieši. 2. burtnīca. Jelgava: A.Reinbergs, 1890, 52. lpp.