Ilze Šķipsna

Dzimta cēlusies Ušuru ezera krastos, Jaungulbenes pagasta dienvidos.
Dzimusi ierēdņa Ēvalda Šķipsnas un apgāda "Grāmatu Draugs" daiļliteratūras tulkotājas Elizabetes Kauliņas ģimenē. Rīgā dzīvojusi jūgenstila namā Elizabetes ielā 9A Vīlandes ielas stūrī. Vasaras pavadījusi vectēva mājās Jaungulbenes pagasta Dreiņos, kur veidojusies Ilzes Šķipsnas darba un dabas mīlestība, saasināts redzīgums pret cilvēkiem un lietām.
Brālis Alvis Šķipsna (1925–2012).
1944: kopā ar ģimeni emigrējusi uz Vāciju.
Bēgļu gados Vācijā Kārļa Skalbes latviešu ģimnāzijā Fišbahā Ilzes Šķipsnas latviešu valodas un literatūras skolotāja bija dzejniece Zinaīda Lazda, kura rosinājusi literārai jaunradei.
1949: izceļojusi uz ASV ar stipendiju luterāņu koledžā Teksasā.
1953. gada 14. septembris: laulības ar franču literatūras profesoru Valtonu H. Rotroku (Walton H. Rothrock).
1960. gadu vidū: pavadījusi ilgāku laiku Ņujorkā, kopjot slimo māti un studējot Ņujorkas Universitātes Hantera koledžā, lai iegūtu maģistres grādu.
1973: pirmo reizi viesojusies Latvijā.

1946: pirmās publikācijas latviešu ģimnāzijas literārajā žurnāla "Lāpa" 1. numurā – dzejoļi "Lēni, lēni", "Pie Augšezera", "Baznīcā" un stāsts "Aploksne".
1946–1948: K. Skalbes latviešu ģimnāzijas (Fišbaha) literārā žurnāla "Lāpa" literārās nodaļas redaktore.  
Periodikā publicēti tuvu simtam dzejoļu, daļu no tiem autore bija sakārtojusi manuskriptā nedzejoļi "Vājuma brīži". Ģimnāzijas gados Vācijā spēlējusi šahu, ar priekšlasījumiem piedalījusies ģimnāzijas literārajos sarīkojumos.
1956: Teksasas Kristīgā universitātes literārajā žurnālā Descant ar Ilze S. Rothrock vārdu angļu valodā publicēti vairāki stāsti.
Darbojusies ASV Bibliotekāru biedrībā.
Piedalījusies Latviešu dziesmu svētku Rakstnieku cēlienos trimdā ASV, Kanādā.
Stāsti un dzejoļi publicēti latviešu trimdas periodiskajos izdevumos "Lāpa", "Tilts", "Laika Mēnešraksts", "Jaunā Gaita", "Ceļa Zīmes", "Ubulele", "Ceļa Zīmes", "Latvija", "Jaunā Gaita", "Laiks", "Latvija Amerikā", angļu valodā žurnālos "Zintis" un "Lituanus" un citur.
Bijusi žurnāla "Tilts" (Mineapole) palīgredaktore.
1995: Ilzes Šķipsnas romāns "Neapsolītās zemes" analizēts vācu literatūrzinātnieka Stefana Keslera monogrāfiskajā pētījumā – Stephan H. T. Kessler, "Ilze Šķipsna 'Neapsolītās zemes': ein modernistischer Roman. Das asthetische Konzept des Romanes im Vergleich zu dem yon James Joyces 'Ulysses' sowie Ansatze zu einem allegorischen Verstandnis des Romanes." Regensburg: S. Roderer Verlag.

