PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "KLIEDZIENS STARP ĀBOLIEM"
"Cieņas un atturības caurstrāvotā garīgā klātbūtne, kura jūtama šajā izdevumā, ir tās lielākā vērtība. Lai precīzāk ieraudzītu Ināras Kaijas Eglīts dzejas tapšanas lokālo kartējumu, palīdz grāmatā ievietotās fotogrāfijas, kurās skatāmi notikumi no 60. un 70. gadu radošās, neformālās sabiedrības gaitām. Portreti, vidējie plāni un tuvplāni. Tāpat kā Toma dzejā: melnbaltā, toties pašam lasītājam pēc saviem ieskatiem un sajūtām izkrāsojamā."
Treibergs, Toms. Neuzbāzīgā, pelēkā novakare. Domuzīme. 2019.1., 53. lpp.
"Kliedziens starp āboliem varētu tikt skatīts, pirmkārt, kā mierinoša retrospekcija, kas pamatā paredzēta autores laikabiedriem un tiecas aizpildīt tukšus laukus 20. gadsimta 60. un 70. gadu neoficiālajā kultūrā, otrkārt, kā uz jaunāko paaudžu lasītājiem vērsts teksts, kas – tā gribas cerēt – liek nepiedzīvotās pagātnes monohromatiskajiem posmiem iekrāsoties."
Šteinbergs, Ivars. Kaķīšu galvaskausi. Punctum, 20/02/2019.
"Ināras Kaijas Eglītes poētiskajai intonācijai piemīt tiešs, dzīvs raksturs un emocionāls dziļums, tīrs un plašs izteiksmju spektrs. Šai dzejai, izdotai piecdesmit gadus pēc tapšanas laika, nemainīgi pastāv iekšējās brīvības kodols, kas caur autores dzīvi – savrupu, neatkarīgu esību – atgādina par talanta nenovēršamību un gara vertikāli, kura pastāv tikai nesatricināmā augšuptiecībā, katrā mirklī, kurā ir liels kailums, tiešums un šādi iemiesots "zelts patiesais"."
Ābiķe-Kondrāte, Agija. Nepārejošā laikā. "Apkārt viss spožā zeltā / pa īstam ir". Ubisunt. 01.03.2019.