STĀSTU KRĀJUMI

1961: "Vēja stabules" (Tilta apgāds) 
1974: "Vidējā īstenība" (Grāmatu Draugs)

ROMĀNI

1965: "Aiz septītā tilta" (Grāmatu Draugs) 
1970: "Neapsolītās zemes" (Grāmatu draugs) 

ĪSPROZA ANGĻU VALODĀ

PAR ILZI ŠĶIPSNU

"Ilze bija patīkama un rosinoša sarunu biedrene. Viņas valoda reizēm kūsāt kūsāja, allaž ieplaiksnoties labsirdīga humora dzirkstīm. Pretēji tādiem sarunas partneriem, kam saruna tūdaļ šķiet garlaicīga, ja viņi paši nav galvenie runātāji, Ilze tāda nebija. Viņa prata stāstīt un arī otrā klausīties. Viņai piemita dabiska interese par otra cilvēka domu pasauli, kas bija apvienota ar iedzimtu takta izjūtu. Ja gadījās, ka sarunā bija jāpiedalās tikai pieklājības dēļ, viņa necentās māksloti izrādīt interesi, bet izturējās dabiski, un, ja par sarunas tematu viņai nekādi personiski komentāri neradās, mēdza vienkārši piebilst: "Tā tas varētu būt." Ja sarunas partneris spēja pārliecināt, viņa bez īgnuma pievienojās, bet Ilze prata arī lieliski oponēt. Kafiju malkodama, cigaretei dūmojot, viņa savu viedokli, acīm iedegoties, prata formulēt visskaidrākajiem un trāpīgākajiem vārdiem."

Šturma, Eleonora. Ilzi atceroties. Karogs, Nr.7-8, 01.07.1991.

"Ilzes Šķipsnas darbi ir atbilžu meklēšana uz lieliem un mūžīgiem jautājumiem. Starp tiem galvenie ir divi: personības vienības problēma, ko var saukt arī par identitātes problēmu, un pasaules kopsakara un jēgas problēma. Pirmo problēmu risina viņas romāns Aiz septītā tilta, otru – Neapsolītās zemes. Stāstu vairums pieder personības problēmu lokam, tomēr ir daži, kas risina ontoloģiskos jautājumus. Ilzes Šķipsnas pieeja ir filozofiska, viņa meklē atbildes uz jautājumiem: kas un kāpēc? Psiholoģiskā pieeja, atsevišķu pārdzīvojumu pētīšana viņu neinteresē, jo atsevišķs pārdzīvojums ir abstrakcija."

Andrups, Jānis. Kopsakaru atklājēja. Jaunā Gaita, Nr. 134, 1981.

Ar Ilzi Šķipsnu, kas ir daudzējādā ziņā savas literārās paaudzes priekšplānā, mūsu literātūrā ienāk jaunas aistētiskas un filozofiskas ievirzes, kas izkristallizējas caur kaŗa, okupācijas un trimdas pieredzēm, līdz ar to nākot ciešā saskarē ar citām kultūrām un sveštautu literāriem strāvojumiem. Bez skaistā žesta un skaļā saukļa šī paaudze meklē sava laikmeta izteiksmi, patiesu, atklātu, kur literārais ietvars un satvars saliedēti aistētiskā, nedalāmā vienībā.

Silenieks, Juris. Viņpus vidējās īstenības. Jaunā Gaita, Nr. 134, 1981. 

"Šķipsnas daiļradei raksturīgs mēģinājums uztvert un atspoguļot īstenību tādā veidā, kā tā tiek pārdzīvota indivīda apziņā – caur subjektīvo, nevis objektīvās pasaules prizmu. Bieži sastopama blīva, koncentrēta asociāciju plūsma, objektīvā laika plūdums nereti apstādināts, lai detalizēti izsekotu domas evolūcijai vai kādai atmiņu epizodei. Raksturīgs reālisma un sirreālisma elementu sapludinājums."

Dombrovska, Baiba. Latviešu rakstniecības biogrāfijās, 2003.

PAR ROMĀNU "AIZ SEPTĪTĀ TILTA" (GRĀMATU DRAUGS, 1965)

"Spriedums par Ilzes šķipsnas romānu "Aiz septītā tilta", rodas ātri un viegli: tas ir pirmais tāda veida darbs visā mūsu romāna vēsturē, kas gan tikai 86 gadus gara. Tā nav mētāšanās ar glaimīgām hiperbolām, ja atzīstam, ka jaunā rakstniece te sagādājusi strauju pagriezienu un ka literatūrvēsturnieks kādreiz nākotnē viņas darbā ieraudzīs ce|astabu, no kura sācies jauns gājums ar jaunu cēlienu, kad mūsu romāns pēc ieilguša sastinguma tiecies sasniegt tādu pašu attīstības pakāpi, kāda latviešu dzejā, visvairāk Aleksandra Čaka nopelnu labad, sāka iezīmēties jau priekš 35 gadiem."

Rudzītis, Jānis. Straujš pagrieziens latviešu romāna vēsturē. Laiks, 1965, 22. maijs.

PAR ROMĀNU "NEAPSOLĪTĀS ZEMES" (GRĀMATU DRAUGS 1970)

".. romānā "Neapsolītās zemes" Ilze Šķipsna spējusi nacionālās identitātes problēmas ietvert formās, kuru modernais novatoriskais veidojums un tēlošanas paņēmieni, kaut internacionāla rakstura, izaug dabīgi un nesamāksloti. Tie neatkāpjas arī no latviešu literatūras labākajām tradīcijām, pamatos veidodami šo latviešu tradīciju turpinājumu jaunā pakāpē."

Rabācs, Kārlis. Rīta cēliens. Ilzes pasaulē, 1984, 269. lpp.

Ilze S. Rotroka

Ostina
Paralēli studijām strādāja universitātes bibliotēkā.

Fortvērta
Bibliotekāre universitātes bibliotēkā.

1946–1947
Žurnāls "Lāpa"
Fišbaha
Literārā redaktore.

1951
Laikraksts "Laiks" (1949–)
Ņujorka
Vasaras brīvlaikā laikraksta "Laiks" korektore.

1967
Fortvērta
Sāka strādāt par bibliotekāri Kimbella muzejā.

Akadēmiskā organizācija "Ramave"

1941
Rīga City 1st Primary School
Kalpaka bulvāris 8, Rīga
.

1941–1944
Rīgas Valsts 3. ģimnāzija
Grēcinieku iela 10, Rīga

12.10.1945–1947
Kārļa Skalbes pamatskola
Fišbaha

1948
Erlangena
Studējusi ģermāņu filoloģiju Erlangenas universitātē (Friedrich-Alexander-Universität Erlangen-Nürnberg), interesējusies par A. Bergsona un M. Heidegera filozofiju, kam vēlāk liela ietekme viņas daiļradē.

1950
Teksasa
Beigusi mācības Kliftona (Clifton) junioru koledžā.

1951
University of North Texas
Dentona
Beigusi ar izcilību (with high honor), iegūstot bakalaura grādu mākslas zinātnēs.

1953
The University of Texas at Austin
Ostina
Ieguvusi maģistra grādu bibliotēku zinātnēs.

1959–1960
Texas Cristian University
Fortvērta
Beigusi Džona Greiva (John Graves) radošās rakstniecības klasi.

1967
Ņujorka
Ņujorkas pilsētas universitātes Hantera koledžā ieguvusi maģistres grāds antropoloģijā-pētījums par latviešu tautas mīklām un buramvārdiem.

1944
Vācija
Bēgļu gaitās.

1949
Teksasa

1971
Ziemeļamerikas Kultūras fonda Goda balva par romānu "Neapsolītās zemes".

Greenlawn Memorial Gardens Spartanburg
Pelnu urna apbedīta Rotroku ģimenes kapos Spartanburgas tuvumā Dienvidkarolīnā, ASV.

Jāņa Jaunsudrabiņa balva
Balva piešķirta par grāmatu "Vēja stabules".
1963

PBLA Kultūras fonda Goda balva
Balva piešķirta par romānu "Neapsolītās zemes".
1971